Kā, sākot ar 2020. gada 1. septembri, notiks mācības vidusskolēniem?
No 2020. gada 1. septembra skolēniem, kas sāks mācības 10. klasē, mainīsies veids, kā mācības ir organizētas. Aptuveni 30 % laika, visvairāk 12. klasē, jaunieši varēs veltīt tiem mācību priekšmetiem, kuri viņus īpaši interesē, – mācīties tos padziļināti vai apgūt brīvas izvēles specializētos kursos. Vienlaikus vispusīgi zināšanu un prasmju pamati katrā mācību jomā dos plašu redzesloku un neierobežos izvēles iespējas nākotnē.
Lai to īstenotu, skolas Latvijā šobrīd veido savu piedāvājumu vidusskolas izglītības programmai. Skolām skolēnu izvēlei jāpiedāvā vismaz 2 mērķtiecīgi izveidoti padziļināto kursu komplekti ar 3 padziļinātiem kursiem katrā no tiem.
Vidusskolas mērķis ir palīdzēt ikvienam skolēnam apzināties
savas intereses un spējas, sagatavoties izglītības turpināšanai
augstskolā vai profesionālajai darbībai, veikt pirmās
svarīgās izvēles.
Lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību:
- mācību stundās vidusskolēns pavadīs tikpat daudz laika kā līdz šim (~36 stundas nedēļā);
- apgūs visas mācību jomas, taču atšķirīgā dziļumā atkarībā no savām interesēm;
- izvēlēsies un apgūs 3 padziļinātos kursus;
- veiks un aizstāvēsi projekta darbu, kas var būt pētniecības vai jaunrades vai sabiedriskais darbs saistībā ar vienu vai vairākiem padziļinātajiem kursiem.
Vidusskolas izglītības iegūšanai būs jānokārto arī valsts
pārbaudes darbi jeb eksāmeni:
- latviešu valodā (vismaz optimālajā līmenī);
- svešvalodā – angļu, vācu vai franču (vismaz optimālajā līmenī);
- matemātikā (vismaz optimālajā līmenī);
- divos no padziļinātajiem kursiem* (augstākajā līmenī).
Ja latviešu valodu, svešvalodu, matemātiku mācās optimālajā vai augstākajā līmenī, valsts pārbaudes darbu kārto tikai vienreiz – optimālajā vai augstākajā līmenī.
Savas izvēles – ko mācīties – katrs skolēns varēs izdarīt, izvērtējot skolu piedāvājumu. Tāpēc ļoti svarīgi jau šobrīd sākt apzināties savas intereses un sekot līdzi skolu piedāvājumam.
Līmeņu izvēle
Pašlaik vidusskolā lielākā daļa skolēnu mācās vienādu saturu un vienus un tos pašus mācību priekšmetus, liek vienādu eksāmenu, lai gan dažādās skolās atsevišķos mācību prieksmetos, piemēram, matemātikā stundu skaits var nozīmīgi atšķirties. Tagad mācību saturs izveidots trīs līmeņos, lai būtu iespēja izvēlēties, kurus priekšmetus mācīties vairāk vai mazāk atbilstoši interesēm vai nākotnes plāniem. Mācoties kādā jomā mazāku apjomu, rodas iespēja kādu citu jomu mācīties nozīmīgi vairāk.
Vispārīgā līmeņa pamatkursi ir pietiekama izvēle vispusīgai
izglītībai ikdienā. Optimālā līmeņa pamatkursu apguve svarīga
jomās, kuras būs nepieciešamas tālākām studijām augstskolā.
Augstākā līmeņa padziļinātie kursi būs svarīgi jomās, ar kurām
skolēns saista nākotnes ieceres un kurās
gribēs specializēties.
Noteikti jāmācās kāds pamatkurss katrā mācību jomā, taču tos var
mācīties gan vispārīgajā, gan optimālajā līmenī. Vispārīgā līmeņa
pamatkursi parasti ir aptuveni divas reizes īsāki nekā optimālā
līmeņa pamatkursi. Ikvienā skolā būs jābūt iespējai izvēlēties
trīs padziļinātos kursus no vismaz četriem. Skola varēs piedāvāt
arī papildu specializētos kursus brīvai izvēlei.