1. jūnijā tiks atklāta Latvijā pirmā Digitālo šķēršļu taka
Digitālo šķēršļu taka ir 1,5 kilometrus gara izziņas taka, kurā izvietoti kontrolpunkti skolēnu vizuālās un digitālās pratības pilnveidei. Tā būs interesanta gan pamatskolas un vidusskolas skolēniem, gan viņu vecākiem, apvienojot pastaigu dabā ar aizraujošu spēli.
“Darbojoties interneta vidē, jaunieši īpaši ir iecienījuši fotogrāfiju uzņemšanu, sūtīšanu un apskati, tāpēc Digitālo šķēršļu takas kontrolpunktus vienojošā tēma ir fotogrāfijas ceļš globālajā tīmeklī. Aizvadīto mācību gadu raksturo devīze “100% digitāli”, un tas ir apliecinājums, ka skolēniem jāturpina attīstīt prasmes apzināties riskus un pieņemt pareizos lēmums, pirms informāciju publicēt internetā. Digitālo šķēršļu taka palīdzēs attīstīt šīs spējas,” skaidro Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.
Darbojoties interneta vidē, jaunieši īpaši ir iecienījuši fotogrāfiju uzņemšanu, sūtīšanu un apskati, tāpēc Digitālo šķēršļu takas kontrolpunktus vienojošā tēma ir fotogrāfijas ceļš globālajā tīmeklī.
“Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē un citviet Latvijā katru gadu attīstām jaunas, interaktīvas vides izziņas iespējas ar mērķi bērniem un jauniešiem piedāvāt veselīgu vidi mācībām un atpūtai. Šogad īpaši būtiski skolēniem rast laiku, lai vairotu savu pratību kopā ar ģimeni dabā, dažādojot mācību vidi un aktīvi izkustoties. Tādējādi ikviens uz savas ādas var izjust mežu kā labāko mācību klasi un vietu, kur mācīties augt,” uzsver AS “Latvijas valsts meži” komunikācijas projektu vadītāja Līga Abizāre.
“Eiropas apņēmība kļūt par klimatneitrālu teritoriju jau 2050. gadā, kā arī ambiciozie digitalizācijas mērķi arī mums Latvijā signalizē, ka vairāk un ātrāk jāapgūst gan digitālās, gan zaļās domāšanas prasmes un jāīsteno tās ikdienā. Tas nepieciešams, lai glābtu planētu no klimata pārmaiņām un nepazaudētu savu vietu starp pārējo pasaules valstu sasniegumiem. Esmu pārliecināta, ka jaunā digitālās pratības taka ir brīnišķīgs piemērs, kā integrētā veidā uzzināt daudz jauna un vienlaikus aizraujoši pavadīt laiku dabā,” saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Zane Petre.
Lai novērtētu, cik lietderīgi aizvadītajā mācību gadā skolēni izmantoja digitālās tehnoloģijas, pirms takas izveides tika veikta aptauja. Tajā piedalījās 621 skolēns. Rezultāti liecina, ka skolēni vairāk izmanto internetu, lai sazinātos un patērētu digitālo saturu, bet mazāk veido radošus darbus ‒ video, attēlus, animāciju, mūziku. Tā, piemēram, 70% aptaujāto atzīst, ka bieži izmanto internetu, lai meklētu informāciju, bet 42% ‒ lai sazinātos sociālajos tīklos un e-pastā. Turpretī tikai 38% apliecina, ka bieži izmanto internetu, lai veidotu radošus darbus.
Par šajā mācību gadā apgūtajām svarīgākajām digitālajām prasmēm skolēni atzīst prasmi lietot tehnoloģijas un internetu mācību un citu sev svarīgu uzdevumu veikšanai; saziņu un sadarbošanos ar citiem, izmantojot digitālās tehnoloģijas; spēju atrast un izvērtēt informāciju; nedalīšanos ar nepārbaudītu informāciju.
Savukārt savas sajūtas digitālajā vidē skolēni raksturo visplašākajā emociju gammā: “jūtos kā varde uz sauszemes”, “jūtos kā māceklis”, “jūtos kā zivs ūdenī”, “kā mazs cilvēks lielā bibliotēkā”, “jūtos apjukusi”, “jūtos kā eksperts”, “tārps, kas rok dziļāk”, “karalis”, “drosmīgs un gudrs lauva” u.c.