Pusaudzis un viedierīču atkarība: pazīmes un rīcība

Viens no trim interneta lietotājiem pasaulē ir bērns, turklāt mūsdienās bērni internetu sāk izmantot aizvien jaunākā vecumā [1]. Lielākā daļa vecāku Eiropā uzskata, ka digitālās tehnoloģijas ļauj bērniem apgūt vairāk, taču tikai viens no trim vecākiem lieto kontroles instrumentus un ierobežo ierīcēs pavadīto laiku. 

Par to, ko var nodarīt ilgstoša digitālo tehnoloģiju lietošana, pētnieki ir runājuši daudz, taču nonākuši pie secinājuma, ka svarīgāk ir nevis tas, cik laika bērns pavada tīmeklī, bet gan tas, ko viņš tur dara. [2] Lai interneta tehnoloģijas izmantotu mērķtiecīgāk un prasmīgāk, labāk sagatavotos dzīvei digitālajā vidē, Eiropas Savienībā ar dažādiem regulējumiem un iniciatīvām, piemēram, ES programmēšanas nedēļu, veicina bērnu, viņu vecāku un skolotāju digitālo kompetenci. Tāpat būtisks ir arī uzdevums nodrošināt, lai jaunieši tiešsaistes vidē netiktu pakļauti seksuālai vai emocionālai vardarbībai, jo internets paver jaunas mācīšanās, saziņas, izklaides un radošuma iespējas, taču vienlaikus rada riskus pašiem neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem [3].Tāpēc vecākiem būtu svarīgi iemācīties saskatīt riskus un saprast, kā rīkoties. 
 

Par problemātisku viedierīču lietošanu var runāt gadījumos, kad tā sāk traucēt pusaudža vai viņa ģimenes ikdienai

Ierīcē pavadītais laiks nav objektīvs kritērijs
Arī psihologs Jānis Lapa norāda, ka tīmeklī pavadītajam laikam nav izšķirošas nozīmes. Viņš skaidro: lai arī vecākiem bieži vien var šķist, ka galvenais rādītājs un pazīme bērnu un pusaudžu viedierīču atkarībai varētu būt laiks, kas pavadīts ierīcē, laiks kā rādītājs atkarībai nav tik būtisks. “Vecākiem pamatā nevajadzētu skatīties tikai uz laiku, ko pusaudzis pavada ierīcē vai internetā. Pētījumi rāda, ka nav tiešas saiknes starp laiku, ko jaunietis pavada viedierīcēs, un grūtībām, ar ko saskaras jaunietis. Ir jaunieši, kas reizēm pavada pat četras, piecas un vairāk stundas ierīcēs un perfekti funkcionē – viņiem nav ne depresijas, ne trauksmes, viņi pietiekami labi tiek galā ar citām savām aktivitātēm. No atkarības vai psihiskās veselības viedokļa nav lielas atšķirības, vai jaunietis ierīcē pavada vienu vai četras stundas. Un tie, kas pavada četras stundas ierīcē, tāpēc uzreiz nav slimāki vai atkarīgi,” stāsta speciālists.

Vai tā uzreiz ir atkarība
Diskutējams ir jautājums, vai, runājot par interneta lietošanu jauniešiem, vispār var piemērot vārdu “atkarība”. Asociācijas vārdam “atkarība” bieži vien ir ar alkohola, narkotisko vielu lietošanu, smēķēšanu, azartspēlēm. Profesionāļu vidū ir dažādi skatījumi attiecībā uz to, vai interneta lietošanai varētu piemērot vārdu “atkarība”. Kā norāda J. Lapa, ir speciālisti, kas atbalsta atkarības vārda lietošanu, bet ir tādi, kas to neatbalsta. Arī slimību klasifikatorā nepastāv tāda slimība kā interneta atkarība. Ir iekļauta atkarība no interneta vai video spēlēm, kas ir tikai viena neliela daļa no interneta pieredzes.
 

