Videospēles noder arī bērna attīstībai. Kā izvēlēties piemērotu datorsimulācijas spēli?
Videospēles un tiešsaistes datorsimulācijas spēles ierasti tiek uzskatītas par nelabvēlīgām bērna fiziskajai un emocionālajai attīstībai, tāpēc iespēju robežās no tām ir jātur pa gabalu. Kad pagājušā gadsimta 90. gados uzplauka mājas datoru un Interneta ēra, teju katram bija iespēja aktīvi spēlēt dažādas kvalitātes videospēles, kas arī kļuva ļoti populāri īpaši pusaudžu vidē.
Līga Brūvere
Mammamuntetiem.lv raksts
FOTO: Shutterstock.com
Ir pētījumi, kas apliecina, ka spēles veicina radošo izaugsmi un mijiedarbību, un tām ir nozīmīga loma sociālajā un intelektuālajā attīstībā.
Raksts publicēts sadarbībā ar SIA "Rīgas veselības centrs"
Lasītākais
Ilgāku laiku realitāti simulējošās spēles tikai noliktas “slikto” spēļu plauktiņā un tur arī palika, līdz pie to ietekmi sāka pētīt padziļināti.
Pēdējos gados pētījumi, kas veikti dažādās valstīs ar dažāda vecuma bērniem, atklāj, ka, ievērojot samērīgumu un neaizmirstot par citiem brīvā laika pavadīšanas viediem, videospēles ir izmantojamas dažādu prasmju stimulēšanai un veicināšanai. Uzreiz ir jāatrunā, ka spēles, kurās ir acīmredzama vardarbība, nav uzskatās par pieņemamām un attīstošām, atgādina Rīgas veselības centra ergoterapeite Sabīne Maciase.
Toties videospēles, kas mērķtiecīgi virzītas uz iemaņām sadalīt uzmanību, pieņemt stratēģiskus lēmumus, plānot procesus vai pat socializēties, veidojot dialogus ar citiem spēles dalībniekiem, iemācīties sadarboties utml., var būt terapeitiskas bērniem ar dažādiem traucējumiem, piemēram, uzmanības deficīta sindromu, grūtībām koncentrēties, trauksmi un autiska spektra traucējumiem. Jau ilgāku laiku šādas spēles tiek izmantotas pacientiem pēc insulta vai veciem cilvēkiem, spēles laikā stiprinot noteiktas iemaņas. Galvenais šajās spēlēs ir motivācijas, koncentrēšanās uzlabošana. Sasniegumi motivē, bet koncentrēšanos uz spēli uztur izaicinājums, kas ir atbilstošs bērna spējām un vecumam.
Piemēram, spēles, kurās ir jāizdejo noteikts ritms un soļi, mudinās bērnu kustēties, attīstīt ritma izjūtu un ķermeņa koordināciju.
Ir pētījumi, kas apliecina, ka spēles veicina radošo izaugsmi un mijiedarbību, un tām ir nozīmīga loma sociālajā un intelektuālajā attīstībā. Tā kā spēles pieprasa pakļauties noteikumiem un sekot norādījumiem, tās palielina bērnu pašdisciplīnas spējas.
Atkarībā no spēles veida un izpildāmā uzdevuma, realitāti simulējošās spēles var veicināt vairāku kognitīvo spēju pilnveidošanu un pat fizisko iemaņu attīstību un uzlabošanu. Piemēram, spēles, kurās ir jāizdejo noteikts ritms un soļi, mudinās bērnu kustēties un attīstīt ritma izjūtu un ķermeņa koordināciju. Lai mazinātu tādu veselības problēmu risku kā nepareiza stāja, noteikti ir jāievēro pareiza sēdēšanas poza. Videi ir jābūt iekārtotai ergonomiski.
Lai pārāk aizrautīga spēlēšana nerada citu problēmu, proti tā saucamo “ smartphone thumb” jeb telefonu īkšķi, kad plaukstā parādās asas sāpes no vienveidīgas un ilgstošas īkšķu kustības, noteikti dienas kārtībā vērts iekļaut kādus plaukstu vingrinājumus jeb tā saukto iesildīšanos. Vingrojumu piemērus var redzēt šajā Youtube kanāla video.
Kā izvēlēties piemērotu spēli
Izvēloties spēles, galvenais principis ir izslēgt vardarbīgas spēles. Bērniem, kam ir grūtības veidot attiecības ar vienaudžiem, var izvēlēties simulācijas spēles, kur šīs attiecības ir jāveido.
Ja kognitīvo funkciju uzlabošanai tiek izvēlētas loģikas spēles, piemēram, atmiņas spēles MEMO, puzzles utml, kurām ir nepieciešama konsoļu pults vai arī ja tas tiek darīts pie datora ar datorpeli, ir jāievēro samērīgs aktivitātes laiks. Bērns spēlei pilnvērtīgi var koncentrēties 30 - 45 minūtes. Pēc tam ir nepieciešama atpūta un izkustēšanās.
Iegādājoties spēli, ievēro, kāda vecuma bērniem tā ir paredzēta. Ja bērnam tiks piedāvāta spēle, kurai viņš nav gatavs, proti, tā ir pārāk sarežģīta viņam, vai gluži otrādi – pārāk vienkārša, tad spēle viņu neaizraus un vēlamais efekts netiks sasniegts.
Uz spēles iepakojuma vajadzētu būt norādītam, kādām prasmēm ir jābūt, lai to spēlētu. Piemēram, sadarbošanos. Dažas spēles var izmantot, lai attīstītu jaunāku bērnu kustību un telpas izjūtu ārstnieciskos nolūkos.
Piemēram, konsole “Wii” vai “Xbox Kinect” uztver cilvēka kustības bez specializētas pults. To iedarbība un terapeitiskais efekts ir augšējo ekstremitāšu funkciju uzlabojumi, dažādu kognitīvo funkciju uzlabošanās, apakšējo ekstremitāšu funkciju uzlabojumi, fiziskā akitvitāte, līdz ar to kardiovaskulri uzlabojumi, aktīva iesaistīšanās, pozitīvas emocijas. Visbiežāk tiek izmantotas sporta spēles, dejošana, vai tādas spēles kā golfs, beisbols, bokss, boulings, teniss.
Ir arī arī dažādas piedzīvojumu simulāciju spēles. Šāda spēļu izvēle saistīta ar to, ka spēles rezultāts ir tieši saistīts ar sasniegumiem. Spēlē iegūtie punkti vēl vairāk motivē censties sasniegt vēl labākus rezultātu.
Uzmanību - atkarība
Viena no rūpēm, kas uztrauc vecākus, ir atkarības veidošanās no virtuālām spēlēm. Atkarības pazīmes ir aktivitātes pārmērīgums, skatot kopā bērna aktivitāšu sadalījumu ikdienā. Ja netiek veikti mājasdarbi, bērns vēlu iet gulēt, ir neizgulējies, citreiz pat nepaēd vakariņas, pietiekami laika nepavada spēlējoties ārā, tad to var uzskatīt par aktivitātes pārmērīgumu vai citādi - atkarību.
SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.
