Profesore Zanda Rubene iesaka: pajautā savam bērnam – “kā tev gāja onlainā?”

Kāda raidījuma skatītāja vaicā, kāds ir ideālais viedierīču lietošanas dienas ritms 10 – 12 gadus veciem bērniem? Un profesore Zanda Rubene skaidro, ka vispirms ir svarīgi nošķirt situāciju krīzes laikā un ārpus tās. Tā kā vairums skolēnu joprojām mācās attālināti, speciāliste runā par vēlamo viedierīču lietošanas laiku tieši šajā, krīzes laikā: “Ideālais dienas ritms būtu tāds, ka bērns izmanto tehnoloģijas mācību nolūkos, bet skolotāji izveidojuši nodarbības tā, lai visas piecas, sešas vai pat septiņas mācību stundas bērnam nevajadzētu skatīties ekrānā.” Zanda Rubene norāda, ka ideālajā variantā skolēnam tiek dots uzdevums, kuru viņš veic patstāvīgi un tikai tad atgriežas pie viedierīces ekrāna. “Tad bērns nebūtu 7x40 minūtes pavadījis, nekustīgi sēžot un skatoties viedierīcē,” uzsver profesore un piebilst – ideālais ritms paredz arī to, ka bērns pēc katras mācību stundas pieceļas, pastaigā, padzeras ūdeni. Savukārt pēc mācību darba noteikti nepieciešams atvēlēt laiku kustībām un pastaigām svaigā gaisā. Un šajā lauciņā grēko ne tikai skolēni, bet arī mēs, pieaugušie. Zanda Rubene aicina godīgi pavērtēt, kā rīkojamies mēs paši: “Vai tiešām mums pēc darba negribas sociālos tīklus vai televizoru, vai pat abus kopā, kas vecākiem ļoti bieži ir raksturīgi vakaros?” 
Tas gan nenozīmē, ka ārpus mācībām mums jāuzliek stingrs liegums bērna piekļuvei viedierīcēm. 

Ja skolēns ir izmācījies, tad viņam jāļauj arī padzīvoties viedierīcē tāpat vien. 

“Jo 10 – 12 gadu vecumā tehnoloģijas vairs nav tikai spēļu vieta, tā ir socializēšanās, paraugu meklēšanas vieta identitātes veidošanai. Šajā vecumposmā sākas fanošana, sekošana kādiem paraugiem, kas vecākiem pat varētu nepatikt. Taču ir svarīgi atcerēties, ka neviens nav atcēlis vecāku aktīvu iesaisti bērna audzināšanas darbā arī 10 un 12 gados,” norāda Zanda Rubene, uzsverot, ka ir svarīgi runāt ar savu bērnu par to, ko tad viņš tajā sociālajā tīklā darījis. Jautājums “kā tev gāja onlainā?” ir kā papildinājums jautājumam “kā tev gāja skolā?”. Un īpaši tagad, kad joprojām dzīvojam krīzes situācijā. “Mēs nezinām, ko bērns dara onlainā. 

Mums šķiet – ja viņš ir mājās, tad drošībā, bet, esot pie ekrāna, bērns nebūt nav mājās. 

Viņš komunicē ar visu plašo pasauli, un ne vienmēr tie ir dzīvi cilvēki – tie var būt troļļi, roboti vai kādi citi ieprogrammēti sarunu biedri, kas vēlas ietekmēt viņa uzskatus. Arī tas ir iespējams, nemaz nerunājot par seksuālās vardarbības jomu,” saka profesore, aicinot būt modriem, vienlaikus izprotot sava bērna vajadzību lietot viedierīci.  
 

Bērns, tehnoloģijas un attālinātā mācīšanās. Raidījuma "Vecāku stunda" 6. sērija