Jaunais mācību gads. Kas jauns sagaida skolēnus un vecākus
2019./2020. mācību gads nesīs pārmaiņas, kas saistītas gan ar jaunā mācību satura, gan jau iesākto reformu ieviešanu, skaidro Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Jaunā kompetenču pieejas apguve sagaida topošos pirmklasniekus;
šis būs pēdējais mācību gads, kad kā līdz šim mācīsies
vidusskolēni; mazākumtautību skolās pieaugs mācību īpatsvars
latviešu valodā; turpināsies digitalizācija mācību procesā.
Vispārējā izglītība
- Pirmsskolā sāks īstenot pilnveidoto mācību satura un kompetenču
pieeju atbilstoši “Noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības
vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem”.
Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās norādīti
septiņās mācību jomās – valodu, sociālās un pilsoniskās, kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslas, dabaszinātņu, matemātikas,
tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes jomā.
- 2019. gada rudenī klajā nāks mācību priekšmetu programmu
paraugi, lai 2020. gada 1. septembrī varētu uzsākt pilnveidotā
mācību satura ieviešanu 1., 4. un 7. klasē.
- Apstiprināšanai tiek virzīts Ministru kabineta noteikumu
projekts “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības
standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”.
Pēc apstiprināšanas tiks pilnveidoti mācību priekšmetu (kursu)
programmu paraugi, lai 2020. gada 1. septembrī varētu uzsākt
pilnveidotā mācību satura ieviešanu 10. klasē.
- Projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” turpināsies atbalsta
pasākumi pilnveidotā satura īstenošanā: mācību satura ieviešanas
semināri, profesionālās pilnveides mācības tehnoloģiju mācību jomas
skolotājiem, konferences izglītības iestāžu skolotājiem un
vadītājiem, tiešraides vebināri par aktuālām tēmām saistībā ar
pilnveidoto mācību saturu.
- Stājušies spēkā noteikumi “Vispārējās pamatizglītības
programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanas
kārtība neklātienes un tālmācības formā”, kas nosaka būtiskākos
kritērijus un kārtību neklātienes izglītības programmu turpmākai
īstenošanai. Atsevišķas jaunajā normatīvajā regulējumā ietvertās
normas stāsies spēkā pakāpeniski – pārejas periodā līdz 2020./2022.
gadam.
- Tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kritēriji un kārtība, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss”, kurā būs ietverts jauns normatīvais regulējums valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanai un saglabāšanai.
Pamatizglītība
- No 2019. gada 1. septembra pakāpeniski tiks piedāvāti trīs valsts valodas lietojuma proporciju modeļi mazākumtautību izglītības programmu apguvē, no kuriem izglītības iestādei atbilstoši savā attīstības plānā izvirzītajām prioritātēm ir jāizvēlas viens.
Vispārējā vidējā izglītība
- Pakāpeniski izbeigs mazākumtautību programmu īstenošanu un
notiks pāreja uz izglītības programmām latviešu valodā, vienlaikus
saglabājot iespēju izglītības programmās papildus iekļaut mācību
priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautības dzimto valodu un ar
mazākumtautību identitāti. Izglītības programmu īstenošana valsts
valodā stāsies spēkā pakāpeniski: 10. un 11. klasē – 2020. gada 1.
septembrī, bet 12. klasē – 2021. gada 1. septembrī.
- 2019. gada novembrī plānots piedāvāt 10.–12. klašu skolēniem diagnosticējošo darbu par ceļu satiksmes drošības jautājumiem.