Jau lieli, bet vēl pieskatāmi. Pusaudžu disciplinēšanas metodes

Kontroles iespēju došana

Būtiski neaizmirst dot pusaudzim zināmu kontroles iespēju. Tas ne vien samazinās cīņu par varu, bet palīdzēs viņam cienīt tos lēmumus, kuri vecākiem jāpieņem. Arī mazam bērnam tika ļauts pieņemt kādus lēmumus, piemēram, attiecībā uz apģērbu vai istabas iekārtojumu. Pusaudzis kļuvis vecāks un atbildīgāks, tāpēc kontroles robežas jāpaplašina. 

Privilēģiju atcelšana

Kad pusaudzis pārkāpj noteikumus, iespējams viņu nevis sodīt, bet atcelt kādas privilēģijas, piemēram kopīgu iepirkšanos brīvdienās. Dažreiz tas var izrādīties labākais rīcības plāns. Svarīgi ievērot samērīgumu, lai nenotiek tā, ka pusaudzim nav iespēju baudīt kādas privilēģijas, jo tās nemitīgi tiek atceltas. Noteikti vērts padomāt par „neaizskaramo" fondu un privilēģiju liegšanu neizmantot kā vienīgo disciplinēšanas metodi. 

Koncentrēšanās uz pozitīvo 

Šī metode darbojas pretēji privilēģiju liegšanai. Vecāki nevis atņem kādu privilēģiju, bet pusaudzim ir iespēja to iegūt ar savu uzvedību. Piemēram, vecāki var piedāvāt, lai pusaudzis nopelna vēlāku „komandantstundu", parādot, ka viņa uzvedība ir pieņemama, tā vietā, lai noteiktu, ka mājās turpmāk jābūt stundu agrāk kā līdz šim. Pusaudzim ir iespēja arī būt atbildīgam par savu izvēli, jo viņš var izvēlēties, kā rīkoties. 

Izvairīšanās no draudu izteikšanas 

Draudi visbiežāk ir nereāli. Bet sekas — reālas. Piemēram, „Tu vairs nekad nedrīkstēsi skatīties televizoru!". Draudi parasti tiek izteikti dusmu iespaidā, to mērķis ir iebiedēt nevis mācīt pusaudzi uzņemties atbildību, tie mēdz būt absurdi. To nerealizēšana var vājināt citu visu pārējo brīdinājumu nopietnību. Ja vecāks saka, ka pusaudzis brīvdienās nevarēs ciemoties pie drauga, ja nebūs veicis savus mājas pienākumus, tad tieši tā arī ir jārīkojas. Visbiežāk pusaudzis jau ir pietiekami gudrs, lai saprastu, kurus draudus vecāks nevarēs īstenot. 
 

Dabisko un loģisko seku pielietošana

Dabiskās sekas iestājas dabiski un tās nav nevienam īpaši jāskaidro. Šajā situācijā pusaudzis pats ir atbildīgā persona par veikto darbību. Loģiskās sekas var iestāties tikai ar pieaugušā starpniecību. Tās dabiskā ceļā neizriet no pusaudža rīcības, tās vecāks rada pēc sava ieskata. 

Atmaksa

Ja pusaudzis sabojājis kāda īpašumu, viņam tas jāsalabo vai jāsamaksā par to no savas kabatas naudas. 

Punktu sistēma 

Tā ir vecākiem kopīgi ar pusaudzi izstrādāta sistēma, ar kuras palīdzību pusaudzis var piedzīvot savas uzvedības sekas un uzņemties atbildību par savu rīcību. Punktu sistēma ietver izskaidrojumu par to, kā punktus nopelnīt un par kādu rīcību punkti tiek zaudēti. Sistēma palīdz pusaudzim mācīties pašdisciplīnu. Punktu sistēma var darboties, ja vecāki spēj būt konsekventi. Noteikti kopīgi ar pusaudzi jāvienojas kā un kad viņš var tērēt sakrātos punktus. Balvai jābūt vēlamai pusaudzim un pieņemamai vecākam. 

Pozitīvi pastiprinājumi

Pozitīvie pastiprinājumi ir vēlamie stimuli, kas ir patīkami, kas ir patīkami un pusaudzis to uztver kā apbalvojumu. Tie pastiprina vai vairo vēlamo rīcību (Man prieks, ka šo darbu tu paveici īpaši rūpīgi). 
Pastiprinājums darbojas kā pastiprinājums tikai tajā gadījumā, ja tas maina pusaudža uzvedību. Pastiprinājumi ir ļoti individuāli, jo vienam pusaudzim pusaudzim publiska uzslava būs pastiprinājums, bet citam — nosodījums. Sešgadniekam uzlīmīte būs pastiprinājums. bet piecpadsmit gadus vecam jaunietim tas vairs nedarbosies kā pastiprinājums. 

Neformāla vai formāla vienošanās

Neformālās un formālās vienošanās izstrādes gaita būs līdzīga. Mērķis — mainīt pusaudža uzvedību, viņam pašam uzņemoties līdzatbildību par savu uzvedību. Neformāla (mutiska) vienošanās ir saruna. Formāla vienošanās tiek noslēgta rakstiski un ir ar nopietnākām sekām. • 

Problēmrisināšana

Visefektīvākais veids, kā atrisināt problēmu, ir risināt to, izmantojot stratēģiju — abi ir uzvarētāji vai, citiem vārdiem sakot, abi risina problēmu, un kopīgi to atrisina. Tā kā ikvienā konfliktā ir iesaistītas divas pretējās puses, tad pieaugušajiem pašiem ir jāatsakās no piedalīšanās tajā. Ja vecākam ar bērnu sākas konflikts un tas pastiprinās, bet saprātīgs risinājums nerodas, tad labāk konfliktu vienkārši izbeigt. Atcerieties, ka strīda karstumā ikviens var pateikt to, ko vēlāk nožēlos. 

Humors

Humors var loti palīdzēt, lai situācija atgrieztos pozitīvā gultnē. Svarīgi atcerēties ievērot smalko robežu starp humoru un sarkasmu un izsmieklu. Jābūt uzmanīgiem arī ar „melno humoru". Svarīgi, lai pusaudži saprot vecāku teikto. 

Ar uzmanības novēršanu un situācijas pārvēršanu jokā jājūt robeža

Pusaudzis var uzskatīt. ka viņš vecākus neinteresē, jo vecāki neciena viņa jūtas un atraida viņu. Pusaudži ir ļoti nopietni, kad vēlas par kaut ko aprunāties. Ķircināšana, jokošana var likt viņiem justies atraidītiem, aizvainot viņus. Uzmanības novēršana no smagām emocijām var sniegt īslaicīgu efektu, bet jūtas nepāriet. Atliktas problēmas reti izrādās atrisinātas. Bērni, tāpat kā pieaugušie, vēlas tikt uzklausīti ar cieņu. 

Materiāls tapis sadarbībā ar pusaudžu vecāku atbalsta programmu "Ceļvedis, audzinot pusaudzi"