"Tas bija šausmīgi!" Timura mamma sašutusi par dēla piedzīvoto bērnudārzā un skolā

Viens no šiem vecākiem ir Tatjana Jankovska, kuras dēlam Timuram (11 gadi) ir diagnosticēts bērnības autisms un vidēja garīga atpalicība. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) portālam Jauns.lv norādīja: valsts ir pateikusi, ka Latvijā tiek īstenota iekļaujošā izglītība. Taču, lai tā nekad un nekādos apstākļos nebūtu tikai „uz papīra”, nepieciešams iesaistīto pušu darbs un sadarbība.

Tatjana sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka patlaban Timurs apmeklē specializēto skolu, kas domāta bērniem ar vidēju un smagu garīgo atpalicību. "Tur es nevienu sliktu vārdu neteikšu. Tikai to labāko!"
 

Sākumā bija labi

Bet ļoti smagus brīžus ģimene piedzīvoja, kad Timurs gāja parastajā bērnudārzā un vajadzēja sākt skolas gaitas. "Pašā sākumā, kad Timurs bija maziņš, viņš gāja parastajā bērnudārzā latviešu grupiņā. Par to es arī nevienu sliktu vārdu negribu teikt. Attieksme gan no auklītēm un audzinātājām, gan no bērnudārza vadītājas bija vislabākā. Viņi teica, ka Timuram kaut kas nav [kārtībā], ka viņš atšķiras. Tad es vēl īsti nezināju viņa diagnozi."

Tad tika nolemts, ka Timuram vajadzētu apmeklēt dārziņu, kurā runā valodā, ko viņš labāk saprot - krievu valodā. Liepājā, kur ģimene dzīvo, bija specializēts logopēdiskais dārziņš krievu valodā. Tāpēc nosprieda, ka būtu labāk, ja puika apmeklētu šo bērnudārzu.

Foto: Tatjanas Jankovskas arhīvs

Katru dienu jāraud

Pēc pedagoģiski medicīniskās komisijas nosūtījuma Timurs nonāca šajā specializētajā bērnudārzā. "Tur sākās, es atvainojos, "čau"! Pirmkārt, ar Timuru neviens baigi negribēja pērties. Es jums godīgi pasaku: visu to laiku es katru dienu raudāju, jo Timuru vienkārši atgrūda, atspieda.

Man tā arī teica, ka viņš ir savādāks, bet ne ar tādām problēmām, ar kādām ir bērni šajā dārziņā." Timura lielākā problēma bija nevis valodas traucējumi, bet gan garīgās atpalicības traucējumi.  Mamma norādīja, ka tolaik Timurs bija arī "grūtajā" vecumā: no 3 līdz 5 gadiem.
 

"Atkal tas muļķis atnācis!"

Tatjanai bija jāstrādā, bet bērnudārza pārstāves regulāri teica, ka Timurs neguļ diendusu un traucē citiem bērniem. "Mani vienkārši burtiski spieda, lai es viņu paņemu prom no dārziņa pulksten 12." Mamma pauda, ka šis laiks dēlam varēja radīt psiholoģisku traumu, jo viņš uz bērnudārzu negāja labprātīgi.

Kad Timurs ieradās bērnudārzā, no bērniem varēja dzirdēt izteicienus: "Atkal tas muļķis atnācis!" Tolaik mamma raudāja, dzirdot šādus vārdus par savu dēlu. Arī tagad, stāstot par piedzīvoto, viņai acīs ir asaras. "Tas bija šausmīgi!" 
 

Izlaidumu pavada mammai uz rokām

Dažādu svētku laikā bērnudārza pārstāvji aicināja Timuru nepiedalīties nodarbēs un pasēdēt augšā. "Pats trakākais bija izlaidumā. Kad viņam bija izlaidums, viņš visu laiku sēdēja man uz rokām un neviens viņu nekur neiesaistīja. Tā ir mana grūtā pieredze ar bērnudārzu."

Tatjana atminējās, ka bērnudārza auklītes bija ļoti jaukas, bet audzinātājas bija "stagnātes no 80.gadiem". "Negribas runāt par tautībām, bet, godīgi sakot, latviešu audzinātājas bija eiropeiskākas, saprotošākas un vienkāršāk uztvēra problēmu. Bet vecās krievu tautības audzinātājas ir vienkārši katastrofa. Vismaz es esmu ar tādām saskārusies. Tas pats bija ar vadītāju."

