Igauniete Laura cīnās pret apcelšanu Latvijas skolās

Kaut arī Laura dzimusi Igaunijā, dzīves pirmos 12 gadus viņa pavadīja mātes dzimtajā Lietuvā. Atpakaļ uz tēva dzimteni Igauniju viņa devās, kad ģimenē piedzima brālis. Vidusskolu Laura pabeidza Tallinā, bet studijām izvēlējās Rīgas Ekonomikas augstskolu un 18 gadu vecumā devās uz Latviju. Un palika.
 

Valodas stundas skaipā no Maskavas
Laura ir iepazinusi visu trīs tautu kultūras un zina arī mītus un kaimiņu stereotipus, kuriem smejot var pielikt punktu: “Tā nav taisnība, ka igauņi ir lēni, un par to latviešu zirga galvu es vispār nesaprotu. Varbūt vienīgi kartē tā izskatās.”

Pēc augstskolas absolvēšanas Laura atrada darbu mārketingā uzņēmumā L’Oreal Baltic un beigu beigās nolēma arī apmesties Latvijā uz dzīvi. “Atradu mīlestību,” smej Laura. “Mans draugs ir latvietis, un esam kopā jau piecus gadus.”

Augstskolā studijas notika angļu valodā, tāpēc pirmos gadus latviešu valodai Laura nepievērsa pārāk lielu uzmanību, taču tagad latviski runā itin raiti: “Ja gribu šeit dzīvot, valodu vajag iemācīties.”

Mācīties valodu Laura sāka pirms diviem gadiem pie privātskolotājas no Rēzeknes, kura tajā laikā dzīvoja Maskavā: “Skype sarunājāmies un pa bišķiņam pildījām uzdevumus, lasījām un klausījāmies.”

Bērnību pavadot Lietuvā, līdztekus igauņu valodai Laura apguva lietuviešu un atzīst, ka šīs zināšanas palīdzēja viegli iemācīties arī latviešu valodu: “Daudz kas ir līdzīgs ar lietuviešu valodu un pāris vārdi arī ar igauņu valodu. Piemēram, kleit igauniski ir kleita. Kad sāku mācīties un nezināju kādu vārdu latviski, vispirms mēģināju lietuviešu vārdu pateikt latviski.”

Latvija pēc mobinga gadījumu biežuma ir otrajā vietā no visām OECD valstīm – ar 31% skolās apsmieto bērnu īpatsvaru

Lielākās problēmas sagādāja gramatika: “Latviešu gramatika ir ļoti sarežģīta. Tāds vārds kā jādara vispār neeksistē ne igauņu, ne lietuviešu valodā, parasti saka, ka kaut ko vajag darīt. Bet vārdi ir līdzīgi, saprast ir viegli, grūti ir runāt.”

Ar aplikāciju pret vajāšanu
“Pirms gada sāku meklēt, ko vēl varētu darīt papildus savam ikdienas darbam. Domāju, ka man pietiek enerģijas ne tikai strādāt, bet arī darīt sabiedrībai kaut ko labu,” stāsta Laura.  Tā viņa uzgāja Global Shapers Riga Hub – Pasaules ekonomikas foruma iniciatīvu jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem ar mērķi veikt pārmaiņas sabiedrībā.

Laura nokļuva izglītības grupā, un pēc ilgas domāšanas viņa un vēl divas divdesmitgadnieces – latviete Marika Andžāne un baltkrieviete Jūlija Kurganoviča – nolēma radīt sociālo projektu #Neklusē. Mērķis ir risināt mobinga jeb apcelšanas un vajāšanas problēmu skolā, ir radīta īpaša mobilā lietotne.

Par situācijas nopietnību liecina 2015. gadā veikts pētījums. Latvija pēc mobinga gadījumu biežuma ir otrajā vietā no visām OECD valstīm – ar 31% skolās apsmieto bērnu īpatsvaru.  “Katrs trešais no apcelšanas cieš klātienē, virtuāli katrs piektais,” teic Laura. Ekonomiski attīstītāko valstu un teritoriju grupā sliktāk ir tikai Honkongā.

Laika gaitā nekas nav mainījies, jo risinājumi ir tie paši, kas pirms pāris gadiem. Proti, katrs skolēna vajāšanas gadījums tiek risināts individuāli, ja pats par to paziņo.

Laura neslēpj, ka, mācoties lauku skolā netālu no Tallinas, pati apcelta – labo atzīmju dēļ. Mācību gada vidū viņa pat bija gatava mainīt skolu un galu galā pārgāja uz Tallinas dabaszinātņu vidusskolu, kas ir Igaunijas labāko skolu priekšgalā.

Sāks ar 3. ģimnāziju
No novembra lietotni savos telefonos varēs lejupielādēt visi Latvijas skolēni, bet pilnā versija pagaidām būs pieejama tikai Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā. “Ar lietotnes palīdzību bērni gan anonīmi, gan atklāti varēs ziņot un saņemt palīdzību no uzticības tālruņa vai skolas sociālā pedagoga,” stāsta Laura.

