Izveidota bezmaksas atbalsta programma pusaudžiem ar paaugstinātu depresijas un pašnāvības risku

Tā ir unikāla, līdz šim Latvijā pirmo reizi īstenota atbalsta programma jauniešiem, kuras ietvaros psiholoģiskais atbalsts un speciālistu konsultācijas pusaudžiem ir pieejama bez maksas.

Pusaudžu vecumā psihiskās veselības traucējumi tiešām ir milzīga veselības traucējumu grupa, atklāj bērnu psihiatrs Ņikita Bezbordovs: "Pēc statistikas datiem depresija un garastāvokļa traucējumi ir 1 no 15 pusaudžiem. Tas ietekmē viņa spēju mācīties, iekļauties sociālajā dzīvē, integrēties sabiedrībā un ietekmē dzīves kvalitāti. Ceru, ka šis pakalpojums būs pusaudžiem pieejams, draudzīgs un nestigmatizējošs."

Kā norāda bērnu psihoterapeits un Pusaudžu resursu centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs, šogad neatliekamās palīdzības mediķi ir saņēmuši ap 111 izsaukumus, kas saistīti ar līdz 20 gadu vecu jauniešu pašnāvības mēģinājumiem. "Protams, tie pārsvarā ir nepabeigti mēģinājumi. Līdz ar to tas skaits ir diezgan liels," vērtēja speciālists, piebilstot, ka domas par pašnāvību un depresija patlaban starp pusaudžiem Latvijā un citviet Eiropā "ir ļoti izplatīta problēma".  Līdz šim palīdzība ir sniegta jau 20 pusaudžiem, bet nākamgad Veselības ministrija ir radusi finansējumu 80 pusaudžu iekļaušanai šajā programmā. 

Psihoterapeits Nils Konstantinovs min divus piemērus, kad jaunieši un viņu vecāki ir meklējuši un saņēmuši palīdzību centrā. Tās raksturo situācijas, ar kurām saskaras garīgās veselības speciālisti. 

Centrā vērsās meitenei (15 gadi), kas ārstējās no depresijas. Pirms tam pusaudze labi mācījās, bet tad sāka kavēt skolu. Bija dienas, kad viņa vispār neizkāpa no gultas, bet visu laiku pavadīja telefonā; pameta hobijus, kas agrāk interesēja. Ģimenē radās aizdomas par to, ka meitenei ir depresija. Tika izrakstīti medikamenti depresijas ārstēšanai, diemžēl uz skolu meitene iet neatsāka, turpināja palikt mājās un laiku pavadīja tikai telefonā. Vienā rītā meitene bija pārdozējusi medikamentu.  Pusaudžu resursu centrā meitene nonāca ar aizdomām par mobilā telefona atkarību, bet, runājot ar šo pusaudzi, secinājām, ka patiesais iemesls ir mobings skolā. Kamēr šo mobinga situāciju nevarēja atrisināt, meitenes stāvoklis neuzlabojās. Tātad tikai izrakstot medikamentus vai sniedzot tikai psihoterapeitisko atbalstu, palīdzība var nebūt pietiekama. Svarīgi ir dažādu speciālistu skatījums un atbalsts.
 

Visos gadījumos, kad jaunietis izdarījis pašnāvību, viņš jau ilgu laiku pirms tam ir signalizējis par savu emocionālo stāvokli un problēmām, taču apkārtējie, iespējams, nav to pamanījuši vai arī nav mācējuši pareizi reaģēt

Pēc palīdzības centrā vērsās 14 gadus veca puiša vecāki. Ģimenē vecāki šķīrās. Neraugoties uz to, puisim bija labas sekmes skolā, viņš bija aktīvs, bet vecākiem radās aizdomas, ka viņš lieto “zālīti”. Izcēlās konflikts, puisis ieskrēja vannasistabā un sagrieza sev rokas un kājas. Situācija apliecina to, ka pusaudžu impulsi un pašnāvības mēģinājumi var būt ļoti spontāni. Ne vienmēr tos ir iespējams paredzēt. Pusaudžiem pašnāvnieciskais noskaņojums var uznākt ļoti pēkšņi. Tāpēc ģimenes locekļiem un tuviniekiem jābūt gataviem un informētiem par to, kā rīkoties šādās situācijās. 