Ir jaunieši, kas reizēm pavada pat četras, piecas un vairāk stundas ierīcēs un perfekti funkcionē – viņiem nav ne depresijas, ne trauksmes, viņi pietiekami labi tiek galā ar citām savām aktivitātēm

“Manuprāt, diagnozes – atkarība – lietošana, runājot par jaunieti vai pusaudzi, kas pastiprināti lieto internetu un ierīces, veicina stigmu. Ja jaunietim tiek uzlikts “zīmogs” – atkarīgais, tam klāt nāk spēcīgs negatīvais fons. Lielā mērā tas jaunieti ieliek tajā kompānijā, ar ko tiek saprasts jēdziens “atkarīgais”, – pie alkoholiķiem vai narkomāniem. Taču tas ir viens no riska faktoriem, un to mēs noteikti nevēlamies. Ja pusaudzis pats jau kopš agrām dienām sevi uzskatīs par atkarīgo, tas var palielināt iespēju, ka viņš pieņem šo identitāti un vēlāk var pieņemt citas atkarības formas. Jaunietis var domāt – ja jau esmu atkarīgais, es varu lietot vielas vai alkoholu. Man labāk patīk izmantot jēdzienu “problemātiska interneta vai viedierīču lietošana”.”

Pazīmes, kas liecina – interneta lietošana ir problēma
Par problemātisku viedierīču lietošanu var runāt gadījumos, kad tā sāk traucēt pusaudža vai viņa ģimenes ikdienai. “Jau minēju, ka ir jaunieši, kas internetu lieto ilgu laiku, bet tāpēc viņu dzīve necieš – paralēli viņi izpilda mājas darbus, apmeklē pulciņus un spēj socializēties. Bet, ja interneta lietošana sāk ietekmēt pusaudža emocijas, traucēt komunikāciju ar apkārtējiem vai pusaudzim funkcionēt, tad var uzskatīt, ka tā ir problēma. Piemēram, ja ierīču lietošana traucē miegu naktī, skolas apmeklējumu, mājas darbu izpildi, pulciņiem, sporta nodarbības vai ikdienas komunikāciju ar vecākiem un vienaudžiem. Ja ierīču izmantošana sāk ietekmēt šos faktorus, var uzskatīt, ka to lietošana ir problemātiska. Īpaši miegs ir viena no tām lietām, kas strauji iespaido citas dzīves sfēras, – ja nakts miegs ir traucēts, tad drīz, visticamāk, būs arī slikts noskaņojums, tas veicina depresivitāti, palielina trauksmi un var novest pie sekmju pasliktināšanās, pie grūtībām attiecībās. Slikts miegs ir drošs ceļš uz visdažādākām problēmām,” iespējamo scenāriju ieskicē speciālists. J. Lapa gan norāda, ka bieži vecāki to, ka ierīču lietošana ir problēma, pamana diezgan vēlu.

Jāskatās dziļāk
Ja pusaudzis daudz lieto ierīces, tam noteikti ir jāpievērš uzmanība. J. Lapa stāsta: “Ir jāskatās uz iemesliem, kādēļ ierīces tiek izmantotas. Ir daži brīdinājumi jeb sarkanie karogi, kam jāpievērš uzmanība, bet tos ne vienmēr ir viegli atpazīt. Viens no brīdinājumiem ir, ja ierīces tiek lietotas, lai neitralizētu vai apslāpētu negatīvās emocijas – trauksmi, izmisumu, vientulību vai citas izjūtas. Ja ierīces tiek izmantotas, lai mazinātu spēcīgas negatīvās emocijas, var uzskatīt, ka to lietošana ir problemātiska.” Tāpēc vecākiem ir jāseko līdzi sava pusaudža izjūtām, un, no vienas puses, ir labi, ka vecāki pamana, ka pusaudzis pēkšņi vai nemanot ir sācis pastiprināti aizrauties ar ierīcēm. Tas nereti kalpo kā iemesls, lai izpētītu, kas ar pusaudzi emociju līmenī notiek dziļāk.
 

Ja ierīces tiek izmantotas, lai mazinātu spēcīgas negatīvās emocijas, var uzskatīt, ka to lietošana ir problemātiska

“Parasti primārā problēma nav tā, ka bērns pēkšņi sāk sēdēt pie datora desmit stundas dienā. Parasti tie ir kādi ārējie apstākļi, kas veicina pusaudzī kādas problemātiskas emocijas, un viņš mēģina ar tām tikt galā, esot pie datora, un dators ir vienkārši kaut kas, ko vecāki uzreiz var pamanīt,” norāda speciālists. Garīgajā veselībā reti kad problēmas ir izolētas, un tie ir ārkārtīgi reti gadījumi, kad pacients atnāk uz konsultāciju ar tīru interneta atkarību.