Par izmēģinājuma jeb pilotskolu šī ģimnāzija izvēlēta, jo aptaujā tajā bija visvairāk skolēnu, kas vēlējās šādi meklēt atbalstu, ieinteresēta ir arī vadība. Papildus aplikācijai skolās tiks organizētas arī darbnīcas, kurās ar skolotāju, skolēnu un vecāku dalību meklēs risinājumus, lai mazinātu mobingu.

“Protams, tas ir tikai sākums. Ar aplikācijas palīdzību bērns varēs sākt sarunu, kas ar viņu notiek, un tad jau pedagogi spēs šos gadījumus risināt. Šādām aplikācijām ir labi piemēri no citām valstīm, kur pirmajā gadā mobinga atgadījumi samazinās par desmit procentiem,” jauniete min piemēru no Zviedrijas.
Paredzēta kampaņa, kurā piedalīsies arī sabiedrībā pazīstamas personības – dziedātāja Marta Grigale, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, "Rīga TV24" ētera personība Lelde Ceriņa. Viņas stāstīs par saviem skolas laikiem un kā pašas izjutušas un tikušas galā ar vienaudžu vardarbību.

Gardas pankūkas, nepareizs siers
Ārpus šīs iniciatīvas un darba Laura vienkārši izbauda dzīvi Rīgā. Skolas gados viņa spēlēja basketbolu un sacensties brauca arī uz Latviju, tomēr Rīgā spēles notika mikrorajonos, un citas pilsētas daļas nebija apskatītas. “Kad atbraucu studēt, man bija liels pārsteigums, cik skaista ir Rīga un tās arhitektūra, īpaši Alberta iela un jūgendstila ēkas,” atzīst Laura.

Atklājumi ir arī mūzikā. Latviešu mūzika viņai ļoti patīk, pirms pārcelšanās zināma bija Prāta vētra, bet Latvijā iepazīti Instrumenti.

Tradicionālā virtuve ir izmēģināta visās Baltijas valstīs. Dienvidu kaimiņi lietuvieši izceļoties ar treknākiem ēdieniem, kur dominē kartupeļi un gaļa, igauņiem ir visvieglākais ēdiens, vairāk uzsvars likts uz zivīm. Latvieši esot pa vidu, bet garšīgi esot visur.  
“Man ļoti garšo kartupeļu pankūkas. Lietuvieši arī tās ēd, bet ar krējumu. Latvieši vēl pievieno lasi, tas ir interesanti un garšīgi. Ziemassvētku galds ļoti atšķiras. Lietuva ir ļoti katoļticīga, tur uz galda jābūt 12 ēdieniem, nav gaļas, un visi ēdieni obligāti jāpagaršo. Igaunijā parasti ir gaļa, kartupeļi un kāposti,” salīdzina Laura.

Šis tas latviešu gastronomijas kultūrā tomēr esot nesaprotams, piemēram, mājas siers. Tādu var nopirkt arī Igaunijā, bet tas atšķiras no mūsējā, jo tajā ir skābais krējums: “Un es nesaprotu, kāpēc Latvijā ir mājas siers tikai ar saldo krējumu. Vienmēr, kad braucu atpakaļ no Igaunijas, vedu līdzi mājas sieru, jo tas man garšo un Latvijā to nevar nopirkt.”

Pierādīt, ka esi savējā
Laura pēc pieredzes saka – jo vairāk uz ziemeļiem, jo introvertāki cilvēki. Salīdzinot Baltijas tautas darba vidē, tas kļūst pavisam skaidrs: “Igauņi ar savu manierismu un dzīvesveidu ir tuvāk skandināviem. Lietuviešu stils ir vairāk runāt, viņi ir dienvidnieciskāki. Un arī darba stils ļoti atšķiras. Latvieši atkal ir pa vidu – gan runā, gan strādā. Šeit ir daudz komandas darba.”
Latviešiem esot starp introvertajiem igauņiem un ekstravertajiem lietuviešiem, rodoties interesanta kombinācija –esam atvērti, bet tikai tad, ja esi viens no mums. “Latvieši ir atklāti, bet tikai savā starpā, kad tu runā latviešu valodā. Lai tiktu iekšā latviešu grupā, tev vajag pierādīt, ka esi savējais,” atzīst Laura.

Pēc augstskolas beigšanas paliekot Latvijā, integrācijas sākums bijis grūts: “Biju vienīgā, kas latviski nerunā un nesaprot. Man ļoti palīdzēja tas, ka zinu lietuviešu valodu, vajadzēja tikai iemācīties runāt. Tagad šeit jūtos ļoti labi.”
Atšķirīgi, bet līdzīgi

Ja ir jāizvēlas viena lieta, kas pirmā nāk prātā, izdzirdot kādu no Baltijas valstīm, tad Laura Lietuvai izceļ vēsturi un karaļus, Igaunijai – tehnoloģiskās inovācijas, Latvijai – dabas vērtības: “Man ļoti, ļoti patīk Kolka un visa jūras daļa, braucot uz Liepāju. Jūra un pludmales ir ļoti skaistas, lielas ar baltu un skaistu smilti. Kuldīga arī ir jauka.”

Tomēr salīdzināt Baltijas māsas nemaz neesot tik viegli: “Mūs vieno vēsture, bet mēs esam ļoti atšķirīgi. Un tomēr arī kaut kā līdzīgi.”

No portāla Jauns.lv