Neērtās sarunas ar pusaudzi par seksualitāti

Speciālisti ir vienoti – ar bērnu, kas jau sasniedzis pusaudža vecumu, ir krietni par vēlu uzsākt sarunu par intīmajiem jautājumiem, tomēr runāt ar bērniem ir nepieciešams. K. Balode norāda – ja kāda tēma nav līdz šim skarta, vecākiem ir jābūt gataviem, ka saruna ar pusaudzi var būt neērta, bet tas ir normāli – just kaunu. Svarīgākais ir jēga, ko vecāki bērnam grib pateikt. Ar šo savu piemēru – saņemties un runāt par neērtām tēmām – vecāki var bērnam parādīt, ka viņi spēj tolerēt kaunu kā normālas jūtas. “Ir normāli, ka es jūtu kaunu, bet es to neņemu vērā. Kauns nevar būt šķērslis, lai nerunātu par šīm tēmām,” secina Kristīne Balode.

Puišiem – noņemt spriedzi, meitenēm – tiekties pēc baudas
Lai labāk izprastu savus jauniešus, ir svarīgi apzināties, ka pusaudžu vecums ir impulsīvs periods, kad hormoni izpaužas ļoti aktīvi, radot spēcīgu vēlmi pēc baudas vai piederības sajūtas. Zēnu gadījumā tas ir vairāk vērts uz sevis apliecināšanu, vajadzību noņemt spriedzi. Kārlis Mičulis norāda – pašapmierināšanās un spontāna erekcija ir pilnīgi normālas parādības kā pieaugušā, tā pusaudžu vecumā: “Tas, kas attiecas uz jauniem vīriešiem – ejakulācija ir vajadzīga. Tā var notikt spontāni vai pašapmierinoties.” Savukārt meitenēm šajā vecumā ir pastiprināta vēlme patikt vai bailes izkrist no atzīto meiteņu kārtas, norāda Kristīne Balode. Seksuālajā jomā meitenes ir vairāk vērstas uz savu cerību un ilgu piepildīšanu, un tiekšanos pēc baudas.

Saruna nav tikai par dzimumaktu!
Vecāku biežāk pieļautā kļūda pusaudžu seksuālās audzināšanas kontekstā ir domāt tikai par dzimumaktu. Lai arī psiholoģe Balode norāda, ka hormonu ietekmē ir normāli pusaudžiem tiekties pēc baudas, pieaugušajiem ir jāskatās daudz plašāk: “Manā izpratnē dzimumakts nav kaut kas tāds, ar ko jauniem cilvēkiem padsmit gados vajadzētu nodarboties. Pašizziņas un baudas ceļojums var būt daudz lielāks un plašāks nekā nepārtraukta nodarbošanās, es atvainojos, ar trīs minūšu dzimumaktu!” Speciāliste stāsta, ka intīmās attiecības ir tikai viens no seksuālo attiecību jautājumiem. Tas, ka grāmatās par šīm attiecībām ir tikai bildes par dzimumaktu, neviļus ievirza pusaudžus šajās domās. “Tā ir cena, ko jaunieši maksā, ņemot vērā mūsu pasivitāti šajās sarunās un sarunu šaurībā,” secina Balode. “Ja dzimumakts ir tas, par ko vecāki parasti runā ar bērniem, skarot šīs tēmas, nav brīnums, ka ir pāragras grūtniecības un milzīgi izaicinājumi jauno cilvēku dzīvē. Baudu ārkārtīgi gribas gūt, bet, ja tas ir vienīgais veids, kas ienāk prātā, tad, iespējams, arī pārējais izpaliek,” spriež speciāliste.

Pašizziņas un baudas ceļojums var būt daudz lielāks un plašāks nekā nepārtraukta nodarbošanās, es atvainojos, ar trīs minūšu dzimumaktu!

Puišu bažas – vai man ir priekšlaicīga ekajulācija?
Bieži ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo vidū parādās aktuāls jautājums par priekšlaicīgu ejakulāciju. Kristīne Balode ir tieša un norāda – kurš gan var noteikt, tieši kad ejakulācija ir pārāk priekšlaicīga? Īpaši aktuāls šis jautājums ir jauniešu vidū. Speciālisti ar nožēlu atzīst, ka arī šie jautājumi netiek izskaidroti. Psiholoģe Balode stāsta, ka ir ļoti būtiski arī pieaugušajiem saprast, ka attiecības ir mijiedarbība. Nereti uz vīrieti vai jaunieti tiek izdarīts neapzināts spiediens, ka viņam ir jāspēj sasniegt dažādi rādītāji seksuālajā jomā, kas netieši viņam liek justies atbildīgākam vai vainīgākam par šo jomu. Tomēr, ja abiem partneriem nav izpratnes par savu fizioloģiju un ķermeni, partneru starpā var rasties nevajadzīga spriedze: “Puišiem pēc ejakulācijas ir neērti, grūti izturēt spriedzi meitenes priekšā. Ja neviens nav jauniešiem paskaidrojis, ka tā ir normāla pieredze, ka nav kaut kāds noteikts punkts, kam katru reizi ir jānotiek, pat ja jums arī ir dzimumakts un attiecības,” tā Kristīne Balode

Pašapmierināšanās un spontāna erekcija ir pilnīgi normālas parādības kā pieaugušā, tā pusaudžu vecumā.

