Z paaudze un digitālie mazuļi... Kā runāt ar jaunieti viņam saprotamā valodā par karjeras plāniem

Šajā procesā liela loma ir vecākiem, skolotājiem, karjeras konsultantiem - ar padomu un sarunu, kas palīdz paskatīties uz sevi no malas, izprast savas stiprās puses un atbilstību noteiktam darba. Taču šajā posmā komunikācijā un savstarpējā sapratnē mēdz rasties problēmas, kuru iemesls var būt arī paaudžu atšķirības, norāda LU  profesore un vadošā pētniece dr. Zanda Rubene. 

Viedokļi par precīzu dažādu paaudžu iedalījumu dažādās valstīs nedaudz atšķiras, taču pārsvarā tos, kas dzimuši no 2001. līdz 2013.gadam, pieņemts uzskatīt par Z paaudzi, savukārt pēc 2013.gada dzimušos dēvē par Alpha paaudzi jeb digitālajiem mazuļiem. Šīs paaudzes audzinājuši rūpīgi un aizsargājoši vecāki, tāpēc mūsdienu jaunieši ir orientēti uz savām vajadzībām, prasīgi gan pret apkārtējiem, gan nākotnes darba devēju. 

Z paaudze retāk izvēlas darbu, kur jāpakļaujas, kur valda strikti hierarhiska darba vide. Viņi nav gatavi samierināties, paciesties un ir ļoti prasīgi pret darba devēju.

Gan Z gan Alpha paaudzes raksturo izcilas digitālās prasmes un interneta vide, kas ietekmējis arī jauniešu paradumus un sociālās prasmes. Piemēram, ja vienu un to pašu darbību var veikt tiešsaistē, telefoniski vai klātienē, Z paaudzes pārstāvji izvēlēsies tiešsaisti, un tas ietekmē arī citus sociālos paradumus. Šis ir viens no izaicinājumiem, ar kuriem saskarsmē ar jauniešiem saskaras arī vecāki un pedagogi.  Tāpat Z paaudzes jaunieši ir ļoti prasīgi pret savu profesiju un pasauli kopumā, un visu vēlas uzreiz. 
“Viņi vēlas sapņu darbā strādāt uzreiz un, uzreiz kā diploms kabatā, saņemt atalgojumu, kas rakstāms ar četrciparu skaitli. Z paaudze retāk izvēlas darbu, kur jāpakļaujas, kur valda strikti hierarhiska darba vide. Viņi nav gatavi samierināties, paciesties un ir ļoti prasīgi pret darba devēju. Viņi arī labprāt grib strādāt ar tehnoloģijām bagātā vidē un komandā,” jauniešus raksturo Zanda Rubene.

Lielā mērā šādu nepacietību un prasīgumu nosaka bērnu audzināšana. Ja padomju laika bērna tika audzināti orientējoties uz paklausību un disciplīnu, tad mūsdienās vecāki no pirmās bērna dzīves dienas koncentrējas uz bērna vajadzību apmierināšanu, un tādējādi arī paši mūsdienu jaunieši ir orientēti uz savu vajadzību apmierināšanu, viņi grib būt patstāvīgi un neatkarīgi savos lēmumos, saka Z.Rubene. 

“Mūsdienās ir izmainījusies hierarhija starp paaudzēm, un starp vecākiem un bērniem. Jaunieši labi apzinās savu “es”, savas vajadzības un vēlmes, un viņas par to vainot nav jēgas. Tāpēc arī sarunai par profesiju un karjeru jābūt pieņemošai, draudzīgai un stādot viņu intereses augstāk nekā mūsējās. Problēma dažkārt ir tāda, ka viņi var nezināt, ko īsti grib. Vecākiem šādā situācijā būtu jāpiedāvā alternatīvas un jāļauj spriest un saprast pašiem, jo gala lēmums par karjeru galu galā jāpieņem jaunietim,” skaidro Z.Rubene. 

