Bērnam jāļauj gan nopelnīt, gan piedzīvot bankrotu
Septiņas vērtīgas mācības par naudu, ko vecākiem iemācīt bērniem.
- Kabatas naudai jābūt kā regulāram ienākumam
Kabatas nauda bērnam – tas ir labi un pat ļoti vēlami, jo tādējādi viņš mācās uzņemties atbildību, patstāvīgi apgūst cenu salīdzināšanu un pieņem savus pirmos finanšu lēmumus. Tāpēc kabatas naudas piešķiršanai būtu jābūt regulārai un paredzamai gluži kā pieaugušo cilvēku algai darbavietā, lai bērns iemācītos naudas plānošanas pamatprincipus.
- Jo lielāks bērns, jo lielāka atbildība
Mazākiem bērniem kabatas nauda būtu jāpiešķir pa mazākām summām, bet biežāk, savukārt pusaudžiem jau retāk, taču lielāka summa. Tā bērni iemācās rēķināties ar noteiktu naudas apjomu un attiecīgi tam pakārto savu rīcību. Turklāt daudzi vecāki bērnam naudu pārskaita uz kontu, tādējādi bērns gūst arī savu pirmo pieredzi kartes un mobilās bankas pakalpojumu lietošanā.
- Svarīgi sekot līdzi tēriņiem
Vēl viena ļoti svarīga lieta, ko bērnam var mācīt jau no pirmās klases, – sekot līdzi saviem tēriņiem un pierakstīt kladē vai bankas budžeta plānotajā visus izdevumus.
Kā stimuls, lai bērns to darītu, var būt papildu kabatas nauda, piemēram, 10 % apmērā, ja bērns veic šādu uzskaiti.
Tādā veidā vecāki iemāca bērnam svarīgu patiesību – regulāri sekojot saviem izdevumiem, tiešām var ietaupīt. Un dažkārt pat vairāk par 10 %! Kāpēc to svarīgi darīt jau pirmajā klasē? Jo šajā vecumā bērns to darīs ar prieku un azartu. Spurainu pusaudzi var būt jau grūtāk pierunāt pēkšņi krāt čekus un fiksēt izdevumus. Bet, ja bērns to būs apguvis jau sākumskolā, šīs zināšanas viņam paliks uz mūžu!
- Jāļauj bērnam kļūdīties un bankrotēt
Svarīgi mācīt bērnam neiztērēt visu naudu uzreiz, taču vislabāk to var iemācīties no savām kļūdām! Tāpēc, ja skolas bērns nedēļai paredzēto kabatas naudu iztērējis jau pirmajā dienā, vecākiem nevajadzētu papildināt maciņu līdz nākamajai nedēļai. Par to nav jādusmojas un nav arī jāraizējas, tā ir pieredze. Ir jāļauj bērnam piedzīvot bankrotu!
- Jāveicina bērna vēlme nopelnīt naudu
Tieši tāpat bērnam jābūt arī iespējai gūt papildu ienākumus.
Īpaši svarīgi tas ir vecumā no 7 līdz 12 gadiem, kad bērniem ir ļoti dabiska vēlme pelnīt naudu!
Liela daļa psihologu uzskata, ka nevajadzētu maksāt bērnam naudu par ikdienā veicamajiem mājas darbiem, jo tādējādi agrāk vai vēlāk nonāksiet situācijā, ka, lūdzot bērnam kaut ko paveikt vai palīdzēt, viņš pajautās: “Cik tu man par to maksāsi?” Taču bērnam var maksāt naudu par papildu darbiem, kas nav viņa tiešie pienākumi, piemēram, mašīnas iztīrīšanu, brūkleņu vai citu ogu salasīšanu, palīdzību vecāku darbavietā, jaunāko brāļu vai māsu pieskatīšanu. Arī visa mājokļa uzkopšana var būt papildu darbs.
- Jāmāca veidot uzkrājumu
Pat tad, ja vecāku rocība to ļauj, nevajadzētu bērnam pirkt pilnīgi visu, ko viņš iekāro. Daudz labāk piešķirt bērnam iknedēļas kabatas naudu un mudināt daļu no šīs naudas krāt kārotajam pirkumam! Turklāt bērniem patīk krāšana, it īpaši, ja bērni tai piešķir kādu papildu stimulu vai bonusu. Piemēram, motivācija bērnam var būt solījums, ka tad, ja viņš būs sakrājis pusi naudas lielam pirkumam, otru pusi pieliks vecāki.
- Jāmudina sadalīt naudu dažādiem mērķiem
Ļoti svarīgi, lai vecāki mudinātu bērnus savu naudu sadalīt trīs daļās: ikdienas tēriņiem, uzkrājumam un labdarībai vai dāvanām. Procentuālais dalījums var būt atkarīgs no jūsu un bērna rocības. Svarīgākais, lai bērns apgūst principu, ka daļu naudas var tērēt saviem priekiem un vajadzībām, daļu ir vērts uzkrāt kādam lielākam un kārotam pirkumam un vēl vienu daļu (kaut pavisam nelielu) ir vērts ziedot kopējam labumam. Tas ir veids, kā mācīt bērnam finanšu pratību, neaizmirstot arī par sirdsapziņu.
Par to, kad sākt runāt ar bērnu par naudu, lai nenokavētu un arī nesasteigtu, skaties Swedbank un Mammām un Tētiem organizētā Facebook tiešraides diskusijā rīt, 17.oktobrī, plkst.18:00.