Kādas veselības pārbaudes jāveic bērniem, kuri intensīvi sporto?
Futbols, basketbols, peldēšana – lai kāds būtu sporta veids, ir lieliski, ja bērni nodarbojas ar sportu. Fiziskās aktivitātes nāk par labu veselībai un attīstībai, tomēr intensīva slodze nozīmē, ka reizēm var būt nepieciešama rūpīgāka jauno sportistu veselības pārbaude. Stāsta Rimi Bērniem fiziskās sagatavotības eksperts Kārlis Birmanis un bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.
Pirms sportošanas
Kā norāda Sanita Mitenberga, pirms vecāki nolemj vest bērnu uz kādu
sporta veida treniņiem, būtu vēlams ar bērnu aiziet pie ģimenes
ārsta un veikt visas nepieciešamās veselības pārbaudes. “Uzsākot
sporta gaitas, jāseko līdzi, vai bērns kārtīgi izguļas, vai ar
uzturu uzņem visas nepieciešamās uzturvielas, un noteikti jāseko
līdzi treniņu laikā uzņemtajam šķidruma daudzumam.”
Kas ir intensīva sportošana?
Par intensīvu sportošanu var uzskatīt organizētus treniņus ar
slodzes dozēšanu, kuriem ir treniņu plāns. Lai arī kā vecākiem
reizēm gribētos noteikt, cik reižu nedēļā un cik ilgas nodarbības
ir intensīvs sports, Kārlis Birmanis atzīst, ka šādās kategorijās
to nav iespējams izteikt. “Intensīva sporta atslēgas vārdi ir
organizēti treniņi ar plānu un mērķi sasniegt rezultātu.
Sistemātiskus treniņus ar slodzes dozēšanu var uzskatīt par
intensīvu sportu neatkarīgi no tā, cik reižu nedēļā bērns trenējas.
Ja treniņi ir organizēti, tiem ir plāns un mērķis sasniegt noteiktu
rezultātu, šāda trenēšanās prasa veselības monitoringu,” teic
Kārlis Birmanis. Viņš arī norāda, ka bumbas spēlēšana pagalmā vai
neregulārs baseina apmeklējums ar ģimeni nav uzskatāmi par
organizētiem treniņiem.
Tieši sirds veselība ir faktors, kas visiem sportistiem jāņem vērā. Tāpēc sporta skolām – gan privātām, gan pašvaldības, kas organizē sporta nodarbības bērniem un jauniešiem grupās vai individuāli, – visiem saviem audzēkņiem reizi gadā jānodrošina medicīniskās pārbaudes.
Visiem sportistiem reizi gadā – veselības
pārbaude
Kārlis Birmanis skaidro – visiem, kas nodarbojas ar sportu, ir
jābūt veselai sirdij. Tas ir īpaši svarīgi, jo sportojot sirds
piedzīvo dažādas slodzes, kam nākas pielāgoties. “Tieši sirds
veselība ir faktors, kas visiem sportistiem jāņem vērā. Tāpēc
sporta skolām – gan privātām, gan pašvaldības, kas organizē sporta
nodarbības bērniem un jauniešiem grupās vai individuāli, – visiem
saviem audzēkņiem reizi gadā jānodrošina medicīniskās pārbaudes,”
atgādina Rimi Bērniem eksperts. Šādas pārbaudes Rīgā piedāvā Sporta
medicīnas centrs, kas atrodas Bērnu klīniskās universitātes
slimnīcas pakļautībā. Bērniem līdz 17 gadu vecumam veselības
pārbaude ir bez maksas.
Sanita Mitenberga papildina: “Šī veselības pārbaude nodrošina
vispārējās fiziskās sagatavotības parametru pārbaudi – tiek veiktas
visas nepieciešamās analīzes, bērna mērīšana un apskate,
elektrokardiogramma un Eurofit tests, kas pārbauda bērna vispārējo
stāvokli – stāju, muskuļu spēku, simetriju un citus parametrus.
Tikai tad, ja elektrokardiogrammā konstatētas kādas novirzes, tiek
nozīmēta ehokardioskopija un kardiologa konsultācija.”