“Kad mēs ar ģimeni sākam runāt un domāt par to, kas notiek pusaudža dzīvē, visbiežāk līdz ar jau minēto interneta lietošanu atklājas arī citas problēmas – mobings skolā, nesaskaņas ar draugiem, kāds zaudējums, sēras, neveiksmīgas attiecības, vecāku šķiršanās. Respektīvi – ir kaut kas pamatīgs, kas bērnu ir mudinājis mainīt savus interneta lietošanas paradumus,” stāsta speciālists.

Kad internets aizrauj
Tomēr gadās, ka interneta izmantošana ir gluži kā aizraušanās un patīkama nodarbošanās. J. Lapa norāda, ka arī pieaugušie taču bieži aizraujas un ir iespējams, ka jaunieši un pusaudži ar interneta lietošanu ne vienmēr slēpj kādas dziļākas problēmas, viņiem tā vienkārši šķiet interesanta nodarbe. Atšķirība ir tā, ka pusaudžiem ir līdz galam nenobriedusi smadzeņu pieres daiva, kas neļauj tik labi sevi regulēt un piespiest darīt to, ko vajadzētu, un nedarīt to, ko nevajadzētu. Līdz ar to tas noved pie tā, ka jebkurā gadījumā pusaudžiem ir nepieciešami skaidri zināmi noteikumi interneta un ierīču lietošanai un vecāku uzraudzība un vadība, bet ne strikta kontrole.

“Ir atšķirība, kā interneta izmantošanā ierobežot un vadīt mazus bērnus un kā to darīt ar pusaudžiem. Reizēm vecāki tehnoloģiju lietošanā ir nezinošāki par pusaudžiem, tomēr arī pusaudžiem ir vajadzīgi noteikumi un robežas, kaut arī ārēji varētu šķist, ka tas nav nepieciešams,” atgādina J. Lapa.
 

Ja interneta lietošana tiek atzīta kā problēma, to noteikti nevajadzētu ignorēt

Robežas ir vajadzīgas – arī pusaudžiem
“Lai cik dīvaini tas izklausītos, pusaudžiem ir vajadzīgi noteikumi, lai viņi tos laiku pa laikam varētu pārkāpt. Protams, kad bērns ir mazs, vecāki daudz vairāk seko līdzi tam, ko viņš dara ierīcē un cik ilgu laiku. Bērnam pieaugot, robežas un noteikumi arī mainās, bet kaut kādi noteikumi ir jāsaglabā nemainīgi arī pusaudžu vecumā. Vecākiem jāņem vērā, ka robežu pārkāpšana šajā vecuma posmā bērniem rada drošības sajūtu. Diemžēl mēs nevaram visiem vecākiem iedot vienu recepti, kas derēs visiem pusaudžiem, minot noteiktus interneta lietošanas laikus, spēles un aplikāciju sarakstu, kas šim vecuma posmam būtu piemērotas. Katram savā ģimenē ir jājūt, kas ir pieņemams un kā to īstenot, kā vadīt pusaudzi. Tas, ka pusaudzim ir noteiktas robežas un noteikumi, palielina iespēju, ka viņš to visu lielākoties ievēros, lai arī reizi pa reizei mēģinās pārkāpt,” stāsta psihologs. Viņš arī atgādina – ja robežas dažādos dzīves jautājumos jau no maza bērna vecuma būs noliktas un savstarpējās vecāku un pusaudža attiecības būs pietiekami sirsnīgas, vecāki var sagaidīt, ka bērnam saglabāsies vēlme būt labam un ievērot robežas arī pusaudža vecumā, protams, reizi pa reizei tās pārbaudot.

Parūpēties par vidi, kurā bērns atrodas
Būtu labi, ja vecāki jau laikus apzinātos, ka, sasniedzot pusaudža gadus, jaunietim svarīgs būs vienaudžu viedoklis. Tāpēc ir vērts jau laikus apdomāt, kas būs tā vide, kurā uzturēsies bērns. “Sporta pulciņi, interešu izglītība, aktīvas nodarbes vienaudžu vidū – tas viss bērnam un topošajam pusaudzim nāk par labu. Esmu novērojis, ka apzinīgi vecāki tiešām mēģina darīt visu, lai bērni pēc iespējas nonāktu labākā vidē. Bērnam ir jābūt pozitīvām aktivitātēm, kur viņam ir iespēja veidot draudzību. Diemžēl, ja pusaudzis jau ir nonācis vidē ar nosacīti sliktu ietekmi, to mainīt būs grūtāk, tāpēc labāk par to padomāt laikus.”

