Bērnu neiroloģe Meikšāne: "Mūzikas intrumenta spēlēšana nodrošina lielu lēcienu bērna attīstībā"

Sertificēta pediatre un bērnu neiroloģe Vizma Meikšāne dalās ar ieteikumiem no savas darba pieredzes, kas iedrošinās un iedvesmos mierīgākam jaunās ikdienas sākumam.

Pārejas posms no bērnudārza uz skolu ir pirmās lielās pārmaiņas bērna dzīvē. Ja bērnudārza ikdiena vairāk sastāvēja no rotaļām un spēlēs, kas ir pierastākas arī mājas vidē, tad skolā bērnam tiek likta lielāka atbildība, tāpēc arī vecākiem rodas uztraukums par to, vai un kā bērns tiks ar to galā. Būtiski, kas vecākiem ir jāpatur prātā, ka piecu, sešu gadu vecums ir īstais laiks, lai iemācītu bērnam tikt pāri grūtībām, ka ir nodarbes, kas apnīk, nepatīk, jo ar šīm situācijām būs jāsastopas arī skolā. Ja bērni līdz skolas sākumam nav apguvuši šīs prasmes, tad tikai kā loģiska atbildes reakcija no bērna puses var būt agresivitātes lēkmes un uzvedības traucējumi, kas tikai sarežģīs labāku iejušanos jaunajās skolas gaitās.
 

Pirmklasnieku vecākus nereti pavada bažas par to, vai aktīvais septiņgadnieks ir gatavs skolai un spēs nosēdēt, un iesaistīties mācību stundās, uz ko neiroloģe Vizma Meikšāne aicina vecākus neļauties iekšējai trauksmei, uzticēties speciālistiem, kas strādā ar bērniem, un sadarboties ar skolotājiem, lai meklētu labākos risinājumus katram bērnam individuāli. Tik pat būtisks un svarīgs jautājums pavīd vecāku vidū par meiteņu un zēnu nobriešanas atšķirībām un tā ietekmi gatavībai uzsākt skolas gaitas, tomēr neiroloģe norāda, ka šīs atšķirības nav nozīmīgas un nekādi neietekmē bērnu spējas pielāgoties skolas videi. Galvenais ir pievērst uzmanību bērna individuālajai personībai, jo gan meitenes, gan zēni katrs iet savu īpašo attīstības ceļu, jo septiņu gadu vecumā arvien vairāk sāk apjaust savu personību un meklē savu “es”, skatoties uz apkārtējiem, sastopas ar jaunām attiecību situācijām.

Svarīgāk par to, cik bērns izlasa vārdus minūtē, ir pievērsties sadarbības un komunikācijas prasmēm, mācīties priecāties par citu veiksmi, cienīt otru, atbalstīt un palīdzēt otram.

Tomēr vecāki nedrīkst aizmirst arī par sevi, viņi arī ieņem lielu lomu bērnu emocionālajā stāvoklī. Bērni ir vecāku spogulis, tieši tādēļ vecākiem vajadzētu uztvert skolas gaitu uzsākšanu lietišķāk un vienkāršāk, ja vecāki paši baidās un nervozē, tad arī bērns sāk izjust tās pašas sajūtas. Tas, ko vecākiem vajadzētu dot bērniem, ir atbalsts, iedrošinājums un patiesa interese par sava bērna gaitām skolā.
 

Neiroloģe iesaka pirmajās klasēs nozīmīgāk pievērsties pašām zināšanām, nevis to salīdzināšanai vai ierindošanai kādos reitingos. Svarīgāk par to, cik bērns izlasa vārdus minūtē, ir pievērsties sadarbības un komunikācijas prasmēm, mācīties priecāties par citu veiksmi, cienīt otru, atbalstīt un palīdzēt otram. Tās ir prasmes, ko ir svarīgi apgūt līdz deviņu gadu vecumam. Tāpat neiroloģe iesaka vecākiem padomāt par bērnu mūzikas instrumentu apguvi, jo to apguve visvairāk ir nepieciešama pirmajās trīs klasēs, kas palīdz sinhronizēt abas smadzeņu puslodes, kas nodrošinātu netiešu lēcienu bērnu attīstībā.
 

Kā lielu plusu ārste vērtē jauno kompetenču izglītības sistēmu, kas veidota, lai rosinātu bērnu saprast sevi, izzināt pasauli, konstruēt jaunas zināšanas, balstoties uz savu pieredzi, izmēģināt un nebaidīties kļūdīties, domāt un meklēt citus risinājumus. “Tas patiesībā ir tas, pēc kā bērni arī alkst, ejot uz skolu. Jau gadsimtu atpakaļ antropozāfās medicīnas speciālisti runāja par to, ka vesels bērns var būt tikai tad, ja viņam ir harmoniska fizioloģiskā, dvēseliskā un garīga funkcija, un ar šo jauno izglītības pieeju, tas arī tiek realizēts,” norāda ārste.