Drošais ceļš uz skolu. Svarīgākie punkti, kas jāapgūst kopā ar skolēnu
Augusts ir pēdējais mēnesis, kad topošo pirmklasnieku vēl var paspēt sagatavot drošam ceļam uz skolu un mājup no skolas. Turklāt droša dalība satiksmē jāiemācās gan tiem bērniem, kuri dodas uz skolu kājām, gan tiem, kurus ved ar auto vai sabiedrisko transportu. Pieaugušajiem noderēs atsvaidzināt braukšanas iemaņas, ja ir jāpārvietojas pa vidi, kurā ir bērni, kas pēc vasaras brīvlaika ir apdulluši no brīvības sajūtas un priecīgi par atkal satiktajiem skolas draugiem.
Tieši rudens ir laiks, kad satiksmes negadījumos visbiežāk cieš bērni. 80% šādu negadījumu notiek diennakts gaišajās stundās un galvenokārt darbadienu pēcpusdienās – laikā, kad skolēni atgriežas mājās no mācību iestādēm. Galvenais šādas statistikas iemesls – bērni pa vasaru atraduši no intensīvas satiksmes, savukārt autovadītāji – no bērniem uz ielas. Tāpēc, lai pasargātu savu lolojumu no iekļūšanas šajos statistikas ciparos, par drošu uzvedību uz ceļa dodoties mājup no skolas ir jāmāca jau laicīgi.
Drošākais veids, kā iemācīt bērnam drošu ceļu līdz galamērķim, ir viņu ņemt pie rokas un ierādīt, kā tas darāms, ceļu līdz mācību iestādei mērojot kopā un veidojot viņā izpratni par būtiskākajiem satiksmes noteikumiem. Satiksmes drošības eksperts Pauls Timrots vērš uzmanību uz svarīgākajiem drošības aspektiem, pārvietojoties kājām, braucot ar auto vai ejot pa lauku teritoriju.
Izstaigāt ceļu kopā
Atkarībā no diennakts laika, satiksmes plūsmas, ceļa remontiem un citiem iepriekš neprognozējamiem šķēršļiem transporta plūsma vienā un tajā pašā ceļa posmā var atšķirtes. Tāpēc pirms 1.septembra ar bērnu izstaigā maršrutu no mājas līdz skolai apmēram tajā diennakts stundā, kurā mazajam skolēnam nāksies biežāk iet. Tas palīdzēs saprast un izstāstīt bērnam, kāda ir satiksme un kur ir bīstamās vietas ceļā uz skolu. Izvēlieties pēc iespējas drošāku ceļu uz un no skolas, pat ja tas ir nedaudz garāks.
Pie gājēju pārejām - acu kontakts ar šoferi
Lai arī autovadītāju pienākums pie gājēju pārejas ir apstāties un vispirms palaist gājējus, dzīvē ne vienmēr tānotiek. Tāpēc paskaidrojiet bērnam, ka, arī uz gājēju pārejām un šķērsojot ielu pie zaļā atļautā luksofora signāla, ir jābūt uzmanīgam, jo daudzi autovadītāji neievēro ceļu satiksmes noteikumus. Pirms gājēju pārejas šķērsošanas būtiski ir atrast acu kontaktu ar autovadītāju, šķērsojot ielu. “Paskatāmies uz onkuli, saprotam, ka viņš mūs redz, un tad ejam pāri,” saka Timrots.
Būt pamanāmiem!
Sagādājiet bērnam spilgtu, gaišu un viegli pamanāmu apģērbu un somu, lai viņu varētu redzēt jau no attāluma. Neaizmirstiet par atstarotājiem.
Mazā auguma dēļ bērni nespēj labi pārskatīt apkārtējo vidi un arī paši nav pietiekami labi ieraugāmi. Paskaidrojiet bērnam, ka ir jāuzmanās no automašīnām, kuras brauc atpakaļgaitā, jo mazā auguma dēļ autovadītājs atpakaļskata spogulī bērnu var nepamanīt. Šāda riska situācijas, sevišķi rudens un ziemas tumsā, mēdz veidoties gan namu pagalmos, gan pie mācību iestādēm, autovadītājiem cenšoties izgrozīt savus spēkratus no stāvvietām. Skaidra pazīme, ka auto tūlīt brauks atpakaļgaitā, ir baltas gaismas iedegšanās aizmugurējos lukturos.
Telefons un draugi
Raugieties, lai bērns pa ceļam uz skolu nespēlējas ar mobilo tālruni un nelieto audioierīces, sevišķi austiņas, jo tādā gadījumā bērns ceļu satiksmei veltīs tikai daļu uzmanības un nedzirdēs tuvojošos transportlīdzekļus.
Vēl uzmanību no situācijas uz ceļa novērš kompānija ar draugiem. Lai gan varētu likties, ka šādā gadījumā situāciju novērtē vairāk acu, prakse liecina: daudz negadījumu notiek tieši tad, kad bērni pārvietojas bariņā, jo viņiem visiem mānīgi šķiet, ka gan jau par drošību pārliecinājies kāds cits, bet izrādās, ka to nav izdarījis neviens. Dalīta atbildība bieži vien nozīmē tās trūkumu.
Bez steigas un uzmanīgi arī uz trotuāra
Raugieties, lai bērns no mājas iziet laikus, jo steiga vienmēr mazina uzmanību un nozīmē papildu risku iekulties negadījumā.
Ejot pa trotuāru, bērniem arī jāiemāca uzmanīties no velosipēdiem, kas ir klusi, nepamanāmi un brauc diezgan ātri.
Skolas noteikumi un likums
Parasti skolās ir prakse, ka pirmklasniekus, kas nupat tikai sākuši skolas gaitas, pirmajā mācību semestrī bez pieaugušo pavadības mājās nemaz nelaiž. Turklāt daļa bērnu uzsāk skolas gaitas pat vēl nesasnieguši 7 gadu vecumu, tātad vieniem pašiem doties mājup viņiem neļauj arī likums. Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz: "Vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes." Tas nozīmē, ka gadījumā, ja jūsu bērns vēl ir sešgadnieks, viņu uz skolu vienu laist nedrīkst, bet uzticēt viņa pavadīšanu vecākajam brālim vai māsai var tikai tad, ja tie ir vismaz 13 gadus veci".
Otrajā mācību semestrī, novērtējot skolēna spēju saprast situāciju uz ceļa, skolas personāls un vecāki var vienoties par iespēju pēc skolas uz mājām doties pašam.
Svarīgāk par jebkādām vecāku pamācībām ir vecāku personiskais piemērs!