Kāpēc vecāki nekādā gadījumā nedrīkst kritizēt savu ķermeni savu bērnu klātbūtnē

Lielu iespaidu uz pašvērtējumu bērniem un pusaudžiem atstāj medijos popularizētie skaistuma standarti un vienaudžu novērtējums, bet pētījumi, kas veikti Bristoles Universitātē, atklāj, ka tikpat liela nozīme pašvērtējuma veidošanā ir tam, kā bērna vecāki izturas un izsakās paši par savu ķermeni, vēsta portāls huffpost.com.

Bērni mācās gan klausoties, gan skatoties, ko dara un runā viņu vecāki. Neapzināti viņi kopē ne tikai rīcību, bet arī attieksmi, kā mamma un tētis sevi novērtē ne tikai prāta  ziņā, bet arī attieksmē pret savu ķermeni un ārējo izskatu. 

Sevis kritizēšana bērna klātbūtnē iemāca "negatīvo ķermeņa valodu" pat tad, ja tā nav tieši vērsta uz bērna personību.  Bērns šo signālu asociē  ar sevi, jo identificējas ar vecākiem un viņu dzīves sajūtām un uzskatiem. Negatīva paša ķermeņa uztvere vēlākos gados var būt dažādu psihisku traucējumu iemesls, pieaug ēšanas traucējamu iespējamība, neapmierinājums ar sevi, nosliece uz lieko svaru vai nepietiekamu svaru. 

Negatīvie vēstījumi, ko vecāki nodod bērniem par ķermeni, fiziskām aktivitātēm un ēdienu

Izskats ir svarīgāks nekā raksturs 

Vecāki atstāj ļoti tiešu ietekmi uz bērna pašvērtējumu, ja bērna klātbūtnē nievājoši, kritiski vai negatīvi izsakās par savu ķermeni un izskatu: "Esmu resns, esmu neglīts, man ir jāievēro diēta". Tas bērniem dod ziņu, ka izskats ir svarīgās par personību. 
“Vecākiem jācenšas mudināt savus bērnus novērtēt tās savas īpašības, kas nav saistīti ar izskatu, piemēram, prasmei būt labam draugam,” iesaka  asociētā profesore Eimija Slatera, kas strādājusi pie pētījuma par cilvēka ķermeņa izskata uztveri.

Tā vietā, lai koncentrētos uz izskatu, centieties izteikt komplimentus par cilvēku pozitīvo uzvedību un vērtībām, tai skaitā slavējiet savu bērnu nevis par fizisko pievilcību, bet paveikto un sasniegto.  Tas palīdz bērniem attīstīt spēcīgāku pašapziņu un parāda, ka cilvēkus ciena par viņu personību nevis uz viņu izskatu.

Tava ķermeņa vērtība ir tajā, kā tas izskatās

Pat skaļš komentārs pie spoguļa, kas šķiet maznozīmīgi, piemēram, “Es izskatos resna šajos džinsos”, bērna priekšā pavēra durvis, lai sāktu sevi redzēt līdzīgā manierē,” saka Ešlijs Kroons, ASV Bērnu slimnīcas bērnu psihologs. “Citādi to sauc par mērķa noteikšanu, kad ķermeņi tiek uzskatīti par kritisku detaļu kopumu, nevis slavēts par tā brīnišķīgo funkcionalitāti, kas palīdz mums būt tādiem, kādi esam, un darīt to, ko darām katru dienu.”

Ir veikti pārliecinoši pētījumi, kas pierāda, ka tad, kad vecāki bērnu priekšā saka negatīvas lietas par savu svaru, ķermeņa formu vai izskatu, tad tas palielina bērna neapmierinātību ar paša ķermeni

Kā labāk runāt par ķermeni? Paužot atzinību tam, ko vesels ķermenis spēj izdarīt: “Manas kājas ir tik stipras, tās ļauj man braukt ar velosipēdu,” “Es esmu pateicīga par savām rokām, jo tās ļauj man jūs apskaut”. Mērķis ir iemācīties uztvert sava ķermeņa maģiskās spējas - spēju kustēties, strādāt, sadziedēt brūces, pārvērst pārtiku enerģijā, spēju samīļot un smieties, dejot, dziedāt.

“Ir veikti pārliecinoši pētījumi, kas pierāda, ka tad, kad vecāki bērnu priekšā saka negatīvas lietas par savu svaru, ķermeņa formu vai izskatu, tad tas palielina bērna neapmierinātību ar paša ķermeni.”

Ķermenis ir kaut kas, no kā jākaunas 

Ja bērns bieži pauž kauna un negatīvisma sajūtu par savu ķermeni, iespējams, ir vērts apmeklēt kādu garīgās veselības speciālistu vai psihoterapeitu, lai kopā izstrādātu stratēģiju ķermeņa tēla un pašcieņas uzlabošanai. Vērts atzīmēt, ka šis jautājums var skart arī puišus, kā arī meitenes.