Tomēr reizēm vecākiem, kas vēlas par visu parūpēties un izdarīt visu vislabāk, vajadzētu nedaudz atslābt un izvērtēt, vai tiešām interneta lietošana negatīvi ietekmē pusaudža dzīvi. Ja vien interneta izmantošana nav radījusi citas problēmas, jautājumā par ierīču lietošanu varētu arī nedaudz atslābt, ierosina psihologs.

Kā rīkoties, ja problēmas ir
Ja interneta lietošana tiek atzīta kā problēma, to noteikti nevajadzētu ignorēt. Pētījumi rāda, ka arī paši pusaudži interneta lietošanu redz kā problēmu. Ja jaunietis ir ieinteresēts savā attīstībā un noteiktu mērķu sasniegšanā, viņš apzinās, ka ierīces un internets viņam var traucēt to īstenot.

Kā rīkoties vecākiem, ja ir saskatāma kāda problēma:

• jāpārskata pusaudža dzīve – kas varētu būt iemesls, kāpēc bērns ir tik ļoti aizrāvies ar ierīcēm. Vai ir problēmas skolā, ar draugiem, ģimenē, ir bijis kāds zaudējums vai sēras? Apzināties šīs lietas un strādāt ar tām;
• ja bērnam ir iztrūcis izglītošanas posms, noteikti ir vērts atgādināt par drošības un veselības aspektiem, kas skar interneta lietošanu;
• jānosaka robežas un noteikumi attiecībā uz interneta lietošanu – tas pusaudzim liks justies drošāk;
• vecākiem jāpārskata pašiem savi brīvā laika pavadīšanas un interneta lietošanas paradumi. Šeit arī būtu vērtīgi vecākiem pašiem sev izvirzīt kādus interneta izmantošanas noteikumus un tos ievērot;
• jāraugās, vai pusaudža dzīve ir piepildīta – vai pusaudzis komunicē ar vienaudžiem, vai ir kāda ārpusskolas nodarbe;
• jāļauj pusaudzim uzkrājušās emocijas izreaģēt – meitenēm bieži vien tā ir runāšana, kas palīdz, bet zēniem – sports. Protams, var būt arī otrādi, bet sports ir ļoti efektīvs veids, kā atbrīvot spriedzi;
• jāizvērtē vide, kādā pusaudzis ikdienā atrodas, – vai tā ir motivējoša vai drīzāk bremzējoša un slikti ietekmējoša;
• jāapsver, cik pamatoti ir noteiktie aizliegumi, piemēram, aizliegums lietot kādas aplikācijas vai konkrētas spēles, un laika ierobežojumi. Pusaudžiem īpaši svarīga ir piederības izjūta. Ja visi draugi, piemēram, lieto “Tik Tok”, vecāku aizliegums izmantot šo vietni bērnā var radīt vientulības vai atstumtības izjūtu. Būtu labi, ka noteikumi bērnam būtu līdzīgi kā pārējiem bērniem, ar kuriem pusaudzis komunicē.
• jāmēģina saglabāt vai no jauna nodibināt uzticības pilnas attiecības ar savu pusaudzi, lai bērnam ir pārliecība, ka viņš jebkurā situācijā var vērsties pēc palīdzības vai padoma pie vecākiem;
• ja situācija nav risināma iekšējā vidē, jāvēršas pēc padoma vai palīdzības Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (bezmaksas uzticības tālrunis 116111), Pusaudžu resursu centrā, krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” vai pie kāda, kam uzticas;
• kļūsti #DigiSafe! Atver www.digisafe.lv spēli mobilajā tālrunī un pārbaudi savas zināšanas par drošību un tiesībām internetā. Izaicini arī savus draugus un parūpējies par viņu zināšanām!

Rakstu sēriju finansē Eiropas Savienības māja.
Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvārī 28, Rīgā) var saņemt pieredzējušu speciālistu konsultācijas, kā labāk izmantot ES sniegtās iespējas, un piedalīties dažādos pasākumos – diskusijās par Latvijai un Eiropas Savienībai svarīgiem notikumiem, informatīvajos semināros, radošajās darbnīcās, kino vakaros –, kā arī apmeklēt izstādes, kultūras pasākumus un iepazīties ar Eiropas valstu tradīcijām un vēsturi. Uzzini vairāk: www.esmaja.lv. 

Rakstā izmantotās atsauces:

1. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/better-internet-kids
2. https://www.digigen.eu/wp-content/uploads/2020/06/Childrens-ICT-use-and-its-impact-on-family-life-literature-review-DigiGen-working-paper-series-No.-1.pdf
3. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/better-internet-kids