Krievu vai vācu valoda – kā skolēnam labāk palīdzēt izvēlēties svešvalodu

Kā vecākiem saviem skolēniem palīdzēt izvēlēties valodu, ko apgūt skolā, un kādi argumenti ir par labu katrai valodai, stāsta karjeras konsultante.

Kas izvēlas – vecāki vai bērns? 

Kā norāda Jolanta Priede, jāatceras, ka ir daudz skolu, kur valodu izvēle nemaz nav iespējama. Īpaši mazajās skolās, kuru iespējas nodrošināt dažādu valodu apguvi var būt ierobežotas, bieži obligātajai angļu valodai tiek piedāvāta tikai viena otras svešvalodas izvēle. Taču, ja skola piedāvā izvēli, piemēram, starp krievu, vācu un spāņu valodu, kā veikt šo izvēli? 

Tomēr vecākiem ir jāatceras, ka tā ir bērna izvēle un tieši bērns būs tas, kam būs jāmācās, tāpēc uzspiest savu viedokli nebūtu ieteicams. Speciālistes ieskatā skolā jau ir pietiekami daudz lietu, kas bērnam ir jādara piespiedu kārtā, tāpēc otrās svešvalodas izvēle var būt bērna rokās.

Kā palīdzēt bērnam izvēlēties?

• Dodiet iespēju bērnam iepazīties ar valodu – kopā paklausieties to! Sameklējiet filmu, multeni šajā valodā, dziesmas un klausieties. Valodu vislabāk iepazīties mutvārdos – to klausoties.
• Ja bērns izvēlas valodu pēc skolotāja, kurš bērnam labāk patīk, tas nav slikts variants. Skolotājs spēj iedvest gan – milzu nepatiku pret mācāmo priekšmetu, gan ļoti ieinteresēt; un šis arguments noteikti ir ņemams vērā.
• Ļaujiet izvēlēties bērnam pēc tā, kura valoda viņam patīk labāk. “Ir grūti paredzēt, kur un par ko nākotnē gribēs strādāt šodienas bērns, tāpēc ir pieļaujams, ka bērns pats izdara izvēli tīri intuitīvi pēc tā, kura valoda viņa ausij ir tīkamāka, kura skolotāja viņam labāk patīk vai kur ir interesantāki mācību materiāli vai mācību metodes,” teic Jolanta Priede.
• Tas, ka vecāks neprot kādu valodu, nav arguments, lai nemācītos šo valodu. Skolās ies bērns, mācīsies bērns un ar skolotāju sadarbosies bērns. “Manuprāt, bērniem ir jāmācās pašiem. Ja ir kādas problēmas ar vielu apguvi, skolotājs ir tas, kurš bērnu atbalsta un arī konsultē, paskaidro vielu. Savukārt, ja vecāks ir apņēmīgs un viņam ir liela interese par bērna mācību procesu, šis ir labs veids, iemesls, lai vecāks kopā ar bērnu mācīties jaunu valodu no pašiem pamatiem. Īpaši šobrīd, kad ir pieejami daudz un dažādi maksas un bezmaksas resursi,” iedvesmo speciāliste.

Zināt krievu valodu ne tāpēc, lai strādātu veikalā

Nenoliedzami, krievu valodas zināšanai vēl joprojām tiek piešķirta nacionāla noskaņa. Kā uzsver Jolanta Priede, krievu valodas zināšanas nav nepieciešamas tikai, lai apkalpotu krieviski runājošus klientus šeit, Latvijā, piemēram, veikalā, kafejnīcā vai bankā. “Krievija un bijušās Padomju savienības valstis ir milzīgs eksporta un importa partneris. Šajās valstīs daudzi, jo īpaši vecāka gada gājuma cilvēki, nepārzina angļu valodu, tāpēc, veidojot sadarbību ar šīm valstīm, krievu valodas zināšanas ir ļoti būtiskas,” teic Jolanta Priede. Viņa uzsver, ka, lai veidotu veiksmīgu sadarbību ar ārvalstu partneriem, ir ļoti svarīgi runāt sava klienta dzimtajā valodā.

Dodiet iespēju bērnam iepazīties ar valodu – kopā paklausieties to!

Vācu valoda – vēsturiski aktuāla

Speciāliste uzsver, ka vācu valodas apguve Latvijā vairāk ir bijusi vēsturiskā uzslāņojuma dēļ. Vācijas uzņēmumu Latvijā ir gana daudz, te ir arī Vācijas - Baltijas tirdzniecības kamera (nevis Igaunijā vai Lietuvā), taču tā darba vidē nav pati pieprasītākā valoda. Gadu gaitā apgūstamo valodu piedāvājums skolās praktiski nav mainījies, taču darba tirgus ir mainījies.

Kādas valodas vēl novērtē Latvijas darba tirgū

Ar jebkuras valodas zināšanām paveras jauni plašumi, taču bez jau ierastajām valodām, ko var pagūt Latvijas skolās, pēdējos gados darba tirgus īpaši novērtē darbiniekus ar Skandināvijas valstu valodu zināšanām. “Tieši skandināvu valodas – norvēģu, zviedru – bieži vien Latvijas darba tirgū ir daudz pieprasītākas nekā spāņu, franču vai vācu valodu zināšanas. Pie mums atrodas daudz globālo biznesa centru jeb “Shared Service/ Business Center”, kas, lai arī ir bāzēti Latvijā, apkalpo uzņēmumus citās valstīs, un ļoti bieži – Sandināvijā. Piemēram, tādi uzņēmumi kā “Circle K”, “Tele 2”, arī banka “Luminor”, apkalpo Skandināvijas pusi no Latvijas,” situāciju ieskicē Jolanta Priede. Lai arī šīs valodas ir pieprasītas Latvijas darba tirgū, skolās tās visbiežāk netiek piedāvātas. To apguve ir katra paša ziņā vai citkārt paši uzņēmumi organizē darbinieku apmācību.

Ir aplēses, kas liecina, ka ķīniešu un arābu valoda nākotnē var būt ļoti pieprasītas un spēlēs nozīmīgu lomu globālajā vidē. Zinot šīs valodas, paveras plašāki apvāršņi, taču jāuzsver, ka papildu valodu zināšanām ir vajadzīgas zināšanas arī starpkultūru komunikācijā. Arī Latvijas darba vide kļūst multikulturāla un sen vairs nav tā, ka pie mums dzīvo tikai divas nacionalitātes, tāpēc arvien aktuālāka kļūst izpratne par to, kā sadarboties ar citas nacionalitātes cilvēkiem.