Kā tiek izvērtēts, kādu palīdzību vajag pusaudzim
Pieteikt atbalsta programmai jaunieti var gan vecāki, gan vērsties pats pusaudzis, gan pusaudža draugi, kuri paši šeit saņēmuši palīdzību un redz, ka palīdzība nepieciešama arī draugam, ārsti, skolotāji. Nav jāuztraucas par anonimitāti. “Pakalpojums apzināti veidots tāds, lai ievērotu situācijas diskrētumu, kā arī mūsu programma notiek Pusaudžu resursu centra telpās. Tātad uz slimnīcu nevienam jāiet nebūs. Gluži otrādi – mūsu mērķis ir, lai bērni pēc iespējas līdz slimnīcai nenonāktu,” norāda N. Konstantinovs. 

"Sabiedrībai un skolai ir jābūt gatavai iesaistīties, redzot, ka jaunietim ir tieksme uz paškaitējumu. Zīmes ir pamanāmas – rētas, švīkas uz rokām, kas ir viena no paškaitējuma pazīmēm, kas nebūtu jāignorē," atgādina N. Konstantinovs. 

Viss sākas ar izvēles vizīti, kuras laikā izrunā situāciju un tieši pusaudzis nosaka, vai ir gatavs iesaistītie šajā programmā. Palīdzība ilgst 1 – 3 mēnešus, bet pēc tam vēl ir “follow up” programma – iespēja saņemt palīdzību un atbalstu pat gadu pēc konsultācijām. 

Palīdzība sākas ar situācijas izvērtēšanas tikšanos, kurā visas iesaistītās puses kopīgi vienojas par nākamajiem veseļošanās soļiem. “Mēs vienojamies, kas ir labākais veids, kā palīdzēt tieši tagad – vai tās ir sarunas ar psihologu, režīma pārmaiņas, varbūt nepieciešama uztura speciālista padoms vai ārsta konsultācija. Jārēķinās, ka bieži uz sesijām būs jānāk pašiem vecākiem. Atbilstošai vecāku iesaistei ir izšķirīga nozīme bērna depresijas un pašnāvības riska mazināšanā,” N. Konstantinovs skaidro pakalpojuma norisi. Divas nedēļas pēc pirmās tikšanās seko situācijas novērtējums un tālāko aktivitāšu plāna izstrāde.  


Kā motivēt jaunieti vērsties pēc palīdzības
Psihiatrs Bezborodovs atzīst, ka pusaudži ir īpaša klientu grupa. Vairs ne bērni, bet arī vēl ne pieaugušie. Viņiem ir nepieciešama īpaša pieeja, kas vecākiem un speciālistiem prasa ne mazums pūļu. Tomēr, lai saņemt bezmaksas palīdzību, ir svarīgi, lai lēmumu pieņemtu jaunietis pats. 

Centra garīgās veselības speciāliste Elīna Bārtule aicina vecākus tomēr meklēt palīdzību arī tad, ja sākotnēji tīnis nav gatavs pats līdzdarboties: "Mēs skaidri un gaišu paužam, ka tā ir pusaudža izvēle – nākt vai nenākt. Ja pirmajā reizē pusaudzis ir atvests pie rokas un pats pilnīgi neko nevēlās, tad tāpat paturam draudzīgu attieksmi. Mums vajag pusaudža brīvprātīgu izvēli, ka viņš iekļaujas programmā. Novērots, ka pusaudžiem ļoti patīk, ka lēmums tas ir atkarīgs no viņiem, nevis vecāku vai citu pieaugušo uzspiests. Bieži vien tieši brīvprātīgā lēmuma iespēja ir tas labākai motivators, lai izlemtu iet un risināt savas problēmas. Dažreiz tas nenotiek uzreiz, bet pēc 2 – 3 mēnešiem viņš pats mūs uzraksta un atnāk. "

Pusaudžu resursu centrā satiktais brīvprātīgas Andrejs (14 gadi) iesaka vecākiem meklēt tādus komunikācijas veidus, kas ļautu jaunietim pašam secināt, ka viņam šī palīdzība tiešām ir vajadzīga. "Galvenais ir negrūst ar varu un nepierunāt, jo tas neko nedos. Vajag izdomāt, kā pateikt tā, lai jaunietis secina, ka viņam pašam to vajag."

Lai vērstos pēc palīdzības, zvaniet vai sazinieties ar Pusaudžu resursu centru pa tālruni 29164747 vai pa e-pastu info@pusaudzim.lv