Maksāt ikreiz, kad bērns paņem rokās grāmatu? Tēva pieeja lasīšanas veicināšanai soctīklos raisa diskusijas

Vīrietis raksta: “Mēs maksājam vecākajam bērnam vienu dolāru katru reizi, kad viņš lasa grāmatu. Mēs runājam par 160 lappušu biezām nodaļu grāmatām. Esmu šogad iztērējis 120 dolārus. Viņš domā, ka paņem no manis pārāk daudz naudas. Šis ir jebkad labākais ieguldījums.”

Citā tvītā viņš turpina: “Otrs triks: viņam ir strikts režīms, kad iet gulēt. Viņš var palikt ilgāk augšā, ja lasa grāmatas. ”

Izceļoties lielai diskusijai, vīrietis veic vēl vienu ierakstu: “Neapzinājos, ka šī var būt tik diskutabla tēma. Viņš ir lielisks bērns. Es lepojos, ka esmu viņa tētis. Neuztraucieties par manu bērnu! Viņam viss būs kartībā. ”

Ieraksts izpelnījies vairāk nekā 1000 komentāru, kā arī 44 000 cilvēku ar to dalījušies.

Piedāvājam ieskatīties pāris cilvēku viedokļos:

@Tdaudier: “Es šodien klausījos radio, kur runāja par šo tematu. Maksāšana par darbiem, kas būtu jāveic jebkurā gadījumā, pārtrauc bērnā motivāciju. Līdzko pārtrauksiet maksāt, tā viņš vairs nelasīs! ”

@BoldMarkets: “Mūsu ģimenē vecāki maksāja par katru labu atzīmi. Mums pat bija sava čeku grāmatiņa. Labi mācīties kļuva par ieradumu tik ļoti, ka tagad man ir Hārvardas Universitātes izglītība.”

@SabraMBoyd: “Mani vecāki lika man maksāt īri kopš sešu gadu vecuma, jo uzskatīja, ka šādi iemācīšos dzīves prasmes. Patiesībā tā nav. Es allaž baidos no namīpašniekiem.”

@krajnak_matej: “Kāda jēga grāmatu lasīšanas ātrumam? Labāk izlasīt 3 - 5 grāmatas, bet viņas tiešām saprast. ”

@taraskaduk: “Es neatbalstu iekšējās motivācijas (“es gribu lasīt”) aizstāšanu ar ārējo (“es saņemšu naudu, ja lasīšu”). Interesanti, kāds būs efekts, kad nauda vairs netiks maksāta. ”

@Somer806: “Es nekad neesmu maksājusi savam dēlam par mācīšanos. Allaž stāstīju, ka viņa uzdevums ir labi mācīties un pabeigt koledžu. Tagad viņš ir absolvējis un es kā dāvanu esmu viņam uzdāvinājusi “Lexus” automašīnu. ”

@thatsadie: “Es bērnībā tik ļoti nevēlējos lasīt, ka man bija nepieciešamas speciālas lasīšanas nodarbības. Mana mamma arī nolēma maksāt man par katru izlasīto grāmatu. Es lasīšanu iemīlēju tik ļoti, ka tagad izlasu ap 60 grāmatu gadā. ”

@TonyRobite: “Es auklēju savu māsas dēlu. Mana māsa teica, ka viņam ir jāizlasa 2 grāmatas pirms drīkst spēlēt video spēles. Es viņam teicu, ka varēs izlasīt tikai vienu, ja es varēšu izvēlēties grāmatu. Viņš piekrita, bet viņam nešķita smieklīgi.”

@matteisn : “Esiet uzmanīgi, piešķirot finansiālu stimulu! Šādi var pazaudēt patieso motivāciju darīt. ”

@skrxxet: “Kad jūs vairs nemaksāsiet, tad viņš vairs nemīlēs lasīt grāmatas. Šādi veidota motivācija nenesīs prieku un vēlmi mācīties.”

Nenoliedzami, ka šis temats ir diskutabls.

Hārvardas politikas filozofs Maikls Sandels norāda, ka nav vienas pareizas atbildes, vai maksāt bērnam par mācīšanos, jo kas strādā vienam bērnam, nestrādās citam. Kopumā motivēšana ar naudu gan graujot vērtības, bet šāda rīcība var ievirzīt bērnā vairāk ekonomisko domāšanu.

Pērn arī Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija"  par maksāšanu bērnam viedokli izteica arī grāmatas "Naudiņš mācās saprast naudu" autore Kristīne Vilcāne norādot, ka savā ģimenē pieņēmusi lēmumu, ja ir kāds darbs, par kuru maksā kādam no malas, tad par tā veikšanu var maksāt arī bērnam, bet kārtīgu māju, tīrus traukus uztur visi kopā. Bērni par šo vienošanos zinot un neprasot samaksu par parastiem ikdienas darbiem. 

Arī ''Swedbank'' Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons norādīja, ka par vienkāršu palīdzību mājsaimniecībā maksāt nebūtu pareizi, lai neizveidotos situācija, ka bērns kaut ko dara tikai tādēļ, ja viņam maksā. Savukārt par papildu darbiem, par kuriem maksātu citiem, var maksāt arī bērnam. 

Tāpat arī pusaudžu psiholoģe Dace Bērziņa nespēja rast viennozīmīgu atbildi – maksāt bērnam par darbiem vai ne.

Kritērijs esot atkarīgs no katras ģimenes rocības. Arī viņa pauda līdzīgu viedokli, ka par papildu darbiem, kuriem, piemēram, tiktu algots kāds no malas, var maksāt bērnam.