Pusaudžu izskata problēma numur viens – pinnes. Mūsdienīgas ārstēšanas iespējas

Pusaudžu un jauniešu vecumā ādas problēma “numur viens” ir pinnes. Ar tām sastopas vairāk nekā divas trešdaļas pusaudžu. 

Pinnes visbiežāk ir uz sejas ādas, kā arī uz muguras vai plecu / krūšu augšējās daļas ādas. Tās parasti parādās aptuveni 12 gadu vecumā, bet uzliesmojumi un kritiskākais laiks meitenēm ir ap 15 gadu vecumu, puišiem – 16 gadu vecumu. Kritiskākos gadījumos pinnes var turpināties līdz aptuveni 25 gadu vecumam un arī ilgāk.

“Ievērojot ādas problēmu un ādas saslimšanas izplatību, īpaši bērnu, pusaudžu un jauniešu vidū, būtiski uzsvērt, ka dermatologa (bērniem, ādas infekciju, sēnīšu slimību, parazitāro un ādas strutaino slimību gadījumā) un arī venerologa apmeklējumi Latvijā pieejami bez ģimenes ārsta nosūtījuma,” aicinot pievērst īpašu uzmanību ādas problēmām, norāda Rīgas 1.slimnīcas valdes priekšsēdētāja, daktere Natālija Zlobina. 

Kādēļ pinnes rodas? 
Pinņu cēloņi ir izmaiņas vielmaiņas procesos, lielāka hormonu aktivitāte un pastiprinātas tauku dziedzeru sekrēcija, kas īpaši izteikta ir pusaudžu vecumā. Liela loma ir arī procesam, kad no ādas nenolobās pārragotās šūnas un kopā ar tauku dziedzeru sekrētu veido dažādus aizsprostojumus un vietā, ko sauc par folikulāro atveri, veidojas korķītis. 

Ārsta prakse liecina, ka savlaicīgi neārstētas un ielaistas pinnes pusaudžu vecumā var būt pamats nopietnām psihiskām problēmām, pat – depresijai, kas var rosināt arī psihisku saslimšanu

Par pinnēm dēvē divu veidu izsitumus: iekaisīgos elementus – pūtītes mēdz būt gan vieglākā formā un mazāk redzamas, gan arī smagākā formā – strutām pildīti pūslīši, sārti mezgliņi ādā vai zem ādas. Pinnes ir arī neiekaisīgie elementi – komedoni. Ir divu veidu izsitumi: slēgtie komedoni – balti punktiņi uz ādas un atvērtie elementi jeb atvērtie komendoni, kas uz ādas redzami melnu punktiņu veidā. 
 

Kad jāsāk uztraukties?
Par pinnēm kā par nopietnu problēmu jāsāk uztraukties un jāpievērš tām pastiprināta uzmanība brīdī, kad sāk parādīties iekaisīgie elementi. Ir gadījumi, kad pinnes ir ļoti smagā formā un tās ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un komfortu ikdienā.

“Ārsta prakse liecina, ka savlaicīgi neārstētas un ielaistas pinnes pusaudžu vecumā var būt pamats nopietnām psihiskām problēmām, pat – depresijai, kas var rosināt arī psihisku saslimšanu,” norāda profesors Ingmārs Mikažāns. 

Kā ārstē pinnes?
Mūsdienās pinņu ārstēšanas iespējas un risinājumi ir ļoti dažādi un plaši. Vien jāatceras, ka, jo savlaicīgāk uzsāk ārstēšanu, jo būs labāks rezultāts. 

Ja izsitumi ir daži un nav izteikti, tad var izmantot aptiekās pieejamos līdzekļus, piemēram, speciālos sejas attīrīšanas šķidrumus, augļskābes, ārstniecisko kosmētiku. Taču, ja šo līdzekļu lietošanai nav rezultātu, jāmeklē speciālistu palīdzība. 

Speciāla ārstēšana nepieciešama salīdzinoši daudz jauniešiem. Tie var būt dažādi līdzekļi, kā arī speciāli medikamenti, kas mazina tauku sekrēciju – sintētiskie retinoīdi. 

Profesors uzsver, ka šie medikamenti ir pēdējais solis pinņu ārstēšanā, jo sintētisko retinoīdu nozīmēšana ir ļoti rūpīgi jāizvērtē un tiem mēdz būt arī dažādas blakus parādības. Piemēram, izteikti sausa āda, var paaugstināties lipīdu līmenis. Medikamentu lietošanas laikā pastiprināti jākontrolē aknu un nieru rādītāji. 

Sintētiskos retinoīdus neiesaka lietot jaunietēm, jo pat līdz trijiem gadiem pēc preparāta lietošanas nedrīkst pieļaut grūtniecību. Tādēļ jaunām sievietēm mediķi cenšas izmantot citas ārstēšanas metodes. 

