Mājmācība mums tomēr neder. Vai bērns operatīvi drīkst atgriezties skolā?
Pat tad, ja visi “par” un “pret” ir pamatīgi izsvērti un gan vecāki, gan skolēns šķietami sagatavojušies mājmācībai, var gadīties, ka šis tomēr nav piemērots veids, kā bērnam apgūt zināšanas. Kā saka “Ģimeņu skolu apvienības” vadītāja Lelde Žuka – iesniegums par mājmācību nav laulība uz mūžu.
Sigita Āboltiņa
Mammamuntetiem.lv raksts
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Mājmācībai jeb, kā to dēvē oficiālā terminā – izglītībai ģimenē – nav noteikts laiks. Foto: Pexels.com
“Mājmācībai jeb, kā to dēvē oficiālā terminā – izglītībai ģimenē – nav noteikts laiks,” uzsver Lelde Žuka. Piemēram, ja pēc mēneša vai pat tikai pēc nedēļas saprotat, ka tomēr nespējat nodrošināt kvalitatīvu mājmācību bērnam vai mainās situācija, kuras dēļ nav iespējams turpināt apņemšanos skolot savu bērnu ģimenē, ir jāraksta jauns, analogs iesniegums skolas direktoram, tikai norādot, ka dēls/meita 4. klases obligāto izglītības programmu turpmāk apgūs skolā. (Kā pareizi rakstīt iesniegumu, skaties ŠEIT).
Lasītākais
Ja ģimenē virmo doma par mājmācību, nav jābaidās to izmēģināt, jo “tas nav līgums uz mūžu”.
Lelde Žuka atklāj, ka ir gadījumi, kad mājmācību pārtrauc pēc
gada vai trijiem gadiem. Nereti šāda lēmuma iniciatori ir paši
bērni, kuri paaugas un izdomā, ka grib iet skolā. Gadās arī, ka
bērns uzsāk skolas gaitas, bet tad saprot – nē, mājmācība tomēr
bija labāka, un vecāki atkal raksta iesniegumu skolas direktoram
par vēlmi izglītot savu bērnu ģimenē.
Kā saka Lelde Žuka, ja ģimenē virmo doma par mājmācību, nav
jābaidās to izmēģināt, jo “tas nav līgums uz mūžu”.
