Disleksija nav garīga atpalicība

Kā liecina statistika, ar disleksiju, disgrāfiju un citiem mācību procesa sarežģījumiem tādā vai citādā formā saskārusies piektā daļa planētas iedzīvotāju. Disleksija izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto, to raksturo arī ātrs nogurums lasīšanas procesā. Parasti šiem cilvēkiem grūtības sagādā arī rakstīšana – viņi izlaiž burtus, jauc to kārtību, viņiem bieži ir nesalasāms rokraksts.

Disleksijas cēloņi nav skaidri zināmi, tomēr tiek uzskatīts, ka tai ir neirobioloģiska izcelsme, traucējumi ir ģenētiski un var pāriet no vecākiem uz bērniem.

Disleksijas sekundārās sekas var būt samazināta lasīšanas pieredze, kas ietekmē vārdu krājumu un vispārējās zināšanas. Kaut arī disleksiju ne vienmēr ir vienkārši identificēt, īpaši pirmsskolas vecuma bērniem, ir vairākas pazīmes, kas norāda uz konkrētajiem traucējumiem, piemēram, runas attīstības aizkavēšanās, grūtības atsaukt atmiņā vajadzīgos vārdus, skaņu un burtu jūklis. Disleksija var izpausties arī neloģiskas burtu secības lietošanā, kad vārdā burti tiek samainīti vietām. Tāpat šādi bērni var jaukt burtu secību, lasot un rakstot vēstules vai kādu citu tekstu.

Disleksijas cēloņi nav skaidri zināmi, tomēr tiek uzskatīts, ka tai ir neirobioloģiska izcelsme, traucējumi ir ģenētiski un var pāriet no vecākiem uz bērniem.

Disleksija ir diezgan izplatīta parādība, bet vecāki un arī skolotāji, kuriem, ikdienā saskaroties ar bērniem, būtu visvieglāk identificēt raksturīgo pazīmju saistību ar disleksiju, parasti tam nepievērš vajadzīgo uzmanību. Diemžēl Latvijā cilvēki, kuri cieš no disleksijas, izglītības procesā nesaņem faktiski nekādu atbalstu, par šiem gadījumiem nav arī atbilstošas likumdošanas. Tomēr tas, ka sabiedrība un valdība šādus gadījumus izliekas neredzam, nenozīmē, ka problēma nepastāv. Īpaši tas būtu jāņem vērā, sākot jauno mācību gadu.

No portāla Jauns.lv