"Galvenais – nesatraukties" un citi vērtīgi padomi jaunajiem vecākiem

Vienmēr atcerieties, ka jūsu bērns ir īpašs, un atgādiniet to viņam pēc iespējas biežāk! Viņš būs viens no tiem, kas sāks nevis staigāt, bet uzreiz skriet! Vai varbūt viņš būs tas, kurš uzreiz pēc pirmā soļa sāks dejot un tā arī aizdejos līdz tautas deju ansambļa S izlasei. Protams, noderēs tas, ka mamma pati dejojusi S kopš bērna kājas. Dažiem bērniem S ir ar mātes pienu iezīsts. Bet vispār jau labāk deju ansamblis S, nevis modernās dejas. Vai esat dzirdējuši par futbola skolu M? Baumo, ka tā ir katorga gan bērniem, gan vecākiem, bet, ja tas jūs biedē, tad jūs vēl neko nezināt par baleta skolu Z un moderno deju studiju V. Tur ne tikai jāiet uz nodarbībām, vai slims, vai vesels, bet vecākiem jāvadā bērni uz visādām sacensībām un tamlīdzīgi. Turklāt uz katru konkursu jauns tērps, un tie izmaksājot simtiem eiro. Baleta skola savukārt nāk ar stingru režīmu un ēšanas traucējumiem gadījumos, ja bērnam ir nosliece uz ēšanu. Tādas noslieces, protams, rodas ģimenē. Ja mammīte zina, ka sievietei, kļūstot vecākai, ir jāēd arvien mazāk, arī meita šo gudrību būs apguvusi agrīnā vecumā. Turklāt stingrs režīms bērnam nākot par labu.

Atcerieties – ja vecāki nesportos, tad nesportos arī viņu bērni. Ja vecāki nelasīs, nelasīs arī viņu bērni. Ja vecākiem nebūs mīlestības pret kvalitatīvu kinomākslu, teātri, operu un klasisko mūziku, tad arī bērniem to neviens neiemācīs mīlēt. Ja vecākiem nepatiks un neinteresēs tehnoloģiju iespējas, programmēšana un fizika, tad nav ko gaidīt, ka no jūsu brīnumiņa izaugs pirmās ģimnāzijas absolvents. Viss sākas ģimenē, bet galvenais – nesatraukties, ja tomēr nespējat bērnam nodrošināt regulāras sporta un kultūras iespējas. Galvenais tomēr, lai bērns ģimenē jūtas mīlēts.

Galvenais – mērenība un sistemātika. Ja esat kaut ko iesākuši darīt, tā arī jāturpina līdz brīdim, kad uzzināt, ka šāda pieeja bērnu tomēr neatgriezeniski traumējusi.

Svarīgi ir atcerēties, ka bērnam nepieciešamas robežas – ne pārāk šauras un ne pārāk plašas. Jūs negribat izaudzināt bērnu, kam nocirsti radošuma spārni un kurš baidās kļūdīties. Bet, no otras puses, jūs arī negribat izaudzēt lempi, kas nesaprot, ka vecāki cilvēki sabiedriskajā transportā jāpalaiž pa priekšu. Galvenais – mērenība un sistemātika. Ja esat kaut ko iesākuši darīt, tā arī jāturpina līdz brīdim, kad uzzināt, ka šāda pieeja bērnu tomēr neatgriezeniski traumējusi.

Un nu – nedaudz par skolu. Atcerieties, ka skolas izvēle sākas vēl pirms bērna dzimšanas. Jūsu uzdevums ir izpētīt, kurā no Rīgas rajoniem ir labākais bērnudārzs un skola. Izpētīt, kura iela vai ielas numuri (te jābūt uzmanīgam!) atbilst izvēlētajai skolai. Ja bērns ies labā bērnudārzā (pačukstēšu, ka parasti tie būs tajā centra daļā, kas tuvāk Klusajam centram), viņš būs labi sagatavots skolai. Ja bērns būs deklarēts pareizajā adresē, tad viņš tiks iecerētajā skolā. Tādēļ vēl pirms bērna ieņemšanas nepieciešams iegādāties dzīvokli "pareizajā" rajonā.

Vai esat dzirdējuši, ka nav vajadzīgs, lai bērns lasa pirms skolas uzsākšanas? Tie ir meli. Tas nav vajadzīgs tikai tad, ja tu vēlies, lai tavs bērns ir nesekmīgs jau pirmajā klasē, jo neprot izlasīt nevienu uzdevumu nevienā priekšmetā. Viņš ātri sapratīs, ka ir muļķis, un zaudēs interesi par skolu, savukārt skolotāji viņu norakstīs kā atpalikušu.

