Ko darīt, ja bērns vasaras nometnē raud un grib mājās?

Traukties pakaļ un vest mājās vai atstāt nometnē, ļaujot stiprināt raksturu un iemācīies sadzīvot ar dzīves mazajām grūtībām? Bērnu psiholoģe Jūlija Starostina skaidro, kā vecākiem pareizi izvērtēt situāciju, kam pievērst uzmanību un saprast, kā labāk rīkoties. 

Situācija: Dēls zvana mammai no nometnes un stāsta, ka vecākie bērni viņu apbižo un sit. Arī nometnes vadītāja apstiprina, ka lielākie bērni aizskar mazo, bet aicina neizņemt bērnu no nometnes, jo tas noteikti pāries. Ko darīt mammai, lai palīdzētu dēlam?

Kas būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumu šajā situācijā.

Bērna vecums 

Jo mazāks bērns, jo lietderīgāk vecākiem doties uz nometni un noskaidrot situāciju uz vietas. Maziem bērniem ir mazāka saskarsmes pieredze ar citiem bērniem, vājāka izpratne par uzvedības stratēģiju un tās sekām. Viņš paļaujas uz vecāku atbalstu, kuru no attāluma sniegt ir grūti.

Nometņu pieredze

Ja bērns nometnē piedalās pirmo reizi, tad viņam patiešām vajadzīgs laiks, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Turklāt šoreiz nav svarīgi, cik viņš ir vecs. Savukārt, ja šī nav bērna pirmā pieredze bērnu nometnē, un šoreiz viņš uzstāj, ka viņam dara pāri, vecākiem būtu vēlams situāciju noskaidrot detalizēti un runāt ar iesaistītajām personām. 

Bērna raksturs un vēlme doties uz nometni 

Nozīme ir bērna raksturam un personībai, kā arī vēlmei doties uz nometni. Ja to ir uzspieduši vecāki, vai arī bērns jau pirms izbraukšanas bijis  satraukts, aizdomīgs, viņam ir grūti komunicēt, tad, iespējams, viņu tiešām vajag vest mājās. Varbūt bērnam ir citas intereses, un viņš vienkārši nevēlas pavadīt vasaru nometnē.

Nometnes reputācija un uzticēšanās skolotājiem 

Kad vecāki izvēlas nometni, viņi, iespējams, pievērš uzmanību atsauksmēm un citu cilvēku viedokļiem par šo nometni. Der ieklausīties arī savā intuīcijā, vai ir uzticēšanās nometnes vadītājiem un viņu profesionalitātei. Vai ir izdarīts viss, lai bērnu nomierinātu pašu spēkiem? Vai mazais ar savu problēmu nav atstāts viens? Ja visas atbildes ir "JĀ", dodiet sev un bērnam vēl divas dienas laika. Varbūt viss atrisināsies un mājās vairs negribēsies.

Vecāki bērnu zina labāk

Ieklausieties intonācijā un vārdu izvēlē, ko bērns lieto, kad saka, ka grib braukt mājās. Vecāku dzirdīgās ausis pamanīs būtiskas pazīmes, kas liecina, vai problēma ir nopietna vai tikai vājuma brīdis. Tas ir uztraukums, vienkārši skumji vai gandrīz vai histērija? Vai bērns pastāsta arī to, kas viņam nometnē patīk? Kā pret viņu izturas pieaugušie, personāls un citi bērni?
​
Ja bērns ļoti vēlas braukt mājās jau pirmajās dienās, un neviens viņu nespēj nomierināt, tad vecāks pa tālruni var teikt: es atbraukšu pie tevis, pabūsim kopā un mēs aprunāsimies. Kad vecāks ir atbraucis un izrunājies ar bērnu, viņš var pabūt pāris stundas tuvējā apkārtnē, kafejnīcā, lai pārliecinātos, ka bērns jūtas daudz labāk un ir gatavs palikt nometnē. 

Bieži vien ir tā, ka bērni pirmajās dienās grib braukt mājās un tāpēc raud, bet pēdējās dienās raud, jo ir grūti šķirties no jaunajiem nometnes draugiem un negrib braukt mājās.