Stress pirms 1. septembra! Kā palīdzēt mazajam pirmklasniekam?

Kā zināt, vai bērns ir gatavs skolai, kā mazināt satraukumu par pirmo skolas dienu un veiksmīgi sagatavoties jaunajam mācību gadam, skaidro izglītības un skolu psiholoģe, psiholoģijas doktore Ilze Damberga un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. 
 

Bērna gatavība uzsākt skolas gaitas

Ir trīs būtiski aspekti, pēc kuriem izvērtēt, vai bērns ir gatavs uzsākt skolas gaitas, skaidro I. Damberga.

● Akadēmiskās spējas jeb lasītprasme, burtu un ciparu atpazīšana.
● Emocionālais briedums jeb bērna spēja pajautāt palīdzību, saprasties ar citiem, veidot draudzīgas attiecības.
● Fiziskais briedums, kas iekļauj sevī piena zobu mainīšanos, sīkās motorikas attīstību jeb spēju aizpogāt pogas, sasiet kurpju šņores, noturēt pildspalvu.
Nereti vecāki ņem vērā tikai pirmo aspektu jeb akadēmiskās spējas, taču pareizāk būtu izvērtēt visu trīs aspektu kopumu, lai saprastu, vai bērns ir tiešām gatavs uzsākt skolas gaitas. 

Maziniet stresu pirmklasniekam

I. Damberga uzsver, ka trauksmi visbiežāk rada neziņa un nenoteiktība. Gan pirmklasniekiem, gan vecākiem satraukumu par skolas uzsākšanu palīdzēs mazināt laicīga sagatavošanās, informācijas ievākšana un komunikācija. 

● Materiālo lietu sagatavošana. I. Damberga stāsta, ka sākt var ar laicīgu skolas lietu iegādi, atļaujot bērnam arī pašam izvēlēties, kādu somu viņš vēlas, kādu penāli, lēnām gatavojot bērnu, ka būs jādodas uz skolu. Izvēloties skolas apģērbu agrā rudenī, ieteicams atcerēties, ka krasas temperatūras maiņas dēļ divi plānāki apģērba gabali būs labāki nekā viens biezāks, uzsver farmaceite Z. Ozoliņa. 

 

● Miega režīma sakārtošana. Būtu labi, ja sakārtots miega ritms sāktos jau nedēļu pirms skolas sākuma. Bērnam pēc 2-4 nedēļām radīsies pieradums un piecelties būs daudz vienkāršāk. Jo mazāks bērns, jo vecākiem vairāk vajadzētu sekot līdzi bērna miega režīmam. Divas stundas pirms gulētiešanas vajadzētu atteikties no viedierīču izmantošanas un sākt gatavoties (noskaņoties) miegam.

● Jāiemāca būt patstāvīgam! Sasniedzot 7 gadu vecumu un uzsākot skolas gaitas, bērns mācās arī patstāvību. Ir svarīgi iemācīt tādas būtiskas lietas kā mājokļa durvju atslēgšanu un aizslēgšanu, ceļu uz un no skolas. Pirms skolas gaitu uzsākšanas svarīgi bērnam izskaidrot arī personīgās higiēnas un masku nēsāšanas nozīmīgumu, uzsver BENU Aptiekas farmaceite Z. Ozoliņa. 

● Atbalsts. Ļoti būtiski bērnam ir tas, ka 1. septembrī svinīgajā pasākumā klāt ir arī vecāki. Arī pirmajās skolas nedēļās būtu ieteicams bērnu pavadīt uz skolu vai sagaidīt pēc skolas, vai piezvanīt, lai apvaicātos, kā bērnam sokas, jo tas bērnam parāda, ka arī vecākiem ir svarīgi, ka viņš dodas uz skolu. 

● Pirmie mājasdarbi. Mazajās klasītēs vecākiem vajadzētu pasekot līdzi, vai bērns tiek galā ar uzdotajiem mājasdarbiem. Ja novērojat, ka bērns netiek galā, nepildiet uzdevumu bērna vietā, bet parādiet, kā to labāk darīt! Piemēram, paskaidrot, ka mācīties dzejoli pa vienai rindiņai ir vieglāk, nevis visu dzejoli haotiskā secībā. Vecākiem ir bērniem jāpalīdz, parādot mācīšanās paņēmienus. Būtiski, ka vecāki bērnam iemāca arī to, kā pareizi kārtot somu, kas atrodas somā un kurā nodalījumā. Tad bērns jūtas drošāk un skolu var uzsākt, jūtoties labi un patstāvīgi, stāsta I. Damberga.
 