Var sūtīt bērnu privātskolā, ja tam ir "lieki" līdzekļi, vidēji ap 200–500 eiro mēnesī. Mazāk, ja esi deklarēts Mārupē vai Babītē. Vai ja atrodi kādu, kam tur ir īpašums un kas ļauj deklarēties pie sevis. Tomēr te jārēķinās, ka privātskolās ir daudz bērnu, kam ir Aspergera sindroms vai aiz šādas diagnozes noslēptas tieksmes fiziski un/vai seksuāli uzmākties un dzenāt pa skolu tās dažas meitenes, kas skolā nokļuvušas tādēļ, ka vecāki vēlas iepazīt "iekļaujošu izglītību" vai piedzīvot "alternatīvu un holistisku apmācības modeli". Jārēķinās, ka pēc dažu privātskolu apmeklēšanas, pirms pārejat uz "parasto skolu", būs jāņem privātskolotājs, kas aizpildīs "robus" zināšanās, pie kuriem, protams, vainojami tikai vecāki. Bet jūs nesatraucieties! Galvenais tomēr ir droša vide un tas, ka bērns iet uz skolu ar prieku. Šajās skolās vienmēr būs klasesbiedri no multilingvālām ģimenēm, kas perfekti runās vairākās valodās un aizrādīs skolotājām uz viņu franču valodas izrunas neprecizitāti, kā arī vietējās biznesa elites bērni, kurus uz skolu smalkos "Porsche Cayenne" pievedīs viņu aukles.

Jārēķinās, ka pēc dažu privātskolu apmeklēšanas, pirms pārejat uz "parasto skolu", būs jāņem privātskolotājs, kas aizpildīs "robus" zināšanās, pie kuriem, protams, vainojami tikai vecāki. Bet jūs nesatraucieties! Galvenais tomēr ir droša vide un tas, ka bērns iet uz skolu ar prieku.

Protams, vislabāk ir tad, ja tu vai kāds no taviem radiem ir deklarēts kaut kur Vecrīgas centrā, jo tad tu tiec valsts skolā R, kas ir pat labāka par privāto. Tur viss ir lieliski – centrs, laba satiksme, nav bērnu no lokālā "kontingenta", ir labi skolotāji un visi pulciņi turpat uz vietas. Un ne jau koris vai tautu dejas, bet programmēšana, robotika un radošie rokdarbi, no kuriem tev bērns atnesīs apgleznotus porcelāna traukus.

Runājot par "kontingentu", galvenais – atceries: ja dzīvo rajonā A, nelaid bērnu skolā B! Manas draudzenes psihoterapeite teica, ka tur ar bērniem notiek šausmu lietas – mobings, uzmākšanās un tamlīdzīgi. Kopumā gan jāatzīst – ja tu esi no kāda Rīgas mikrorajona, daudz iespēju nav. Var, protams, maksāt kādam no "labās centra skolas" kukuli, bet tur jāzina konkrēti – kam, cik un kā. Tā var ieķēpāties problēmās ar KNAB, un to nu negrib neviens vecāks.

Vēl jau var doties uz "dīvainajām" skolām, piemēram, ir I skola vai V skola. Kaut gan, lai iekļūtu I skolā, esot jāpierāda saikne ar I kultūru. Un tomēr viena mana draudzene, kurai noteikti nav nekādas saiknes ar I kultūru, savu dēlu tur iedabūja. Neviens nezina, kā viņai tas izdevās. V skola arī it kā esot laba, bet baumo jau visādi. Tur neesot nekādas kontroles, haoss un arī akadēmiski neesot nekas īpašs. Toties tā ir skola, kurā iet visi Rīgas stilīgo un mazturīgo vecāku bērni. Režisoru, mākslinieku un citu radošo industriju pārstāvju bērni, kuru vecāki nenopelna pietiekami, lai sūtītu savu atvasi privātskolā vai iegādātos dzīvokli Rīgas centrā.

Pirms skolas uzsākšanas bērnam vajadzēs iegādāties īso sporta tērpu, garo sporta tērpu, āra sporta apavus, iekšas sporta apavus, baltu blūzi un "melnu apakšiņu", izejamās kurpītes un ikdienas maiņas apavus. Vēl bērnam vajadzēs akvareļpapīru, A3 zīmēšanas papīra bloknotu, zīmuļus, flomāsterus, guaša krāsas, otas, plastilīnu, plastilīna nazīšus, dažādu krāsu mulinē diegus, krāsainu dziju, tamboradatu, izšūšanas audumu un krāsainas salvetes dekupāžas darbiem. Bērnam skolas gaitu uzsākšanas laikā lieti noderēs arī jaunākais "iPhone", lai viņš savlaicīgi parādītu, ka ir privileģēts un nāk no "turīgas" ģimenes. Vai zinājāt, ka Vācijā veiktā pētījumā secināts, ka skolotāji liek labākas atzīmes bērniem, kas nāk no "turīgām" ģimenēm?

Jārēķinās, ka tādā gadījumā, ja jums nav laika nodarboties ar mājskološanu un nav neviena cita ģimenes locekļa, kam pietiekami "tur nervi", lai to veiktu, būs nepieciešams privātskolotājs. Pētījumi liecina, ka skolotāji itin ātri nosaka, kuri bērni ir "gudrie" un kuri – ne. Tas ietekmē veidu, kā skolotāji vēlāk novērtē bērnus – tam, kurš vienmēr bijis nesekmīgs, pat piepūloties būs grūti dabūt izcilu novērtējumu. Skolotāji arī ir cilvēki, un klasē ir ap trīsdesmit bērnu.

Bet vispār jau nevajag ļoti iespringt un satraukties. Bērni jūt satraukumu un tad arī paši satraucas. Galvenais, lai bērns ir laimīgs, un cik daudz tad bērnam vajag, vai ne?
 

Autore: Linda Curika.
Raksts publicēts "Satori" avīzē "Man riebjas skola".