Neskatoties uz populāriem uzskatiem, ka kauna sajūta par savu ķermeni motivē zaudēt svaru, ēst veselīgāk un vingrot, pētījumi pierāda, ka patiesībā notiek pretēji - cilvēki, kuri spēj novērtēt savu ķermeni ar visiem tā trūkumiem un apbrīnojamajām lietām, ēd vairāk augļu un dārzeņu, iesaistās fiziskās aktivitātēs un viņiem ir stabilāks ķermeņa svars nekā cilvēkiem, kuriem ir augsta neapmierinātība ar ķermeni. 
Laura Hārta, Melburnas Sabiedrības veselības skolas pētniece un Globālās veselības garīgās veselības centra vecākā zinātniskā līdzstrādniece uzskata, ka labākais veids, kā palīdzēt bērnam attīstīt pozitīvu uzvedību veselības jomā, ir mudināt viņu justies labi savā jau esošajā ķermenī, nevis kaunināt viņu par to, ka tas nav perfekts.

Neskatoties uz populāriem uzskatiem, ka kauna sajūta par savu ķermeni motivē zaudēt svaru, ēst veselīgāk un vingrot, pētījumi pierāda, ka patiesībā notiek pretēji – cilvēki, kuri spēj novērtēt savu ķermeni ar visiem tā trūkumiem un apbrīnojamajām lietām, ēd vairāk augļu un dārzeņu, iesaistās fiziskās aktivitātēs un viņiem ir stabilāks ķermeņa svars nekā cilvēkiem, kuriem ir augsta neapmierinātība ar ķermeni. 

Tev būtu jāpiestrādā pie sava ķermeņa izskata 

Kad vecāki kritizē paši savus ķermeņus, bērni secina, ka ķermeņi ir kas tāds, kas nekad nav pietiekami labs. Ar laiku līdzīgu sajūtu bērns sāk izjust pret savu ķermeni un veidojas noturīgs neapmierinājums ar to, kā viņš izskatās. Varbūt tam jākļūst slaidākam, varbūt muskuļainākam? Vecāku mudinājumi piestrādāt pie sava ķermeņa formām tikai vēl vairāk veicina šaubas par savu izskatu un atbilstību sabiedrības gaidām. Šķiet, ka tavs ķermenis nekad nav pietiekami labs, lai beigtu to pilnveidot. 

“Tāpat arī pārtrauciet salīdzināt savu ķermeni ar to cilvēku ķermeņiem, kurus jūs pazīstat, vai tēliem, kurus redzat plašsaziņas līdzekļos,” saka psihiatre Klēra Misko, ASV Nacionālās Ēšanas traucējumu asociācijas izpilddirektore.

Ķermenis, kas neizskatās tik labi, kā gribētos, ir jāslēpj 

Komentējot to, ka jūsu – vecāka, ķermenis neizskatās tā, kā gribētos, netieši tiek runāts arī par to, ka citu cilvēku ķermeņi, visdrīzāk, arī nav ideāli. Ja nav ideāli un ir slikti, tad varbūt tos ir jāslēpj? 
Tādi komentāri kā šie māca bērniem, ka ķermeņi ir vērtīgi tikai tad, ja tie atbilst noteiktiem šauriem kritērijiem. Ķermeņi, kas neatbilst  standartam, ir “necienīgi” vai ir jāmaina. 

Svarīgi ir iemācīt, ka skaists ir jebkurš ķermenis, ka tie ir daudzveidīgi un to vērtību nosaka ne tikai forma vai izmērs.

Ķermeņa daudzveidības tēma šobrīd ir aktuāla arī modes un stila pasaulē. Agrāk vienveidīgie modeļu augumi arvien biežā tiek aizstāti ar reālu, dzīvu un dažādu sieviešu - modeļu iesaistīšanos kampaņās, kas aicina cilvēku nevērtēt tikai pēc centimetriem un kilogramiem. 

Fizisko aktivitāšu galvenā jēga ir svara samazināšana

Ja bērns mājās dzird diskusijas par fiziskām aktivitātēm svara samazināšanai un ķermeņa tēla uzlabošanai, ar laiku jebkuru fizisko aktivitāti viņš saista tikai ar mērķi pilnveidot ķermeni, nevis uzlabot tā fizisko izturību un uzturēt labu veselību. Tāpēc vecākiem, apspriežot fiziskās aktivitātes, jācenšas nodalīt divas lietas – ar vingrinājumiem sasniedzamās skaistās ķermeņa formas no tā, ka cilvēki sporto tāpēc, ka tas ir labi veselībai un pašsajūtai. 
Fizisko aktivitāšu pamatmērķis ir nevis nomest svaru, bet izjust kustību prieku. 

Mazāk ēst ir labi 

Kritizējot noteiktus produktus, jo tie ir "trekni, kalorijām bagāti vai pārāk barojoši", tiek nodot ziņa, ka ēst ir slikti, maz ēst ir labi, un neēst noteiktus ēdienus ir atbalstāmi. Protams, ka tas neattiecas uz patiešām neveselīgām uzkodām. Rezultātā tas veido neveselīgu attieksmi pret ēdienu un ēšanu, kas vēlāk var pārtapt ēšanas traucējumos. 
Ēšanas traucējumu eksperte Misko iesaka ar ēdienu un ēšanu nesaistīt nekādas citas emocijas izņemot to, ka ēdiens ir garšīgs un to ēst nav kauns. Ēdiens ir jābauda, ar to nedrīkst ne sodīt, ne apbalvot.