Kāpēc ir labi, ka pusaudzis dusmojas? Skaidro psihologs
Ir grūti izturēt pusaudža dusmas, negatīvismu un mūžīgo neapmierinātību. Tomēr klīniskais psihologs Jānis Lapa vecākus iedrošina – tas, pirmkārt, ir pārejoši, un, otrkārt, norāda arī uz kādu pozitīvu lietu.
Gunita Krilova
Mammamuntetiem.lv raksts
FOTO: Shutterstock.com
Tomēr arī negatīvismam ir savas robežas – izlikt dusmas un citas emocijas ir pieņemami, bet ir svarīgi, lai tas nav vienīgais veids, kā jaunietis komunicē
“Tas, ka pusaudzis izgāž dusmas uz vecākiem, ir daudz labāk, nekā ja pusaudzis visu laiku mīlīgs, smuks un pūkains un vienmēr apmierināts. Pusaudža dusmas, neapmierinātība un citu šādu emociju izrādīšana norāda uz to, ka pusaudzis jūtas droši. Ja pusaudzis jūtas pieņemts un zina, ka vecāki viņu atbalstīs jebkurā gadījumā, viņš nebaidīsies atklāt arī savas negatīvās sajūtas,” stāsta J. Lapa.
Lasītākais
Pusaudža dusmas, neapmierinātība un citu šādu emociju izrādīšana norāda uz to, ka pusaudzis jūtas droši.
Speciālists ir novērojis, ka ir ģimenes, kur no vecākiem ir uzstādījums, ka visam vienmēr jābūt jauki, mierīgi, harmoniski, kur nekad nedrīkst strīdēties, neviens nedrīkst būt dusmīgs vai neapmierināts. Tomēr tas nav dabīgi – būt visu laiku priecīgam un apmierinātam. Citkārt ģimenēs ir uzstādījums, ka visiem ir jābūt spēcīgiem un ar visu jātiek galā, tomēr ar tas nav visai veselīgi. Ja bērnam neļauj pažēloties vai čīkstēt – arī tas nav labākais. Ir svarīgi ļaut bērnam izteikt savas bēdas un citas emocijas, pažēlot bērnu un atbalstīt, pat ja nevar šo situāciju risināt bērna vietā. Situācijas, kad bērnam savas emocijas vecāku klātbūtnē ir jāapslāpē, var izraisīt to, ka, paliekot vienatnē, pusaudzis beidzot var atslābt. Tas kādreiz noved arī pie destruktīvas darbības, pie paškaitējuma, piemēram, graizīšanās, galvas sišanas un tamlīdzīgi.
Vecākiem ir jāatceras, ka, pusaudžiem ir ļoti vajadzīgi gan labie vārdi, gan samīļošana, gan atzinība, gan uzmanība.
Jautāts, kā vecākiem labāk izturēt šo laiku, kad pusaudži ir dumpīgi, psihologs norāda: “Nav jau tā, ka pusaudži visu laiku ir neapmierināti. Protams, vecāki bieži no pusaudžiem saņem daudz negatīvisma, bērni apšauba vecāku teikto, pasaka kādreiz ko sāpīgu un pārkāpj robežas. Tas viss ir vajadzīgs pusaudža attīstībai. Vecākiem ir jāatceras, ka, pusaudžiem ir ļoti vajadzīgi gan labie vārdi, gan samīļošana, gan atzinība, gan uzmanība. Pat ja pusaudzis neizskatās, ka viņš tam notic vai ka viņam tas ir vienalga, pusaudžu ārējā izturēšanās mēdz būt maldīga - viņiem šīs lietas ir svarīgas. Mīļums un rūpes no vecākiem ir ļoti svarīgas.”
Tomēr arī negatīvismam ir savas robežas – izlikt dusmas un citas emocijas ir pieņemami, bet ir svarīgi, lai tas nav vienīgais veids, kā jaunietis komunicē.