Bērns nevēlas iet uz skolu – ko darīt?

Bērns adaptējas skolai vismaz 3 - 6 mēnešus, norāda I. Damberga. Šajā laikā ir ļoti normāli, ja parādās reakcijas: bērns negrib celties, sūdzas, ka kaut kas sāp, kļūst raudulīgs, ir satraukts. Vecāki bieži vien pārāk pārspīlē ar savu reakciju, taču vecākiem nevajadzētu satraukties līdzi bērnam, ir jāsaglabā miers un jāievāc pēc iespējas vairāk informāciju – jāaprunājas ar bērnu vai pēc vajadzības arī ar klases audzinātāju.
No vienas puses, neliels satraukums ir normāla parādība, tas mums ir vajadzīgs. Savukārt, ja rodas trauksme, kas sāk traucēt koncentrēties, veikt ikdienišķas darbības, to vajadzētu mazināt, skaidro I. Damberga. Kā mazināt trauksmi? 

● Jāatrod trauksmes cēlonis! Trauksmi var radīt konkrēta lieta, cilvēks vai situācija. Būtu ieteicams maksimāli ievākt informāciju un nesteigties risināt situāciju, pirms nav skaidrs, kas tieši ir noticis.

● Jāatrod iespēja fiziski izlādēties! Būtiski atcerēties, ka bērniem ir vajadzīgas fiziskas aktivitātes, jo tās palīdz atbrīvoties no stresa un trauksmes sajūtas. Bērniem, kuri pēc skolas apmeklē sporta vai dejošanas pulciņus, novērojams mazāks satraukuma līmenis. Taču tiem bērniem, kuriem aktivitātes skolā ir mazāk, pēc skolas būtu jāmēģina fiziski izlādēties kopīgās ģimenes pastaigās, velobraucienos vai citās fiziskās aktivitātēs. 

● Svarīgi ir runāt! Bērni ļoti daudz saprot, tāpēc ir ļoti būtiski ar bērniem runāt. Ir jāizstāsta, kāpēc skola ir vajadzīga, jo bērniem reizēm šķiet, ka kaut kas ir jādara, jo skolotāja vai vecāki to vēlas, neizprotot to, ko tas dos viņiem. 
 

Farmaceites padoms
 

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa atgādina parūpēties par bērna veselību un labsajūtu, uzsākot skolas gaitas. Bērniem ieteicams sabalansēt ikdienas ēdienkarti, papildinot to ar olbaltumvielām bagātu uzturu. Vismaz divas reizes nedēļā ieteicams ēst zivis, kā arī neaizmirst par pākšaugiem, kas ir lielisks proteīna avots. Vēlams ēdienkartē iekļaut visas rudens veltes, piemēram, uzņemot dabīgo C vitamīnu no plūškoka vai cidonijām. Tāpat lielisks prebiotiķis ir banāns, savukārt rieksti ir magnija un daudzu citu minerālvielu un olbaltumvielu avots. Bērniem ieteicams dzert daudz šķidruma, kas arī ir daļējs sargs pret vīrusa saslimšanām. 

Ja tomēr gadījies saslimt, būtiski atcerēties, ka bērns ir jāatstāj mājās, samazinot saslimšanas komplikāciju risku, kā arī mazinot iespēju aplipināt savus klases biedrus. Saaukstēšanās gadījumā pēc vajadzības un konsultējoties ar ārstu var lietot paracetamola vai ibuprofēna saturošus medikamentus. Tāpat, ja ir izteikti aizlikts deguns, ieteicams to izskalot ar sālsūdens šķīdumu, lietot daudz šķidruma.

Ja bērns nevēlas, tad ieteicams dzirdīt bērnu pa vienai ēdamkarotei pēc īsiem laika sprīžiem. Saaukstēšanās gadījumā no pārtikas ieteicamas dabīgās augļu sulas, kas satur daudz C vitamīna, kā arī kalorijām bagātāks gaļas buljons, kas palīdzēs atgūt spēkus. 
Stresa mazināšanai ģimenēm ieteicamas kopīgas fiziskas aktivitātes, piemēram, skrējiens vai ātrāka pastaiga pa mežu. Tāpat bērna klātbūtnē jāizvairās no smēķēšanas, tādā veidā mazinot veselības problēmas, ko var izraisīt pasīvā smēķēšana. Atļaujiet saviem bērniem izteikt savas domas un emocijas, tādējādi samazinot depresijas iespējamības risku. Nemiera mazināšanai no tējām ieteicamas kumelīšu un baldriānu tējas.