Aktivitāšu trūkums un izolēšanās ir "sarkanais karogs" bērna problēmām tiešsaistē

Idejas, kā parūpēties par veselīgu digitālo dzīvi un laicīgi atpazīt riska signālus, sniedz Samsung Skola nākotnei eksperts Nils Sakss Konstantinovs.

Bērniem līdz 12 gadu vecumam par palielinātu risku nonākt grūtībās, tostarp tiešsaistē, var liecināt pārlieka aktivitāte (grūtības fokusēt uzmanību, nemitīga knosīšanās un nemierīgums), niķīgums un agresivitāte (grūtības nomierināties, pēkšņas agresijas un niknuma izpausmes pret vienaudžiem vai pieaugušajiem) vai attīstības īpatnības (grūtības tikt galā ar uzdevumiem, kurus citi viņa vecumā paveic, izvairīšanās no acu kontakta, grūtības sadraudzēties ar citiem). Novērst potenciālās problēmsituācijas var palīdzēt savlaicīgi ieviesti digitālās veselības paradumi: 

Skaidri noteikumi un dienas režīms
Vecumam atbilstošs dienas režīms mazinās bērna trauksmi, palīdzēs viņam attīstīties un veidos paradumu noteiktām lietām atvēlēt noteiktu laiku. Tas būs ļoti noderīgi vēlāk, kad dienas režīmā nāksies atrast vietu arī internetam un datorspēlēm. 

Kopīgi pavadīts laiks un aktivitātes
Ik nedēļu atvēliet laiku, kuru pavadīsiet kopā ar bērniem dažādās aktivitātēs. Tas ne tikai raisīs viņos interesi par lietām ārpus virtuālās pasaules, bet arī palīdzēs veidot stabilas, uzticēšanās pilnas attiecības ģimenē.

Uzticēšanās un zināšanas
Uzmaniet, ko internetā skatās un klausās jūsu bērns, un ierobežojiet riskantās un aizliegtās zonas – pieaugušajiem paredzēto saturu, vecumam neatbilstošas datorspēles u.c. Skaidri izstāstiet, ko darīt situācijās, kad bērns jūtas apdraudēts. Laikus izdomājiet, kā rīkosieties, ja šāda situācija radīsies. 

Savukārt, runājot par pusaudžiem, eksperts iesaka pārlieku neiejaukties bērna privātās dzīves risināšanā. Izņēmuma gadījumi ir tad, kad jaunieša uzvedībā novērojami riska signāli, kas var novest pie problēmām kā offline, tā online vidē - aktivitāšu trūkums (samazinājusies interese par hobijiem, nav vēlme nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm vai pildīt mājasdarbus), izolēšanās, uzkrītoša noslēpumainība un skolas kavēšana, kas šībrīža situācijā varētu izpausties kā noslēgšanās istabā vai pilnīga nevēlēšanās komunicēt ar citiem ģimenes locekļiem, vai kādas psiholoģiskas grūtības, piemēram, pārmērīgs satraukums, depresīvs noskaņojums, neapmierinātība ar savu ķermeni. Lai izvairītos no problēmām, var palīdzēt ievēroti veselīgi paradumi: 

Miegs, aktivitātes un mācības
Pusaudža vecumposmā īpaši svarīgas ir stundas, kas tiek pavadītas miegā. Tāpat arī ir būtiski atrast laiku fiziskām aktivitātēm – tas var būt sports, skeitošana un pārgājieni nedēļas nogalēs. Ja pusaudzis pietiekami izgulēsies, būs fiziski aktīvs un noteiktu laiku veltīs mācībām, tad viedierīces viņam visticamāk nebūs bīstamas, lai cik laika viņš ar tām pavadītu.

Kopīgi pavadīts laiks
Pusaudzim pieaugot, daudz vairāk laika tiks pavadīts ar draugiem – gan reālajā, gan virtuālajā vidē. Tāpēc svarīgi ir saglabāt vismaz vienu ģimenes aktivitāti, kas ļaus uzturēt emocionālu saikni ar pusaudzi. Šis laiks būs jūsu iespēja uzzināt vairāk par viņa viedierīču lietošanas paradumiem un ar to saistītajiem riskiem.

Uzticēšanās un atklātība
Izrādiet interesi par to, ko jūsu pusaudzis dara viedierīcēs. Esiet atklāts un atzīstiet gan savas bažas, gan nezināšanu un ļaujiet bērnam pašam runāt par to, kas viņam šķiet svarīgs. Nemēģiniet izzināt un izlūkot visu, ar ko internetā nodarbojas pusaudzis, jo tas tāpat diez vai
būs iespējams. Galvenais ir radīt pārliecību, ka uz jums varēs paļauties gadījumā, ja atgadīsies kas nelāgs.

Ja bērns vai pusaudzis internetā ir saskāries ar ko tādu, kas var nodarīt viņam pāri fiziski vai psiholoģiski, – nekavējoties vērsieties pēc palīdzības, zvanot uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni – 116111, ziņojot Latvijas Drošāka Interneta centrā (www.drossinternets.lv) vai vēršoties pēc atbalsta Pusaudžu psihoterapijas centrā (www.pusaudzis.lv).