"Meklēju iemeslus, lai izprovocētu konfliktus" - Madaras stāsts par robežstāvokļa personības traucējumiem

Madara diagnozi saņēma 2016. gadā, taču slimība viņai bijusi jau kopš dzimšanas. Viņa stāsta, ka mammai bijušas ļoti smagas dzemdības, viņa piedzimusi ar trim nabassaites riņķiem ap kaklu.

"Biju ļoti labs bērns, bet vienlaikus – ļoti nepaklausīgs un problemātisks bērns. Citi neticēja, ka tā var būt. Tā bija staigāšana pa robežām. Varēju pārslēgties mirkļa ātrumā. Varēju pēkšņi sadusmoties, mest lietas, kliegt, skriet prom. Gāju prom no mājām… Pirmie paškaitējuma gadījumi, ko atceros, bija jau bērnudārza vecumā, kad apzināti graizīju rokas vai seju un pati sev kniebu, lai kaut kā atbrīvotos no iekšējā spiediena, sāpēm un tukšuma izjūtas," teic Madara. 

Lūzums noticis, kad viņa pārstrādājusies. "Tagad ir moderni par to runāt, bet pirms četriem, pieciem gadiem izdegšanas sindroms vēl nebija tik aktuāla tēma, bet es to piedzīvoju. Tas bija murgs visiem, jo nevarēju nevienu sapulci pavadīt bez asarām, kliegšanas un iešanas prom. Likās, ka visi no manis novērsīsies un pametīs. Regulāri graizīju rokas, ļoti daudz lietoju alkoholu, negāju ārā no mājām. Līdz draugi un tuvākie cilvēki teica: "Madara, tev ir problēma. Tev ir jāiet pie ārsta tāpēc, ka tu uzvedies neadekvāti.""

Sieviete stāsta, ka zaudējusi vairākus labus draugus, jo katru reizi, kad viņi atnākuši ciemos, viņa atradusi iemeslus, lai izprovocētu konfliktus: "Varēju kliegt, mest lietas. Darba devējs tolaik apmaksāja psihiatru. No sākuma aizgāju pie psihoterapeites, kura ieteica vērsties pie psihiatra. Jau pirmajā tikšanās reizē tika uzstādīta diagnoze – robežstāvokļa personības traucējumi. Izrakstīja arī medikamentus, lai es varētu sākt atgriezties pie jēdzīgas dzīves, jo tas murgs, kurā biju vairāk nekā gadu, mani vedināja uz pašnāvības domām. Biju bēdīga katru rītu, ka joprojām pamostos, jo vakaros lūdzos, kaut es miegā nomirtu. "
 

Diagnoze bijusi kā liels atvieglojums, jo devusi atbildes."Kad briesmoni nosauc vārdā, tas vairs nav nezināms briesmonis," saka Madara.  

Slimība pamatā esot  naids pret sevi. "Es it kā mēģinu panākt, ka cilvēki no manis atsakās, un tad es tiešām varēšu apliecināt, ka esmu pilnīgi nederīga, ka esmu slikts cilvēks, ka mani neviens nemīl. Es uzbrūku citiem ar apgalvojumu, ka viņi par mani domā sliktu, lai gan patiesībā tas iepriekš nav uzpeldējis. Nekad neesmu uzbrukusi kādam fiziski. Esmu metusi kaut ko pa gaisu tikai, lai izlādētos. Kad jau atgūstu elpu, varu ritmiski sākt elpot. Pēc tam nāk ārkārtīgs nogurums, nožēla, kauns. "

Uzzinot diagnozi, sieviete ļoti daudz pati to pētījusi, jo pirms tam par to nebija neko dzirdējusi. "Zināju veģetatīvo distoniju un depresiju, bet nezināju, ka pastāv robežstāvokļa personības traucējumi. Sāku lasīt par simptomiem un daudz ko par sevi atklāju. Tagad varu atpazīt, kad traucējumi tuvojas – pat pēc sīkām niansēm. "

 

Kur meklēt palīdzību? 
Runā ar savu ģimenes ārstu!
Krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes": 67222922, 27722292
"Pusaudžu resursu centrs": 29164747

Ambulatorā palīdzība:
Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs: 67080147
Ambulatorais centrs "Veldre" Rīgā:  67819748
Ambulatorais centrs "Pārdaugava" Rīgā: 67715108
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca: 25480566, 25480540
Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca: 65402240
Piejūras slimnīcas Psihiatriskā klīnika Liepājā: 63423253 
Slimnīca "Ģintermuiža"Jelgavā: 63022770, 63007495, 26164021