Policija meklē... Kur pazūd (un pēc tam atrodas) pusaudži?

Organizācijas “Bezvests.lv” pārstāve Olga Ušakova stāsta, ka pārsvarā pazūd pusaudži, kas aizbēg no mājām vai sociālajām institūcijām. Pēc atrašanas aprunājoties ar jauniešiem, atklājas, ka visbiežāk aizbēgšanas iemesli ir:

• vēlme izpētīt pasauli patstāvīgi, 
• aizvainojumi un strīdi ar ģimenes locekļiem, 
• pārāk strikti aizliegumi, ko viņiem izvirza vecāki, 
• slikta izturēšanās ģimenē,
• manipulācija no bērna puses.

Rīgas pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas speciāliste psiholoģiskās konsultēšanas jautājumos Aija Lilienfelde, kuras ikdiena norit, sadarbojoties ar pilsētas bērniem un jauniešiem un arī viņu vecākiem, novērojusi, ka biežāk tīņi aizbēg no mājām, kur ir konflikti un domstarpības ar ģimenes locekļiem. Viņi to dara apzināti kā atbildes reakciju uz situāciju ģimenē. Savā ziņā tā ir varas demonstrēšana un eksperiments, lai lai paskatītos, kā vecāki reaģēs un ko darīs. 

Otra liela bez vēsts pazūdošo tīņu grupa ir bērni, kuri dzīvo ģimenēs ar destruktīvu attieksmi pret bērnu audzināšu, kur lieto alkoholu un dzīrošanas jeb plostošanas periodos bērnus vienkārši izliek ārā no dzīvokļa. Tad bērni sāk klaiņot, satiek līdzīgus bēdubrāļus, un tad nav tālu līdz situācijai, ka vecāki attopas un secina, ka pusaudzis ir pazudis. Daļa bērnu baidās atgriezties mājās, jo baidās no iespējamā soda. Ir bijis gadījums, kad meitene pa naktīm klaiņoja, jo uz ielas jutās drošāk. Rajonā bija daudz policistu, viņa teica, ka uz ielas jūtās drošāk, jo mājās bija vardarbīgas attiecības. 
 

Konfliktējošas attiecības, šķirti vecāki, problēmas attiecībās ar vienaudžiem, tāpēc viņi bēg no situācijas. Vēl jau jāņem vērā, ka bērnus uz ielas labprāt uzņemt pie sevis mājās cilvēki ar pedofiliskām vai citām dziņām

Rika grupa ir bērni ar mentālas dabas traucējumiem. Traucējumi var nebūt pārāk izteikti, bet šādi tīņi viegli pakļaujas citu ietekmei, aicinājumam doties līdzi. Nedrīkst to atstāt bez ievērības. Piemēram, redzot apjukušu tīni vēlā vakarā klīstot vienu pašu, var uzsākt sarunu vai norādīt policistam, lai viņš pienāk un risina, nevis atstāj apjukušu bērnu vienu pašu. 

Ir bērni, kuriem klaiņošana ir personības iezīme un dzīvesveids. Pazūd bērni, kas aiziet prom no internātskolām, bērnunamiem, kas ir regulārie klaiņotāji. Viņi pazūd vairākas reizes gadā, bet pēc tam vai nu tiek atrasti, vai arī paši atgriežas bērnunamā. 

A. Lilienfeldes pieredzē ir ļoti dažādi gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc bērni labāk izvēlas pavadīt laiku uz ielas nekā mājās: "Pusaudži saka, ka vecāki nemaz neinteresējas par viņu dzīvi. Bet, neraugoties uz vēlmi pēc pieaugušo dzīves, viņi joprojām grib, lai vecāki joprojām interesējas un pieskata, pat ja ārēji izrāda neapmierinājumu. Konfliktējošas attiecības, šķirti vecāki, problēmas attiecībās ar vienaudžiem, tāpēc viņi bēg no situācijas. Vēl jau jāņem vērā, ka bērnus uz ielas labprāt uzņemt pie sevis mājās cilvēki ar pedofīliskām vai citām dziņām."

Policijas pārstāve piemin situācijas, kas jāpārrunā ar visiem jauniešiem, proti, tā ir dzērienu lietošana publiskās vietās. "Bērns aiziet uz kafejnīcu ar mazpazīstamu kompāniju, ko sauc par “draugiem”. Kaut ko iedzer un atslēdzas. Izrādās, dzērienā bijusi iebērta kāda spēcīga apreibinoša viela. Tāpēc ar tīni ir jārunā, kas īsti ir draugs, un ka nedrīkst lietot svešu gatavotus dzērienus. Vislabāk dzert dzērienu, kas ir atkorķēts tavā acu priekšā. Īpaši to jāņem vērā, ja tusiņš notiek mazpazīstama kompānijā". 
 

Skolēni, kas pazūd Rīgā, ļoti bieži bariņos uzturas tirdzniecības centru apkaimē un ļoti bieži tur tiek atrasti.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska stāsta, ka pazudušie jaunieši parasti vēlas izbaudīt brīvību. Bieži pazūd bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Skolēni, kas pazūd Rīgā, ļoti bieži bariņos uzturas tirdzniecības centru apkaimē un ļoti bieži tur tiek atrasti.

