Veidi, kā aicināt bērnu iemīlēt eksaktās zinātnes. Stāsta "Iespējamās misijas" skolotāja

Sintija Valucka bijusi viena no kustības “Iespējamā misija” dalībniecēm, kā arī ir Ekselences balvas laureāte. Pašlaik viņa jau piecus gadus iedvesmo jauniešus mācīties tieši eksaktās zinātnes.

Skološana vēl pirms skolas sola
Sintiju pašu studēt bioloģiju pamudināja neizmērojama interese par visu dzīvo pasauli, kas radās jau pirms iešanas skolā. Lielu pateicību Sintija par to saka savai ģimenei. “Manam tētim ļoti patīk skatīties dokumentālos raidījumus par dabu. Bērnībā sēdēju blakus un skatījos. Kad mamma darbojās piemājas dārziņā, labprāt sekoju līdzi viņas dārzniecības gaitām. Tā kā blakus mājām ir mežs, gājām arī pastaigāties un pētīt dabu,” viņa atceras. 
No skolas laikiem visspilgtāk prātā palikušas fizikas stundas, jo tajās bija jāveic dažādi laboratorijas darbi. Viens no uzdevumiem, kas īpaši iespiedies atmiņā – veikalā atrast kādu produktu, kam svars norādīts gramos. “Masa un svars ir jēdzieni, kas cilvēkiem bieži jūk, bet tā uzdevuma dēļ uz mūžu atcerēšos, ka grami ir masas mērvienība, bet svaru mēra ņūtonos. Man toreiz veikalā izdevās atrast produktu, uz kura bija rakstīts svars un norādīti grami. Ko līdzīgu vecāki ar bērniem var darīt ikdienas gājienā uz veikalu pēc produktiem,” iesaka Sintija.

Jāļauj bērniem darboties pašiem!
Sintijas vadītajās stundās bērni veic dažādus laboratorijas darbus. Gan tādus, kas pieejami mācību resursos, gan skolotājas atrastus un izdomātus. Būtiski, ka paši bērni tiek iesaistīti savu darbu plānošanā, balstoties uz jautājumu, kas jānoskaidro: “Tikko 11. klase plānoja savus laboratorijas darbus par osmozi, bet 7. klase izplānoja, kā dzīvē pārbaudīt viendīgļlapju un divdīgļlapju klases pazīmes, iesējot dažādus pākšaugus un graudaugus. Skolēni veido uzskates materiālus un plakātus, kā arī modeļus, piemēram, tradicionālo šūnas modeli. Ir jāļauj viņiem pašiem darboties. Tomēr svarīgi arī atskatīties uz paveikto un izanalizēt, lai sanāk ne tikai “spēlēšanās”, bet arī izglītošanās,” stāsta Sintija Valucka.

Runājot par mācību stundām, lielu interesi bērni izrāda par lietām, kas saistītas ar viņu ķermeni, kā arī neparastiem stāstiem: “Mācoties par augu sēklu izplatību, rādīju video, kurā bija redzams, kā velna nags izplata sēklas ar strausu palīdzību, jo sēklas ieduras putnu pēdās,” atklāj Sintija. Daudz iespējams paveikt arī pēc mācību stundu beigām. Pat dzīvojot pilsētā, var sekot līdzi norisēm dabā. Arī mazā dzīvoklī var ielidot kāds kukainītis, tādēļ Sintija aicina vecākus kopā ar bērniem papētīt, kā uzvedas mārītes vai ko ēd mušas, kas apciemojušas palodzi: “Daba ir ļoti daudzveidīga, un tā ir visapkārt. Jāprot tikai pašiem pamanīt interesanto un ieinteresēt arī bērnus.”

Nozīmīgs aspekts bērnu interesē par STEM mācību priekšmetiem ir viņu panākumu novērtēšana. “Vienmēr bērnus uzslavēju, novērtēju arī mazos solīšus. Ja bērnam, kurš bijis nesekmīgs, pārbaudes darbā nesekmīgas atzīmes vietā ir piecinieks, parādu, ka esmu to pamanījusi,” stāsta Sintija.

Arī vecāki ir skolotāji
Vecākiem Sintija iesaka vairāk iesaistīties mācību procesā, pievēršot uzmanību izmaiņām, un novērtēt, kā bērns pilda mājasdarbus vai stāsta, ko jaunu iemācījies skolā. “Mani pašu skolas laikā mācīties motivēja tieši vecāku interese par manām skolas gaitām un viņu attieksme par izglītību kā tādu. Tā manā ģimenē bija un joprojām ir vērtība. Jautājot, ko jaunu bērni skolā uzzinājuši, izrādot interesi par iegūtajām zināšanām, tā vairosies arī bērnos,” pamato skolotāja.

Interesi var attīstīt tikai darot, tādēļ mājās kopā var veikt eksperimentus

Sintija atzīst, ka daudzi bērni nāk ar nostāju “man šis nenoderēs”. Iespējams, tāda attieksme valda arī ģimenē. “Ja vecākiem ir negatīva attieksme vai pieredze ar eksaktajām zinātnēm, var gadīties, ka tā nejauši tiek nodota arī bērniem. Tā vietā jāstāsta, ka izglītība ir svarīga, ka dzīvē daudz ko var sasniegt, ja esi izglītots. Ja bērnam nepatīk eksaktās zinātnes, viens no nepatikas iemesliem vienkārši varētu būt nezināšana. Nevajag baidīties iepazīt šos priekšmetus!” mudina Sintija. 

Interesi var attīstīt tikai darot, tādēļ mājās kopā var veikt eksperimentus, vairāk laika pavadīt dabā, ejot pārgājienos, apmeklējot dažādus parkus, skatu torņus, piedaloties putnu dienās, kuru laikā daudzi interesanti pasākumi pieejami bez maksas. “Redzot dabā putnu vai kukaini, jāpievērš tam bērna uzmanība, lūdzot aprakstīt, kā tas izskatās. Kopīgi var arī pafantazēt par to, kur tas dzīvo, un pēc tam kopā meklēt par to informāciju. Var mēģināt audzēt dažādas sēklas no apēstajiem augļiem. Daba ir visapkārt, bet tā īsti var iemīlēt tikai to, ko kārtīgi iepazīsti,” atklāj bioloģijas skolotāja.

Viens no aizraujošākajiem muzejiem, ko apmeklēt, ir Latvijas Dabas muzejs, kur daudz ko var ne tikai apskatīt, bet arī aptaustīt. Arī LU Botāniskais dārzs ir interesanta ekskursiju vieta. Sintija iesaka skatīties BBC dokumentālos raidījumus par dabu un zinātni, meklēt eksperimentu video YouTube platformā, sekot izglītojošiem kanāliem, piemēram, SciShow, kā arī skatīties TED-ed video vai apmeklēt steamup.lv mājaslapu. Vērtīga lasāmviela būs arī “Ilustrētā Junioriem”.