Vecāku bažas – kā nekļūt par vecvecākiem?
Vecākiem vienmēr aktuāls ir jautājums, ar kādiem vārdiem runāt ar savu pusaudzi un uzsākt sarunu par šiem mulsinošajiem jautājumiem. Četru bērnu tētis Reinis Ceplis dalās pieredzē: “Man ir viens atslēgas jautājums, ko uzdodu bērniem – vai tu zini, kā man nekļūt par vectētiņu? Ja atbilde ir pozitīva, ja es zinu, ka veselības mācība skolā ir bijusi – es jūtos nedaudz mierīgāks.”
Jautāti, vai agrīnas grūtniecības iestājas, ja meitenēm trūkst vecāku uzmanības, speciālisti nenoliedz. Kristīne Balode uzskata: “Bieži tas tā varētu būt. Kāpēc tajā vecumā, kad teorētiski piesaistei vecākiem un mājas dzīvei vajadzētu būt pietiekošai, viņa grib nodarboties ar dzimumaktu, veidot attiecības vai gribēt pārvākties pie puiša? Tam ir saistība ar kopējo atbalsta sistēmu, kāda ir jauniešiem, kāpēc viņi tik agri tiecas uz attiecībām.” Speciāliste norāda, ka dabiski šajā vecumā hormonu ietekmē pusaudžiem ir tieksme pēc baudas, taču tai nevajadzētu būt dominējošai interesei. Ja meitene ir pietiekoši atbalstīta, ar stabilu pašapziņu, augusi labvēlīgā vidē, viņai vajadzētu būt spējai domāt un izvērtēt savus lēmumus.

Vecāki var visu nezināt
Iespējams, klausoties speciālistu komentāros, vecāki var justies nelāgi, jo nav pietiekami veikuši seksuālo audzināšanu. Kristīne Balode mierina – arī vecākiem ir ļauts nezināt visu. Viņa iesaka – vecāki var lasīt specializēto literatūru, var aiziet pie ārsta-speciālista uz vizīti. Tāpat, ja problēma neliekas atrisināma saviem spēkiem, var aiziet pie psihoterapeita.
Reinis Ceplis uzsver, ka viņa pieredzē daudz ir palīdzējušas bērnu skolas: “Visiem maniem bērniem ir bijusi veselības mācība, jo gudra skola un skolotāji tādu organizē neatkarīgi no valsts izglītības standartiem. Tāpēc es jūtos drusciņ mierīgāks.” Speciālisti uzsver, ka vecākiem ir jāapzina papildus resursi – tie var būt citi pieaugušie, kam bērns uzticas, speciālisti, skolotāji. Kristīne Balode: “Tas būtu viens no variantiem – nodrošināt kompetentus pieaugušos, ar kuriem bērns var drošībā – nevērtēts, nekritizēts, nestigmatizēts – brīvi dalīties ar pārdzīvojumu, kas viņam ir. Un kurš pastāsta, kur var dabūt kvalificētu informāciju.”

Jautājumi, kurus bērns neiedomājas pajautāt
Bieži valda uzskats, ka labvēlīgā vidē bērns pats vēršas pie vecākiem vai citām uzticības personām ar jautājumiem, kas viņam aktuāli. Parasti tā arī ir, un, bērnam augot, viņam rodas arvien jauni jautājumi. Taču nereti ir situācijas, kad bērni un jaunieši nemaz nevar iedomāties, kas viņiem būtu jāzina. Tāpēc pieaugušajiem ir svarīgi sevi izglītot un būt kompetentiem, lai spētu šo informāciju nodot tālāk saviem bērniem.

Atbildes uz jautājumiem gūtas diskusiju ciklā par vecāku seksuālo (ne)kompetenci un seksuālo apzinātību, ko rīko vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv”. Visu diskusiju un atbildes uz citiem vecāku jautājumiem par bērna seksuālo audzināšanu skaties Facebook.com/Mammamuntetiem video arhīvā. 

Cikla noslēdzošā diskusija jau otrdien, 17. decembrī, plkst. 20.00–21.00. Diskusiju ciklu par vecāku seksuālo (ne)kompetenci un seksuālo apzinātību skaties Facebook.com/Mammamuntetiem tiešraidē. Paralēli diskusijām portālā “Mammamuntetiem.lv” ir publicēta izglītojošu rakstu sērija gan par vecāku, gan pusaudžu seksualitāti un ar to saistītajiem jautājumiem.

Sarunas moderē vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.