Kā iemācīt bērnam pareizi nēsāt sejas masku. Pediatres un psiholoģes padomi vecākiem
Saeima lēmusi, ka, sākoties jaunajam mācību semestrim, 1. - 6. klašu skolēniem mācību laikā būs jānēsā sejas maskas. Iespējams, ka daļa bērnu jau ir pieraduši nēsāt sejas maskas, bet citiem vēl ir jāpierod gan fiziski, gan psiholoģiski. Vecākos tas raisa gan bažas, gan jautājumus, kā mazākos bērnus pieradināt pie masku lietošanas?
Psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte stāsta, ka pareizi izskaidrojot masku nēsāšanas nepieciešamību un ņemot vērā dažas vecumposmu attīstības īpatnības, bērnam nevar tikt nodarīts psiholoģisks kaitējums. Psiholoģe uzsver, ka to, kā bērns jutīsies fiziski un emocionāli, lielākoties nosaka vecāki, demonstrējot savu attieksmi pret šo prasību: "Ja bērns nebūs dzirdējis kādus baisus vai noniecinošus komentārus par masku nēsāšanu, tad problēmu nebūs, jo bērni šajā vecumā ir ļoti vērsti uz noteikumu ievērošanu, viņi grib būt kā visi un būt pieauguši.
Grūtības varētu būt tad, ja jau ir kāda fobija, ir piedzīvota smakšana, smacēšana vai tml., vai ir konkrētas veselības problēmas. Tad gan vajadzētu pārdomāt, kā bērnu atbalstīt un ko viņam darīt, ja uznāk biedējošas emocijas. Kā arī vajadzētu pastāstīt, ka, kamēr pie maskas pierod, ir sajūta, ka pieplūst mazāk gaisa vai var būt sajūta, ka sejai ir karsti. Galvenais, ka masku vienmēr var noņemt. Taču pirms tam ir jāmēģina koncentrēties uz to, kas ir apkārtējā vidē, ko redz, ko dzird, ko sajūt – tas palīdz pārslēgties no iekšējām sajūtām uz ārējo un nomierināties. Sākumā apjukumu var izraisīt tas, ka daļa sejas ir aizsegta un ir grūti saprast, ko otrs cilvēks raida ar mīmiku, ko tagad nevar saredzēt. Tomēr emocijas var nolasīt arī no acīm un balss intonācijas. To var pārrunāt, ka pēc šī visa mēs varam saprast, kā otrs jūtas. Turklāt reizēm maska var pat palīdzēt justies drošāk, jo ir aiz kā ''paslēpties''.
Ja bērns nebūs dzirdējis kādus baisus vai noniecinošus komentārus par masku nēsāšanu, tad problēmas nebūs, jo bērni šajā vecumā ir ļoti vērsti uz noteikumu ievērošanu, viņi grib būt kā visi un būt pieauguši.
6 - 10 gadus veci bērni ir jau pietiekoši saprātīgi, lai spētu
uztvert un savam līmenim atbilstoši analizēt informāciju, ko dzird
gan masu medijos, gan arī to, ko runā vecāki. Ar šī vecuma bērniem
ļoti labi strādā pārliecināšana un lietas būtības izskaidrošana.
Neko nevajadzētu uzspiest, bet gan izskaidrot, kā maska strādā un
kāpēc tā ir jānēsā. Nevajadzētu bērnu biedēt, ka maskas
noņemšanas gadījumā var notikt kāda nelaime. Tā ir šobrīd
ikdienišķa situācija, kas kādreiz beigsies.
Bērni mācās no tā, ko redz un dzird apkārtējā vidē. Var parādīt, kā
izskatās, kad maskas nēsā kāds bērnam īpaši iemīļots aktieris,
influenceris vai sabiedrībā zināms cilvēks. Bet pirmām kārtām
piemēru bērni ņem no tā, kā uzvedas, ko dara un kādus uzskatus pauž
vecāki. Ja vecāki nēsā masku un netaisa no tās lielu problēmu, tad
arī bērns šādu prasību uztvers bez liekiem
saasinājumiem.
Tā kā daudzās pasaules valstīs maskas bērni nēsā jau sākot no pavasara, kad sākās pandēmijas pirmais vilnis, tad pieredze rāda, ka lielākoties bērni ļoti ātri piedod pie maksas nēsāšanas gan fizioloģiski, gan arī psiholoģiski. Daļa mazāko klašu skolēnu to pat uztver kā iesaistīšanos pieaugušo pasaules noteikumos. Maska viņiem liekas stilīgs aksesuārs."
Ģimenes ārste Gundega Skruze–Janava atbild uz
vecāku biežāk uzdotajiem jautājumiem par masku nēsāšanu
bērniem
Vai taisnība, ka, valkājot masku, bērni elpos pašu
izelpoti ogļskābo gāzi un baktērijas?
Jau skolā mācīja, ko nozīmē gāzu apmaiņa. Mēs elpojam gaisu, kurā
ir apmēram 20–25 % skābekļa un apmēram 0,4% ogļskābās gāzes.
