Saņemta liecība. Kā runāt ar bērnu par vērtējumiem?

Ja, ieraugot sekmes, mēdzat kļūt emocionāli un jūs pārņem dusmas vai uztraukums, lūdzu, ievelciet elpu un atlieciet sarunu uz vēlāku brīdi, kad sarunai būsiet sagatavojušies. Jums nav jāslēpj savas emocijas, varat izstāstīt, kā jūtaties par to, ko redzat. Taču ir svarīgi runāt mierīgi un pamatot, kādēļ tā jūtaties – piemēram, jums ir bail, ka skolēns netiks nākamajā klasē, jūs jūtaties bezspēcīgi, jo nezināt, kā palīdzēt.

Ko teikt savam bērnam? 

Vērtējumi ir tādi, kādi tie ir. Šobrīd ir būtiski saprast, ko skolēns var darīt tālāk, lai situāciju mainītu. Sarunu virzīt jums var palīdzēt šādi jautājumi. 

• Kā tu jūties par šiem vērtējumiem? 
• Vai ir kāds pārsteigums sekmju izrakstā? 
• Ko šie vērtējumi tev nozīmē? Cik svarīgi tev tie šķiet un kāpēc? 
• Par ko visvairāk lepojies? 
• Vai ir kāda vilšanās? 
• Kāds ir tavs mērķis nākamajai reizei? 
• Pastāsti vairāk, ko nozīmē šis komentārs? 
• Kā tev šķiet, kuros mācību priekšmetos tev ir vajadzīga 
  palīdzība?

Neatkarīgi no tā, vai rezultātā sasniegtas 4 vai 10 balles, veltiet laiku, lai šo vērtējumu pārrunātu, jo sekmju analīzes mērķis ir veicināt mācīšanās prasmi, kas ved uz izaugsmi.

Ja būs izaugsme, būs arī augstāks vērtējums. Piemēram, 10 balles var iegūt, arī izlūdzoties vai prasot kādam citam izpildīt darbu savā vietā – tas nozīmē, ka ne vienmēr augstāks vērtējums liecina par mācību satura izpratni. Jūsu uzdevums šajā sarunā ir palīdzēt bērnam saprast, kā šis līmenis sasniegts, kas izdevās un ko gribētu uzlabot, veicot nākamo darbu (arī, ja sasniegts augstākais vērtējums). Pat tad, ja vērtējums ir ļoti zems, mēģiniet atrast vismaz kaut ko, kas ir izdevies!

Komunicējiet pozitīvas gaidas

Viena no labākajām lietām, ko varam darīt bērna labā, ir sagaidīt no viņa izdošanos – ticēt, ka viņš var, un to viņam arī pateikt. Kad redzat skolēna sekmju progresu, varat teikt: “Zinot, cik tu daudz gatavojies, šis nemaz mani nepārsteidz. Es ar tevi lepojos!”; “Es biju pārliecināts, ka tu spēj šo sasniegt!”; “Es nešaubījos, ka tev tas izdosies!” Par skolēna progresu nevajadzētu runāt kā par lielu pārsteigumu (piemēram, “Šis mani pārsteidz, nezināju, ka tu tā vari!”; “Tev – un 8 matemātikā? Tas nu gan ir pasaules brīnums!”), jo tas norāda uz zemām gaidām un neticību bērna spējām.

Vairāk klausieties, mazāk runājiet! 

Uzdodiet jautājumus un ieklausieties, ko bērns saka. Sadzirdiet un saredziet bērna emocijas, kas slēpjas aiz vārdiem. Tas palīdzēs labāk saprast situāciju un saredzēt atbalsta iespējas. Pati klausīšanās un vērošana būs lielāks atbalsts nekā runāšana. 

• “Es tavā balsī dzirdu lepnumu, kad tu runā par matemātikas vērtējumu. Lūdzu, pastāsti vairāk, kas tieši un kāpēc tev ir tik labi izdevies!” 
• “Tu saki, ka atzīme nav godīga. Lūdzu, pastāsti par to vairāk!” 
• “Tu nometi sekmju izrakstu. Vai tas nozīmē, ka esi neapmierināts par vērtējumiem?”
• “Es redzu, ka tu esi dusmīgs. Lūdzu, pastāsti, kāpēc tā!” 
• “Tu teici, ka nesaprati uzdoto darbu. Varbūt mēs kopā to varam izskatīt?”