Pusaudži, kuri uzskata, ka ir sevišķi inteliģenti, mēdz būt narcistiskāki un dzīvespriecīgāki
Tas, kā mēs uztveram un novērtējam savu intelekta līmeni būtiski ietekmē gan mūsu akadēmiskos sasniegumus, gan arī to, kā paši par sevi jūtamies.
FOTO: Shutterstock.com
Pētījuma ietvaros 428 pusaudžiem vecumā no 15-17 gadiem lūdza novērtēt savu intelektu salīdzinājumā ar citiem cilvēkiem skalā no 1 (ļoti zems) līdz 25 (ļoti augsts). Tad viņi veica objektīvās inteliģences testu, kurā vērtēja abstrakto un neverbālo spriestspēju.
Lasītākais
Dalībnieki veica arī piecu personības iezīmju novērtēšanas testu. Dalībnieki sevi vērtēja pēc 34 apgalvojumiem, piemēram ‘’Man ir dabisks talants ietekmēt cilvēkus’’ un ‘’Es būšu veiksmīgs’’. Visbeidzot, dalībnieki vērtēja savu apmierinātību ar dzīvi, atzīmējot cik ļoti viņi piekrīt vai nepiekrīt tādiem apgalvojumiem kā ‘’lielākoties mana dzīve ir tuvu manam ideālam’’.
Pārbaudot iegūtos rezultātus, tika atklāts, ka pusaudži ar lielāku narcisma līmeni un tie, kuri ieguvuši augstāku punktu skaitu ‘’intelekta’’ personības iezīmju pārbaudē, ir tendēti uz augstāku savu intelekta novērtējumu. Šie paši dalībnieki arī izrādīja lielāku apmierinātības līmeni ar dzīvi.
Arī dalībnieku dzimums spēlēja lielu lomu - vīriešu kārtas pārstāvjiem bija ievērojami augstāki rādītāji pašnovērtējumā, kā arī narcismā, ekstraversijā un apmierinātībā ar dzīvi. Bet, kas ir svarīgi, objektīvās inteliģences testā nebija šādu ievērojamu dzimuma atšķirību.
Atšķirībā no šāda veida pētījumiem uz pieaugušiem cilvēkiem, šajā pētījumā nebija korelācijas starp pašnovērtējumu un objektīvās inteliģences rezultātiem dalībnieku vidū. Tas varētu būt atkarīgs no tā, kā objektīvā inteliģence tika pārbaudīta: šajā pētījumā izmantotais tests apskatīja abstrakto domāšanu, un iepriekš veikti pētījumi liecina, ka cilvēki, iespējams, neuztver šāda veida domāšanu kā inteliģences aspektu, kamēr viņi nav sasnieguši universitātes vecumu. Tāpēc pusaudži to var neuztvert kā inteliģences aspektu.
Arī pedagogiem un ģimenēm ir jānodrošina, lai arī meitenes justos tikpat pārliecinātas un drošas par savām spējām un inteliģenci, cik zēni. Tas varētu ne tikai palielināt labklājību, bet arī pārtraukt negatīvos dzimumu stereotipus.