Foto: Tatjanas Jankovskas arhīvs

Tolaik bērnudārzā nebija saskārušies ar bērniem, kam ir garīgās attīstības traucējumi, bet patlaban bērnudārzs ir pārkvalificēts un to apmeklē bērni ar autismu, Dauna sindromu un citiem attīstības traucējumiem, viņa teica.

Mamma pauda viedokli, ka tieši šajā dārziņā Timurs daudz ko zaudēja savā attīstībā. Ja viņš būtu gājis citā bērnudārzā un pret viņu būtu izturējušies pozitīvāk, iespējams, viņa attīstība būtu daudz labāka. "Es tolaik biju jauna, nepieredzējusi un domāju, ka varbūt tas ir normāli."
 

Citu bērnu vecāki lūdza Timuru nevest

Kad Timuram pienāca laiks doties uz skolu, viņš apmeklēja sagatavošanas grupu skolā, kura skaitījās ar iekļaujošu vidi. Pirmo stundu Timurs bija pavadījis savā pasaulē. "Pēc tam iznāca skolotāja un vienkārši taisni man pateica, ka citi vecāki palūdza, lai Timuru neved." Tad Tatjana sacīja, kāda var būt runa par parasto skolu, ja jau tagad ir tāda attieksme!

Tāpēc ģimene atkal devas uz komisiju un ar tās slēdzienu Timurs nonāca Līvupes pamatskolā-attīstības centrā. Par dēla tagadējo skolu un personālu mammai ir vislabākās atsauksmes. "Paldies Dievam, ka tā bija mana izvēle. Es nezinu, kas būtu, ja Timurs ietu parastajā skolā. Nav iekļaujošas izglītības! Nav labas attieksmes un gribēšanas! Lai viņi [IZM pārstāvji] nemelo par to!"
 

Parastās skolas nav piemērotas īpašajiem bērniem

Tatjana uzskata, ka bērniem ar īpašām vajadzībām parastā izglītība nav iekļaujoša un piemērota. Bērniem, kuriem ir traucējumi, bet kuri runā, ir lielākas iespējas iekļauties parastā skolā, taču tādiem, kāds ir Timurs, šādu iespēju esošajā situācijā diemžēl nav.

Mamma pati domā, ka dēls būtu spējīgs mācīties arī parastā skolā, bet tad viņam vajadzētu savu asistentu un pedagogu, kā arī normālu un adekvātu vidi. Diemžēl adekvātu vidi nav iespējams nodrošināt, jo citi bērni no saviem vecākiem iemācās necienīgu attieksmi pret citādākiem cilvēkiem.
 

Kā mēs, pieaugušie, izturamies pret citādajiem?

Katrs var iedomāties, kas notiks 30 bērnu klasē, kurā viens būtu pilnīgi citādāks: kā baltā vārna. Diezin vai bērni paši no sevis izdomāja apsaukāt Timuru par muļķi. Iespējams, tā teikuši viņu vecāki. "Protams, tas viss nāk no vecākiem! Ja man pašai vecāki pasaka, lai nevedu savu bērnu! Par ko tad ir runa?"

Saistībā ar visu piedzīvoto Tatjana uzskata, ka izteikumi par iekļaujošu izglītību autisma bērniem ir tīrākā melošana. Iespējams, tā ir patiesība citās valstīs, bet ne Latvijā kopumā.

Jautājumu arī var paplašināt - varbūt Latvijā trūkst ne tikai iekļaujošas izglītības, bet arī iekļaujošas sabiedrības? Piemēram, kā kāds vecāks var atļauties otra bērna vecākam aizrādīt, lai neved savu bērnu uz skolu? Arī parastie pedagogi nevēloties pārpūlēties un nodarboties ar bērniem, kas ir sarežģītāki.

Foto: Tatjanas Jankovskas arhīvs

Tatjana atgādināja iepriekš izklāstīto problēmu, ka īpašo bērnu vecākiem ir grūtības ar bērnu pieskatīšanu vasarās, jo parasto skolu pedagogi dodas garās brīvdienās.
 