Nākotnes profesijas izvēle ir būtisks jautājums katra jaunieša dzīvē. Taču tas ir arī liels stress – jaunietis apzinās, ka izvēle ir jāizdara, taču ārējais spiediens – skola, ģimene un sabiedrība, nereti noved pie pretēja efekta - noslēgšanās sevī. Tomēr arī šādā situācijā vecāku vēlme uzņemties iniciatīvu un dominēt nav īstais risinājums, saka Z.Rubene. 

“Pārliekas rūpes var novest pie pāraprūpes. Cilvēks var pieņemt lēmumus un būt patstāvīgs, kad viņam ļauj par sevi atbildēt un attīstīt vajadzīgās prasmes. Tikai sarunājoties, mēs varam nonākt līdz iespējamam karjeras risinājumam.  Svarīgi ir stāstīt ne tikai par savu pieredzi, bet arī kļūdām. Ja parādam bērniem, ka arī mēs neesam perfekti un mēdzam kļūdīties, tas ļauj arī viņiem uzdrīkstēties un būt drošākiem, izvēloties savu karjeras ceļu. Vēl viena vecāku kļūda: likt bērnam īstenot savus jaunības vai nepiepildītos sapņus. Taču tik pat labi vecāki kļūdās, ja uzskata, ka bērns izdomās pats… Ir jārunā, jāskaidro, taču uz līdztiesības sadarbības principiem.”  
Jauno cilvēku prasības pret nākotnes darbu nereti mēdz būt lielas. Influenceris, sporta zvaigzne – lieli un, kā domā pieaugušie, nerealizējami sapņi, taču arī šādā situācijā vecāku uzdevums ir iedziļināties, nevis nosodīt un aizrādīt.

“Viens ceļš: jaunietis krīt depresijā, noslēdzas, neko vairs negrib. Otrs: analizēt un varbūt kaut ko nedaudz pamainīt iecerētās karjeras trajektorijā. Taču, lai to darītu, ir jābūt informācijai un sarunai ar apkārtējiem. Piemēram, varbūt jaunietis sapņo kļūt par pilotu. Ne visi to var, bet varbūt viņš var darīt ko citu, ar šo saistītā jomā – darbs lidostā, gaisa satiksmes kontrolē. Gan vecāki, gan karjeras konsultants var palīdzēt šīs alternatīvas ieraudzīt,” saka Z.Rubene. 
Informācijas pārbagātība, apkārtējo gaidas un neziņa – jaunietis uz apkārt notiekošo var reaģēt ar noslēgšanos sevī un nevēlēšanos par karjeras izvēles tēmu runāt vispār. Šādā situācijā vēl jo svarīgāk ir reaģēt un bērnu uzklausīt brīdī, kad viņš sarunai ir gatavs.

“Šī vēlme var tikt pausta tieši vai netieši, bet ir jārunā, nevis jāsaka: pienāc vēlāk! Šādi varam palaist garām brīdi, kad bērns ir gatavs atvērties, kad viņam uz sirds ir kāda sāpe saistībā ar to, ko dzīvē darīt.  Tad svarīgi nolikt pie malas visus darbus un izrunāties,” aicina Z.Rubene. 

No 26.līdz 30.oktobrim izglītības iestādēs visā Latvijā notiek Karjeras nedēļa, kura šogad veltīta karjeras lēmuma pieņemšanas procesam. Karjeras nedēļa ir ikgadējs pasākumu cikls, kura laikā jauniešiem ir iespēja iepazīt iespējamo nodarbošanos  nākotnē, tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, piedalīties diskusijās, radošajās darbnīcās un citos izglītojošos pasākumos.  Šī gada Karjeras nedēļa tiek aizvadīta ar saukli “Klau! Sadzirdi savas iespējas”. Pasākuma aktualitātēm un programmai var sekot līdzi vietnē viaa.gov.lv/karjerasnedela un sociālajos tīklos facebook.com/TavaiKarjerai, twitter/TavaiKarjerai.