Kā notiks attālinātā mācīšanās, ja skolās pēc brīvlaika ieviesīs karantīnu

Vai Latvijas skolas, skolotāji, skolēni un vecāki tam ir gatavi? Kā tas varētu notikt pavisam praktiski? Par to LR -1 raidījumā  “Ģimenes studija” runāja VISC vadītājs Guntars Catlaks, Uzdevumi.lv direktors  Egdars Škutāns, Rīgas 64. vidusskolas direktors  Ernests Sviklis un Mykoob.lv vadītājs Ģirts Ļaudaks. 

VISC vadītājs Guntars Catlaks pastāstīja, ka šobrīd tiek apzinātas visas Latvijas skolas, lai saprastu, vai tās tehniski ir gatavas attālinātās mācīšanās procesam. Pilna informācija varētu būt pieejama līdz šīs nedēļas beigām. Tāpat notiek sarunas ar digitālo platformu turētājiem, kas iesaistīties attālinātās mācīšanās nodrošināšanā. 

Catlaks arī uzsvēra: "Attālinātā mācīšanās nav tas pats kas tālmācība. Attālinātajā mācību procesā svarīgākais, lai skolai ir saziņa ar vecākiem, ir iespējams dot skolēniem uzdevumus un saņemt atgriezenisko saiti."

Skaidrs, ka ne visiem skolēniem mājās ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai varētu mācīties tiešsaistes režīmā. Tas arī netiek plānots.  Rīgas 64. vidusskolas direktors  Ernests Sviklis kā vienu no iespējām mācīties min arī mācību grāmatas un uzdevumu burtnīcas. “Bērns atver e-klasi, izlasa, kas ir uzdots, un to pa dienu izpilda. Vakarā skolēns nosūta paveikto darbu skolotājam, kas to izvērtē un dot atgriezenisko saiti par dienā paveikto. Jāsaprot, ka tas būs nopietns slogs skolotājam, lai izvērtētu atgriezenisko saiti. Jo nav problēma uzdot, ko mācīties, bet gan to, kā to ātri un kvalitatīvi izvērtēt to, ko skolēns ir apguvis.”

Atsevišķos priekšmetos varētu būt videokonferences un konsultācijas, noteikti būtu jāizmanto Uzdevumi.lv saturs, kas ir lielākajai daļai skolotāju un skolēnu pazīstama un jau ilgāku laiku izmantota digitālā vide. Ir jautājums par mājsaimniecību iespējām. Rīgā problēma ir mazāka, bet reģionos bērni varētu nevarēt noskatīties noteiktā laikā videokonferenci. 

Kā iespēju izskata arī iepriekš sagatavotu videokonferenču ierakstu pieejamību Youtube kanālā vai citā vietnē, kur tās var noskatīties tad, kad tas ir ērti skolēnam un viņa ģimenei. Ir saprotams, ka ne visās ģimenēs katram ir sava ierīce, kuru izmantot, skatoties tiešsaistes nodarbības. 

Jautājumi un neskaidrības gan varētu būt ar uzdotā izpildes kvalitāti sākuma procesā, kamēr visi apgūst jauno mācīšanās metodi.  Attālinātā mācīšanās 2 – 4 nedēļas ir krīzes variants, kad varētu arī iztikt bez ļoti nopietnas apgūtā vērtēšanas, uzsver Catlaks. 

Milzīga atbildība par apgūstamo vielu būs ne tikai skolotājiem, bet arī pašiem skolēniem, kas, iespējams, varētu iedomāties, ka tās ir papildus divas nedēļas, kad var nemācīties.  Tāpēc šis ir tas brīdis, kad skolēniem jau būs jāsāk apgūt to, ko plāno jaunā kompetenču izglītība, proti, tā ir lielāka atbildība par apgūstamo vielu, ka arī vairāk būs jāiesaistās vecākiem, kuriem būs jāpaseko līdzi, kā skolēniem pilna uzdoto. 

Mycube vadītājs Ģirts Ļaudaks: “Digitālie rīki attālinātam mācību procesam tirgū ir jau daudzus gadus. Nav skolu, kurās neizmanto nekādus digitālos rīkus, tātad skolas šim kaut kādā mērā ir gatavas. Ja kāda skola vēl to neizmanto, tad šis ir pēdējais brīdis, kad pieslēgties.” 

Kas būs ar mazajiem pirmklasniekiem, kas vēl neprot paši vadīt mācīšanās procesu
64. vidusskolas direktors Ernests Sviklis piekrīt, ka liela daļa sākumskolnieku neprot labi orientēties klaviatūrā un datorā, bet runa nav tikai par digitāliem mācību līdzekļiem. Mācīties var arī bez dator a izmantošanas - mamma no rīta pasaka, kas ir jādara vai atstāj šķirkļus grāmatā, un bērns varētu pa dienu mācīties. Jautājums gan ir, vai bērns viens pats mājās visu dienu patiešām mācīsies? 
Catlaks pieļauj, ka gadījumā, ja tiešām tiks pārtrauktas klātienes mācības, valdībai būs jādomā, kā panākt, ka vismaz viens no vecākiem arī var strādāt attālināti.