6 veidi, kā palīdzēt jaunietim izlemt, kur mācīties

Profesijas izvēlē ir jāiegulda laiks un resursi. Reti notiek tā, ka jaunietis pamostas un skaidri zina, par ko vēlas kļūt, tāpēc nevajag stipri pārdzīvot, ja vēl 17, 18 vai 19 gadu vecumā nav skaidrs, kur doties mācīties vai ko darīt pēc skolas absolvēšanas. Ir jāveic izpēte! Tāpat jāņem vērā, ka vēl nesenajos gados bija vērojams diezgan liels to studentu skaits, kas pārtrauc studijas jau pirmā gada laikā. Tā notiek, ja izvēle ir izdarīta neapdomājot vai studiju programmas izvēle ir izdarīta nepareizās motivācijas dēļ (budžeta vietas, iet līdzi draugiem, pieprasīta profesija u.tml.).

Profesijas izvēlē ir jāiegulda laiks un resursi. 

Vai ieteikumi var palīdzēt?

Reizēm, labu gribot, vecākiem, radiem un paziņām patīk jaunietim ieteikt nākotnes profesiju, norādot uz jaunieša stiprajām pusēm (tev taču patīk sports, ej par sporta skolotāju!) vai uz nākotnes perspektīvu (inženierzinātnēm ir nākotne!), īsti neņemot vērā paša jaunieša intereses. Jolanta Priede norāda, ka šeit ir svarīgi, vai šādi izteikumi tiek nodoti ieteikuma vai sprieduma formā: “Esmu daudz saskārusies ar to, ka jaunieši atzīst, ka vecāki viņiem savu viedokli burtiski uzspiež vai cenšas realizēt savus nepiepildītos sapņus. Esmu novērojusi, ka visbiežāk tās ir radošās personības, kas tiek apspiestas un kurām neļauj iet šo ceļu profesionāli, bet mēģina uzspiest pretēju, racionālu virzienu. Tas nav tas vēlamākais, kā motivēt jaunieti izdarīt izvēli,” pieredzē dalās J. Priede.

Viņa iesaka sešus efektīvākus veidus, kā palīdzēt jaunietim izvēlēties savu nākotnes profesiju.

1. Aizpildīt profesiju un interešu testus

J. Priede iesaka divus brīvpieejas testus, kas atrodami Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā:

• pašnoteicējs jauniešiem, kas ļaus noskaidrot savu profesionālās personības tipu un tam ieteicamās profesijas
• interešu tests jauniešiem, kas ļaus labāk apzināt savas pašreiz izteiktākās profesionālās interešu jomas un profesijas, kurās iespējams realizēt jaunieša intereses. Šis tests parādīs jomas, kuras būtu saistošas jaunietim.

2. Atrast mentoru un izpētīt profesiju

Ja jaunietim ir jau nojausma, par ko viņš vēlētos kļūt, ir vēlams kārtīgāk izzināt šo profesiju. “Tas nav tik daudz jautājums par tradicionālo Ēnu dienu. Es aicinātu labāk sazināties ar kādu jomas speciālistu, kas jaunietim varēs veltīt laiku un parādīt, ko nozīmē attiecīgās profesijas darba ikdiena. Latvija ir maza un noteikti var atrast paša spēkiem noteiktās jomas speciālistu. Protams, tur ir jāiegulda pūles un jāmeklē. Es iedrošinu jauniešus pašus meklēt un uzrunāt šos profesionāļus,” stāsta J. Priede un norāda, ka viņas praksē ir gadījumi, kad jaunieši uzrunā arī sabiedrībā zināmus cilvēkus, kas neatsaka palīdzību. “Pēc tam jaunieši priecīgi sūta man ziņas, ka izdevusies lieliska tikšanās!” iedrošina speciāliste. Šis kalpos arī kā netiešs tests pašam jaunietim – ja viņš spēs izrādīt iniciatīvu un sameklēt ceļu uz profesijas izzināšanu, tad, iespējams, tā tiešām viņu interesē.

3. Izpētīt studiju programmu

Meklējot nākotnes mācību iestādi, būtu vērts vairāk skatīties ne tikai augstskolas atsauksmes un reitingus, bet vairāk pētīt tieši konkrētās sev interesējošās mācību programmas. Noteikti vajadzētu apmeklēt izglītības iestādi – iet uz atvērtajām durvju dienām, izmantot iespēju sekot studentam, aprunāties ar jauniešiem, kas tur jau mācās. Tāpat ir vērts pameklēt atsauksmes internetā par konkrēto mācību programmu, taču, atrodot vienu negatīvu atsauksmi, tai nevajag pievērst pārlieku lielu nozīmi – jāskatās situācija ir kontekstā, vai nav pārlieku liels sliktu atsauksmju skaits.

Motivāciju bērnam var radīt, nepiepildot visas viņa vēlmes

4. Vecākiem pārskatīt audzināšanas modeli

“No pārlieku labas dzīves jauniešiem nav motivācija kustēties, jo vecāki visu nodrošina un nopērk – bērns tiek apģērbts, apgādāts ar ierīcēm, patīkamu dzīves vidi un, iespējams, pat automašīnu. Motivāciju bērnam var radīt, nepiepildot visas viņa vēlmes,” spriež J. Priede. Viņa stāsta, ka ir novērots, ja arī tāda lieta kā patstāvības neesamība jauniešiem traucē mērķtiecīgi skatīties uz savu nākotni. Iespējams, ir vērts uzticēt jauniešiem lielāku atbildību par savu dzīvi un pašapkalpošanos, uzticot noteiktus pienākumus mājās.

Lasi arī: Vidusskola vai tehnikums? Kas jāzina katram 9. klases absolventa vecākam

5. Strādāt vasaras darbus

Dažādi vasaras darbi, kurus skolēni jau var veikt no agrīnajiem pusaudža gadiem, iedod bērnam sapratni par to, ko viņš nākotnē varētu darīt, kā arī rada izpratni par to, ko noteikti viņš nevēlas darīt, un kāpēc būtu vērts mācīties. “Jebkurš vasaras darbs, arī mazkvalificēts un fiziski grūts darbs, ir ļoti labi audzinošs, un vērtības akcentējošs. Darbu un profesijas var izprast tikai caur darīšanu. Es vienmēr priecējos par jauniešiem, kas jau 12. klases beigās var uzrādīt tik plašu pieredzi, ka var vien pabrīnīties,” stāsta J. Priede.

Jebkurš vasaras darbs, arī mazkvalificēts un fiziski grūts darbs, ir ļoti labi audzinošs, un vērtības akcentējošs

6. Apmeklēt karjeras konsultantu

Ja tomēr jaunietim joprojām nav nojausmas, ko darīt ar savu nākotni, laba izvēle ir konsultācija pie karjeras konsultanta. J. Priede iezīmē, kas notiek vizītes laikā: “Mans mērķis ir, lai pēc vizītes pie manis jaunietim ir konkrēts rīcības plāns savai profesionālajai nākotnei. Darbs notiek ar jaunieti. Protams, es aprunājos arī vecākam un dodu vērtējumu no malas, bet tikšanās un darbs ir tikai ar jaunieti, un saruna ir absolūti konfidenciāla.” Viņa uzsver, ka vizītes ir veiksmīgas tajos gadījumos, ja jaunietis ir atklāts un arī godīgs pats pret sevi – tad rezultātu var sasniegt vienas vizītes laikā, kas ir ap 1-1,5 stundu gara.