Izelpojot gāzu maisījumā ir apmēram 16% skābekļa un līdz 4%
ogļskābās gāzes. Jāņem vērā, ka gan skābekļa, gan ogļskābās
gāzes molekulas ir ļoti sīkas, tās ir sīkākas par Covid–19
vīrusu un brīvi šķērso medicīniskās maskas vai no auduma šūtās
maskas materiālu, tādējādi lielākā daļa izelpoto gāzu aiz maskas
neuzkrājas vai arī uzkrājas minimālos daudzumos.
Pētījumos norādīts, ka tas varētu būt apmēram 1% ogļskābās gāzes,
kas nenodara nekādu ļaunumu cilvēka veselībai un pašsajūtai.
Piemēram, nevēdinātās telpās, kurās ir daudz cilvēku, ogļskābās
gāzes daudzums var sasniegt pat 5%, un sekas šāda gaisa elpošanai
ir galvassāpes, nogurums, žāvāšanās.
Astma vai citas elpceļu slimības patiesībā ir viens no retākajiem iemesliem, kāpēc masku drīkst nelietot. Pasaules Veselības organizācija šādiem bērniem pat iesaka lietot respiratoru parastās maskas vietā, lai sevi pasargātu no saslimšanas.
Baktēriju savairošanās maskā ir higiēnas jautājums. Siltā, mitrā
vidē maskā savairojas baktērijas, tāpēc ilgākais vienas maskas
lietošanas laiks ir 4 stundas, bet optimāli tās ir 2 stundas.
Iekšpusē uzkrājas tas, ko paši izelpojam, ārpusē tas, ko izelpo
citi. Ja mitru masku iemet kabatā un pēc tam atkal uzliek, tad tajā
tiešām var savairoties gan sēnītes, gan baktērijas. Tāpēc maska
katru vakaru ir jāizmazgā un jāizgludina ar karstu gludekli. Pēc
tam to var lietot atkal.
Ja caur masku ir grūti elpot, kā tas var ietekmē bērnu
spēju mācīties?
Jādod laiks pierast pie maskas tāpat, kā ir jāpierod pie brillēm
vai breketēm. Sākot valkāt masku, ir grūtāk ieelpot, ir jāpielieto
mazliet spēka, ievelkot gaisu. Pierašana varētu prasīt dažas
dienas, bet tas ir individuāli. Traucēt mācīties varētu nepiemērota
maska, ja tā spiež, ja berzējas gan ausīm, ir par lielu vai
krīt nost. Liela nozīme ir tam, kā masku nēsāšana tiek uztverta
apkārtējā vidē, vai nav negatīvas nostājas utml. Lietojot maskas
skolā, jāpārliecinās, vai bērnam pirms uzlikšanas un noņemšanas ir
iespēja nomazgāt rokas, padzert ūdeni, jo nēsājot masku, šķidruma
uzņemšana ir neērtāka. Ja elpot tomēr ir grūti, varbūt konkrētajam
cilvēkam maska ir par biezu. Tad jāizvēlas plānāks
materiāls.
Cik ilgi drīkst nēsāt masku? Skolēnam tās varētu būt par
7-8 stundas, ko viņš pavada skolā.
Cilvēcīgi jādomā, kā organizēt masku nēsāšanas pauzes. Piemēram,
fizisko aktivitāšu un ēšanas laikā maskām nav jābūt.
Vai ir saslimšanas un stāvokļi, kas pieļauj masku
nelietošanu, un vai ģimenes ārsts var izsniegt šādu
zīmi?
Masku drīkst nelikt, ja kaut kādu iemeslu dēļ to nevar izturēt.
Piemēram, ja bērnam ir panikas lēkmes, liels psiholoģisks
diskomforts, valodas attīstības traucējumi, kad ir svarīgi
nodarbību laikā redzēt, kā kustas viņa lūpas, ja ir funkcionāli
fiziskās attīstības traucējumi, ja pats nevar uzlikt un noņemt
masku. Bet, piemēram, astma vai citas elpošanas ceļu slimības
patiesībā ir viens no retākajiem iemesliem, kāpēc masku drīkst
nelietot. Pasaules Veselības organizācija šādiem bērniem pat iesaka
lietot respiratoru parastās maskas vietā, lai sevi pasargātu no
saslimšanas.
Solis pa solim, kā iemācīt bērnam lietot masku pareizi
Palīdzi bērnam pierast pie maskas. Pirmo
reizi uzvelc masku mājās, lai viņš pierod pie sajūtas, kāda
rodas, valkājot to ārpus mājās, skolā, veikalā. Iemāci viņam to
pareizi uzlikt un noņemt. Izmantojiet spoguli, lai bērns pierod pie
tā, kā viņš izskatās.
Mudini bērnus izrotāt savu masku. Tas varētu
palīdzēt viņiem sajust piederības sajūtu un kontroli pār situāciju.
Personisks pieskāriens var palīdzēt to padarīt par ierastu daļu no
viņu ikdienas un palielināt iespējamību, ka viņi vēlēsies valkāt
savu masku. Atkarībā no maskas veida bērni uz tās var uzzīmēt ar
marķieriem vai uzlikt uzlīmes.
Šujiet masku kopā. Paša šūta maska no paša
izvēlēta materiāla būs vieglāk pieņemama un labprātāk
nēsājama.