Padziļināta pārbaude – no 14 gadu vecuma
Kārlis Birmanis atzīst, ka tieši pubertāte ir laiks, kad jāpievērš
īpaša uzmanība jauno sportistu veselībai. Tas ir brīdis, kad
jaunieši sāk attīstīties katrs savā tempā un īpaši izturības
sportistiem jāveic padziļināta sirds veselības pārbaude. “Visiem
jauniešiem, kas nodarbojas ar sportu, es ieteiktu veikt padziļinātu
sirds pārbaudi – slodzes testu, kur imitētā sacensību režīmā tiek
noteikts, kā sirds reaģē uz mērenu, augstu un maksimālu slodzi
ilgākā – 40 minūšu – laika posmā,” norāda Rimi Bērniem eksperts.
Sportistam ar respiratoru tiek mērīta elpošanas frekvence un plaušu
tilpums, nosakot, kādas ķīmiskās reakcijas notiek ķermenī slodzes
laikā. Analizējot šos datus, speciālisti dod sportistam konkrētus
norādījumus.
Tāpat jaunajam sportistam īpaša uzmanība jāpievērš gadījumos, kad bērns nodarbojas ar vienpusējo sporta veidu, kur izteikti dominē viena ķermeņa puse.
“Tas ir ļoti būtiski, lai izvairītos no situācijas, kad sirds
treniņos vai sacensībās neiztur slodzi,” situācijas nopietnību
iezīmē Kārlis Birmanis. Šādu slodzes testu piedāvā veikt Latvijas
Olimpiskā vienība, Sporta laboratorija, klīnika “Piramīda” u. c.
Tas ir maksas pakalpojums. Sanita Mitenberga piebilst – ja šajās
pārbaudēs kaut kas ir ārpus normas, tālāk būtu vēlams veikt
ehokardioskopiju un būtu ieteicama arī kardiologa konsultācija. Uz
tālākām pārbaudēm norīko ģimenes ārsts.
Vai dejas var būt sports?
Dejošana un balets tiek klasificēti kā mākslas veids, taču visai
bieži arī dejās un baletā fiziskā slodze ir ļoti liela. Likums
regulē sporta veidu, nevis mākslu – tautas dejas, baletu un citus
dejas veidus. Kā atzīst Kārlis Birmanis, bērniem, kas nodarbojas ar
dejām, arī būtu ieteicams iziet veselības pārbaudi, lai vecāki būtu
droši par savu bērnu veselību. Tāpat jāņem vērā, ka daiļslidošana,
sporta dejas, mākslas un sporta vingrošana tiek klasificēti kā
sporta veidi, un ikgadējās pārbaudes šiem sportistiem ir
jāveic.
Kas vēl jāpārbauda?
“Ja, uzsākot treniņus un paaugstinoties slodzei, bērns sāk
sūdzēties par nogurumu, izteiktu svīšanu vai nespēku, es ieteiktu
negaidīt plānoto veselības pārbaudi, bet laikus doties pie sava
ģimenes ārsta. Ja ārsts pamanīs kādas novirzes, viņš nozīmēs
tālākos izmeklējumus pie speciālistiem. Tāpēc reizi gadā ieteiktu
visiem doties pie ģimenes ārsta uz profilaktisko pārbaudi,” aicina
Sanita Mitenberga.
Tāpat jaunajam sportistam īpaša uzmanība jāpievērš gadījumos, kad
bērns nodarbojas ar vienpusējo sporta veidu, kur izteikti dominē
viena ķermeņa puse (florbols, hokejs, teniss). Šiem jauniešiem
Sanita Mitenberga iesaka apmeklēt arī fizioterapeitu. Pieaugot
slodzei, arī citiem sportistiem ir vērts apmeklēt fizioterapeitu,
kas ieteiks, kā kurā sporta veidā labāk iesildīties un atsildīties
pirms un pēc treniņa un kādus vingrinājums veikt mājās, lai
nesabojātu stāju. Tāpat viņa atgādina, ka straujas augšanas
periodos jauniešiem var rasties problēmas ar locītavām un ir
nepieciešami papildu izmeklējumi vai ķirurga konsultācija.