Kā rīkoties vecākiem, kuru pusaudzis ir pazudis

1. Uzreiz ir jāvēršas Valsts  policijā! Nevajag gaidīt diennakti vai noteiktu stundu skaidu no pazušanas brīža. Policija, saņemot informāciju par personas pazušanu, meklēšanu uzsāk nekavējoties.
2. Sniegt informāciju Pašvaldības policijai.
3. Var vērsties arī organizācijā “Bezvests.lv”, kas palīdz meklēt pazudušus cilvēkus.
4. Ir jāsagādā skaidri saskatāma, svaiga bērna fotogrāfija.
5. Apzināt draugus, ar kuriem kopā varētu būt bērns. Tāpēc svarīgi veidot tādas attiecības, ka bērna draugi un viņu vecāki būtu zināmi.

Ko nosaka likums

Līdz 16 gadu vecumam pusaudzis bez pilngadīga pavadoņa atrasties ārā drīkst līdz plkst. 22. No 16 gadu vecuma jaunietis uz ielas bez pieaugušā drīkst atrasties arī naktī.

Līdz ar to formāli šādu tīni nemaz nevar uzskatīt par pazudušu. Tāpēc ģimenē vajadzētu būt iekšējās kārtības noteikumiem, kas nosaka, cik ilgi jaunietis var nebūt mājās, kā un kad paziņo pārējiem ģimenes locekļiem, kur viņš atrodas.
 

Ja jaunietis regulāri klaiņo un viņš ir jāmeklē teju ar policiju, pašvaldības policija par šādiem gadījumiem informē sociālo dienestu un bāriņtiesu, kas izvērtē, kas notiek ģimenē un kādas vecāku bērnu attiecībās, stāsta A. Lilienfelde. 

Dažkārt pazušanas stāsts ir pavisam savādāks nekā to varētu uztvert vērotājs no malas, tāpēc nozīme ir arī līdzcilvēku iesaistei. 
Piemēram, 2019. gadā Rīgas reģiona pārvalde piešķir pateicību 14 gadus vecā bezvēsts prombūtnē bijušā Oskara Kristiana "sargeņģelim" Agrim Rubinam-Kļavinskim. 2019. gada 12. jūnija vēlā vakara stundā Valsts policija saņēma ziņu, ka pa ceļam no Lielupes uz mājām Rīgā, Imantā, ir pazudis 14 gadus vecais Oskars. Par notikušo policijai ziņoja zēna vecmāmiņa, kura jau pievakarē bija gaidījusi zēnu mājās. Pulksten 16.25 Oskars bija zvanījis un sacījis, ka atrodas Lielupē un jau grasās doties uz mājām. Taču zēns mājās nepārradās ne pulksten sešos vakarā, ne deviņos, ne vienpadsmitos… Ņemot vērā, ka zēns slikti orientējas apkārtējā vidē, policisti saprata, ka situācija ir nopietna un jāuzsāk vērienīgi meklēšanas pasākumi. Valsts policija plašsaziņas līdzekļiem izsūtīja informāciju par zēna meklēšanu, aicinot atsaukties ikvienu iedzīvotāju, kurš puiku varētu būt redzējis. Meklēšanā tika iesaistīti gan Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes likumsargi, gan Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes policisti, gan pašvaldības policija, gan organizācija Bezvēsts.lv. Neraugoties uz to, ka policisti un brīvprātīgie nenogurstoši meklēja visu nakti, vēl līdz rītam zēns nebija atrasts. Tobrīd neviens nezināja, ka zēns nakti pārlaidis mežā starp Priedaini un Babīti. Viņa mobilais telefons bija izlādējies, taču bez navigācijas Oskars Kristians nemāk orientēties apkārtējā vidē. Tātad viens pats pret milzīgo mežu. Laimīgas sagadīšanās dēļ 13. jūnijā pēc pulksten 8 no rīta mežā starp Priedaini un Babīti zēnu pamanīja Agris Rubins Kļavinskis, kurš tobrīd veica darbus pie elektropārvades līnijām. Visu nakti nogulējis mežā un saskrāpētām kājām puika mierīgā solī turpināja savu ceļu cauri mežam, nevienam nelūdzot palīdzību un pat nenojaušot, ka tiek meklēts. Sākotnēji uzlūkojot zēnu, Agrim pat nešķitis, ka nepazīstamajam zēnam nepieciešama palīdzība. Taču tobrīd viņš atcerējās, ka no rīta dodoties uz darbu, sociālajā tīklā Facebook bija pamanījis Valsts policijas paziņojumu, ka tiek meklēts 14 gadus vecais Oskars Kristians. Tobrīd zēns bijis dezorientējies laikā un telpā. Agris, kurš kādreiz bija strādājis par skolotāju, labi pārzina bērnu psiholoģiju, tūdaļ saprata, ka nedrīkst ņemt vērā to, ka bērns no palīdzības atsakās. Agris sazinājies ar Valsts policiju un, gaidot likumsargus, kopā ar kolēģiem zēnam iedevuši padzerties, kā arī viņam iedevuši savas līdzi paņemtās pusdienas. Veiksmīgas sakritības rezultātā arī citi apstākļi bija spēlējuši pazudušajam Oskaram Kristianam par labu. Nakts bija ļoti silta un bērns nebija krasi zaudējis ķermeņa temperatūru. Ņemot vērā, ka viņš, nakšņojot meža brikšņos, bija vien noskrāpējis kājas un nosmērējies, bet citādi bija vesels, policisti jau tajā pašā dienā viņu nodeva vecmāmiņas aprūpē.