Katrs ceturtais Latvijas skolēns aizskarts virtuālajā vidē

Vienlaikus SKDS direktors Arnis Kaktiņš, informējot par pētījumu, atklāja, ka lielākā daļa jeb 57% Latvijas skolēnu pēdējā gada laikā savā klasē ir saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību, bet katrs trešais jeb 36% saskārušies arī ar agresiju no klasesbiedru puses.

57% skolēnu atzina, ka pēdējā gada laikā ir saskārušies ar ņirgāšanos, kas izpaudusies kā apvainojumi vai pazemojumi no klasesbiedru puses. Tikpat daudz skolēnu pēdējā gada laikā jutušies atstumti - ignorēti vai izolēti - no klases kolektīva. Katrs trešais skolēns klasē ir sastapies ar agresivitāti, kas izpaudusies kā kaušanās, grūstīšanās, kniebšana, draudēšana, iebiedēšana vai kliegšana, bet katrs ceturtais no klasesbiedriem piedzīvojis arī aizskaršanu virtuālajā vidē jeb kibermobingu - izķēmotas personīgās bildes tīmeklī, saņēmis aizvainojošas īsziņas, riebīgus vai rupjus komentārus vai pat draudu vēstules.

Pētījums arī atklāj, ka zēnu vidū biežāka ir fiziskā vardarbība, bet meiteņu vidū - psiholoģiskā. Pēdējā gada laikā puikas biežāk saskārušies ar ņirgāšanos un agresivitāti, savukārt meitenes biežāk jutušās atstumtas klasesbiedru vidū. Pētījuma dati norāda, ka savstarpēja vardarbība kopumā vairāk sastopama pamatskolēnu vidū, turpretī vecākās klasēs vardarbības izpausmes esot retākas.
 

Katrs ceturtais no klasesbiedriem piedzīvojis arī aizskaršanu virtuālajā vidē jeb kibermobingu - izķēmotas personīgās bildes tīmeklī, saņēmis aizvainojošas īsziņas, riebīgus vai rupjus komentārus vai pat draudu vēstules.

Visbiežāk skolēni saskaras ar ņirgāšanos un atstumtību, tomēr no aptaujāto vecāku atbildēm izriet, ka vecāku ieskatā bērni skolās visbiežāk saskaras ar vardarbību. Tāpat no aptaujāto vecāku atbildēm izriet, ka vecāki, kuriem ir jaunāki bērni, biežāk uzskata, ka atvases skolā saskaras ar vardarbību.

Tāpat pētījums atklājis, ka vecāki, kas uzskata, ka viņu bērni nav informēti par vardarbības veidiem, biežāk domā, ka atvase saskaras ar vardarbību skolā.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pētījuma prezentācijā uzsvēra, ka viens no vardarbības cēloņiem skolās ir augstā nevienlīdzība. "Tā ir izpausme, kas staro no mājām līdz pat skolotājam, un tam pa vidu atrodas bērns," klāstīja ministre. Viņasprāt, ja ģimenē valda stress, "nespēja savilkt galus kopā", nespēja saņemt vietā un laikā veselības aprūpi vai palīdzību vardarbības gadījumos, tas krājas un ietekmē bērnus, kuri šādi reaģē skolās.

"Esmu no tiem, kas stingri tic, ka nevienlīdzības mazināšana, proti, līdzvērtīgu iespēju radīšana ikvienam cilvēkam neatkarīgi no dzīvesvietas, skolas un vecākiem ir labākā ilgtermiņa un profilakses ārstēšanas lieta no parādībām kā ņirgāšanās un vardarbība skolās," pauda Viņķele.

Veselības ministre Ilze Viņķele pētījuma prezentācijā uzsvēra, ka viens no vardarbības cēloņiem skolās ir augstā nevienlīdzība

Tāpat ministre pauda gandarījumu, ka arvien biežāk tiek runāts par mentālo veselību un to, kā jaunieši jūtas skolās. Pēc viņas domām, jo ātrāk sabiedrība atbrīvosies no tādiem priekšstatiem kā "jaunietis norūdīsies", "jāļauj izciest, lai paņirgājas", "jādod pretī", vai "jābūt stipram", jo ātrāk jaunieši augs emocionāli noturīgāki un emocionāli inteliģentāki.

"ZZ Čempionāta" un pētījumu centra SKDS pētījums tika veikts no 21.janvāra līdz 3.februārim un kopumā tajā piedalījās 1113 7.-12.klašu skolēni, kā arī 554 vecāki, kuriem ir skolas vecuma bērni.