Kā saņemties, ja pandēmijas laikā tīnis kļuvis pasīvs un arī vecāki ir noguruši

Vai drīkst nedarīt neko, ja tīnim viss apnicis, un mammai arī. Kopīgais laiks strādājot un mācoties mājās mēnešiem, ir pārāk daudz, pusaudzim draugi karantīnā vai vecāki neļauj tikties. Pusaudzis depresīvs, bet nav arī vairs ideju, kā viņu izkustināt. Vai var cerēt, ka pienāks pavasaris un paliks labāk? Vai tomēr ir kaut kā jādara? Kas?

Pārsvarā gadījumu pusaudžiem paliks labāk - ar vai bez īpašas viņu kustināšanas. Tāpat arī jāņem vērā, ka šī brīža depresivitāte visticamāk ir normāla stresa reakcija uz vecumposmam nenormāliem apstākļiem. Tiklīdz apstākļi normalizēsies (un mēs ceram, ka tas būs drīz), tā normalizēsies arī psihoemocionālais stāvoklis. Protams, ir svarīgi, lai pa šo krīzes periodu depresīvie stāvokļi nekļūst tik dziļi, ka pēc tam no tiem grūti iziet. Tāpat arī dažreiz var būt risks, ka pusaudzis krīzes laikā, mazinot savu depresivitāti, iedzīvojas kādos nelāgos, kaitīgos ieradumos vai, piemēram, sāk graizīties. Tad gan būtu vērts aprunāties vispirms jau ar pašu pusaudzi, bet tad arī ar speciālistu. Citādi - vienkāršās lietas ir efektīvākās: miegs, fiziskas kustības, veselīgs, regulārs ēdiens (obligāti - brokastis). Tam vajadzētu lielu daļu pusaudžu izvilkt cauri šim periodam puslīdz sveikus.