Iešana agrāk gulēt pusaudžiem izgulēties nepalīdz, bet nepietiekams miegs ir depresijas iemesls

Pediatre-miega speciāliste Marta Celmiņa skaidro  - kopā ar citām pārmaiņām pusaudžiem atšķiras arī melatonīna (miega hormona) izdale. Šis hormons sāk izstrādāties vakarā, kad sāk tumst, bet dienas laikā ir ļoti zems. Pieaugušajiem melatonīna līmenis sāk pieaugt pēc pulksten 20–21; visaugstākais tas ir ap pulksten 3–4 naktī, kad cilvēkam ir arī visdziļākais miegs. Pusaudža organismā melatonīns sāk izstrādāties vēlāk nekā pieaugušajiem un arī samazināties sāk vēlāk, proti, vairāk uz rīta pusi. Tas nozīmē, ka miegs nāk vēlāk un –  likumsakarīgi – arī celties gribas vēlāk, jo melatonīna līmenis nemazinās tik agri kā pieaugušajiem. Neapšaubāmi, ka 21. gadsimtā miera režīmu ietekmē arī sociālā komunikācija internetā, viedierīces, arī tas, ka vecākiem vairs nav tik lielas noteikšanas, kad bērns iet gulēt.  
Lai no rīta palīdzētu melatonīna līmenim ātrāk samazināties, pieceļoties uzreiz jāatver aizkari vai, ja ārā ir tumšs, jāieslēdz gaisma.  

Dati rāda, ka mācību sākuma laika pārcelšana uz vēlāku rītu, iespējams, būtiski uzlabotu mācību priekšmetu apguvi un ilgtermiņā – arī jauniešu zināšanas, ekonomiskie un sadzīviskie aspekti pašlaik tomēr gūst pārsvaru pār argumentiem, kā būtu labāk skolēniem.  

Skolas stundām jāsākas vēlāk 

Vai tas nozīmē, ka skolai faktiski būtu jāsākas vēlāk – tad, kad pusaudzis dabiski ir pamodies un možs, lai mācītos? Ir eksperiments ar kādu Lielbritānijas skolu, kurā sekmju rādītājs, salīdzinot ar citām skolām, bija zem vidējā līmeņa. Skolā stundas sākās pulksten 8.50. Nākamajā gadā stundu sākumu pārcēla uz pulksten 10, un sekmes būtiski uzlabojās! Otrajā gadā skolēnu sekmes turpināja pieaugt, bet vēl pēc gada stundu sākumu atkal pārlika uz pulksten 8.50. Rezultāts? Audzēkņu sekmes strauji pasliktinājās! Kavējumu korelācija bija tāda pati – vēlāk sākot skolu, kavējumu bija mazāk, un otrādi.  

Lai arī dati rāda, ka mācību sākuma laika pārcelšana uz vēlāku rītu, iespējams, būtiski uzlabotu mācību priekšmetu apguvi un ilgtermiņā – arī jauniešu zināšanas, ekonomiskie un sadzīviskie aspekti pašlaik tomēr gūst pārsvaru pār argumentiem, kā būtu labāk skolēniem.  

Miega problēmu saistība ar lielākiem depresijas riskiem

Arvien vairāk jaunu pētījumu par pusaudžu miegu liecina, ka miegs šajā vecumā vecumā ir svarīgs garīgajai veselībai gan šobrīd, gan nākotnē, vēsta vietne www.bbc.com

Nopietns miega trūkums vai neārstēti miega traucējumi ir viens no visbiežāk sastopama-jiem depresijas simptomiem pusaudžu vidū. Galu galā, lai cik noguris jūs justos, ir grūti atmest, ja esat satraumēts ar šaubām vai raizēm. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem, un 92% cilvēku ar depresiju sūdzas par miega grūtībām.
Iespējams, mazāk intuitīvs ir tas, ka dažiem problēmas ar miegu varētu sākties pirms depre-sijas, palielinot garīgās veselības problēmu risku nākotnē. Vai tas nozīmē, ka miegs pusau-džiem jāuztver nopietnāk? Un vai tas var samazināt depresijas risku vēlāk?
 

2020. gadā publicētā pētījumā Saseksas Universitātes psiholoģe Feita Orhard pētīja 15 līdz 24 gadus vecu jauniešu miega paradumus. Tie bērni, kas 15 gadu vecumā saskārās ar miega problēmām, bet kuriem vēl nebija depresijas pazīmju, 17, 21 vai 24 gadu vecumā jau devās pie ārsta ar depresijas vai trauksmes pazīmēm.  
Arī pieaugušajiem miega problēmas var pirmais depresijas signāls. Ja cilvēkam ir bijušas miega problēmas, viņa risks ciest no depresijas vēlāk dzīvē dubultojās.