Kā mazināt pinņu negatīvo ietekmi? 
Mediķi iesaka pievērst īpašu uzmanību ēšanas paradumiem – pareizs un atbilstošs uzturs var palīdzēt mazināt ādas problēmu saasinājumus. Tādēļ vēlams izvairīties no trekniem, sāļiem, piparotiem (asiem) ēdieniem, saldumiem, no piena produktiem.
 

Īpaša uzmanība jāpievērš ādas kopšanai, tai skaitā, ja jaunietis nodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Tās ne vien rada papildu kairinājumu ādai (berze, traumas), bet var arī saasināt ādas problēmas vai slimības. Tādēļ mazgājoties, ieteicams neizmantot sūkļus, bet gan mazgāties ar rokām, ar mazgāšanas līdzekli mazgāt tās ķermeņa daļas, kuras vairāk svīst. Un labāk izvēlēties mitrinošus mazgāšanas līdzekļus, kuri nesausina ādu un nav pārsātināti ar smaržvielām. 
 

Vai jāuztraucas arī par pastiprinātu svīšanu? 
Pusaudžu gados var būt vērojama pastiprināta svīšana. Tā ir vēl viena no biežāk izteiktajām jauniešu problēmām, kas attiecīgi ietekmē arī ādu. Vienkāršākais risinājums, protams, ir personiskā higiēna, kā arī aptiekās pieejamie antiperspiranti vai dezodoranti. 

Taču, ja svīšana nepāriet, pastiprinās, ja bez redzama iemesla svīst atsevišķas ķermeņa daļas vai par viss ķermenis, tad jāmeklē dermatologa palīdzība. Svīšanas problēmu iespējams atrisināt, izmantojot dažādas ārstēšanas metodes, piemēram, speciālas injekcijas. Smagos svīšanas gadījumos var veikt īpašu operāciju, kad torakālais ķirurgs ar lokālas manipulācijas palīdzību, veicot saudzīgus un minimālus griezumus, mazina simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti noteiktos ķermeņa rajonos. 

Ko darīt ar kārpām?
Kārpas ir vēl viena salīdzinoši izplatītām pusaudžu, arī bērnu ādas problēma. Tā ir vīrusa infekcija, kuras rašanās saistīta ar traumētu, bojātu ādu. Tie ir izaugumi, kas bieži vien var būt pārklāti ar biezu raga slāni un parasti atrodas uz plaukstām, uz pēdām, arī uz citām ķermeņa daļām. 

Kaut arī kārpas nav ļoti bīstamas, dažkārt tās pat izzūd pašas, piemēram, aktivizējoties imūnsistēmai, taču var psiholoģiski negatīvi ietekmēt pusaudžus. Tādēļ ir svarīga diagnozes noteikšana un atbilstoša ārstēšana. Pieejama dažāda terapija – gan tieši uz kārpām lietojami līdzekļi, arī speciāli krioaerosoli, kas izmantojami mājas apstākļos, gan iespējama minimāla ķirurģiska iejaukšanās vizītes laikā pie ārsta, piemēram, izmantojot krioterapiju vai lāzeri. 
 

Pieredze dermatoloģijā kopš 1902.gada 
Slimnīcas vadītāja Natālija Zlobina uzsver, ka ārstniecības iestādes pieredze dermatoloģijas un STS jomā ir ievērojama un ilglaicīga – jau kopš 1902.gada, kad izveidota pirmā ādas un venērisko slimību nodaļa. Nākamajā gadā tiks atzīmēta 100 gadu jubileja kopš dermatoloģijas un STS dienests – 1920.gadā, kļuva par pirmo un mūsdienās arī galveno medicīnas studentu klīniskās apmācības bāzi. 

Rīgas 1.slimnīcas DSTS klīnikā līdztekus konsultatīvajai poliklīnikai darbojas vienīgais ādas un venērisko slimību dienas stacionārs Latvijā ar 45 vietām. Klīnika piedāvā ādas slimību diagnostiku un ārstēšanu bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem ar mūsdienīgām ārstniecības metodēm un tehnoloģijām. DSTS klīnikā strādā Latvijā vadošie ādas slimību speciālisti, praktizē profesori un docenti, tā sniedz gan valsts nodrošinātus, gan maksas pakalpojumus. 

Valsts apmaksātie dermatovenerologa pakalpojumi 1.slimnīcā caurmērā pieejami 42 dienu laikā (citviet šie pakalpojumi jāgaida līdz teju 130 dienām) – liecina Nacionālā veselības dienesta informācija (www.rindapiearsta.lv).