Specializētajās skolās īpašie bērni jūtas labāk

"Nezinu, no kurienes viņi ir rāvuši, ka viss ir kārtībā. Viss ir kārtībā specializētajās skolās. Lai viņi aiziet tur un paskatās piemēru! Tur visi bērni jūtas vienādi, nav apspiešanas. Vienkārši ir mierīga atmosfēra, kur bērni mācās un kaut ko arī iemācās. Es nezinu, vai dēls spētu tik daudz, ja ietu parastajā skolā. Nē, es būtu bērnu pazaudējusi!

Es pati nevarētu arī strādāt, jo parastās skolas ir līdz aptuveni pulksten 12. Vēl nedaudz ir pagarinātās grupiņas. Vai man būtu iespēja apvienot darbu ar skolu? Nē, nekādā gadījumā! Lai viņi parāda piemērus, kur viņi [IZM] to [ka ir iekļaujoša izglītība] ir rāvuši! Es tiešām gribu redzēt."
 

Lai iekļaujošā izglītība nebūtu tikai „uz papīra”

Portāls Jauns.lv lūdza arī IZM komentāru par izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām. Ministrijā norādīja, ka valsts no savas puses ir pateikusi, ka Latvijā tiek īstenota iekļaujošā izglītība, kas ir nostiprināts arī vairākos politikas plānošanas dokumentos.

Taču viens no iekļaujošās izglītības īstenošanas stūrakmeņiem viennozīmīgi ir  izglītības iestādes dibinātāja, izglītības iestādes vadītāja un visa pedagoģiskā un atbalsta personāla darbs, savstarpējā sadarbība, arī ar vecākiem, lai iekļaujošā izglītība nekad un nekādos apstākļos nebūtu tikai „uz papīra”.
 

Vairāk nekā 400 mācību iestādes

 Nodrošinot iekļaujošās izglītības pieejamību, 2020./2021. mācību gadā 425 vispārējās izglītības iestādes īstenoja speciālās izglītības programmas. Uz 2021.gada 1.septembri Latvijā darbojas 43 speciālās izglītības iestādes, no tām 11 piešķirts speciālās izglītības iestādes - attīstības centra statuss. Attīstības centri papildus speciālās izglītības programmu īstenošanai konsultē un izglīto speciālās izglītības jautājumos tās skolas, kuras iekļāvušas skolēnus ar speciālām vajadzībām, kā arī sniedz konsultācijas vecākiem.

Izglītības iestādēs ir izveidota atbalsta sistēma, kuras ietvaros izglītības iestādes atbalsta komandas speciālisti (skolotājs logopēds, izglītības psihologs, speciālais pedagogs u.c.) sadarbībā ar mācību priekšmeta skolotājiem izvērtē bērna speciālās vajadzības un sniedz pedagoģisko atbalstu skolā, kad izglītojamā speciālo vajadzību noteikšanā Valsts pedagoģiski medicīniskā komisijā vai pašvaldību pedagoģiski medicīniskajā komisijā iesaistītie speciālisti iesaka piemērotāko izglītības programmu un atbalsta pasākumus.
 

Izglītības iestādei ir  jānodrošina nepieciešamais atbalsts

2019.gadā pieņemti noteikumi par prasībām vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām. Izglītības iestādei ir  jānodrošina bērniem nepieciešamie atbalsta pasākumi atbilstoši noteikumos minētajiem konkrētajiem traucējumiem. Noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs apstiprina izglītojamo speciālo vajadzību noteikšanas kārtību, kā arī individuālā izglītības plāna izstrādes un īstenošanas kārtību, nosakot katras plāna īstenošanā iesaistītās personas pienākumus un atbildību un par plāna īstenošanu atbildīgo pedagogu.

Foto: Tatjanas Jankovskas arhīvs

Pieejami dažādi paraugi

Projekta "Skola2030" ietvaros ir izstrādāti vairāki mācību priekšmetu programmu paraugi, kā arī mācību līdzekļu paraugi pedagogu atbalstam darbā bērniem ar speciālajām vajadzībām. Visi izstrādātie atbalsta materiāli ir paredzēti bērniem ar speciālajām vajadzībām. Tos ir iespējams izmantot gan speciālās izglītības kontekstā, gan iekļaujošai izglītībai vispārizglītojošajā skolā – gan speciālo programmu īstenošanai, gan ikvienā citā mācību programmā, kurā mācās bērns, kuram nepieciešams atbalsts.
 

Personalizēta atbalsta sniegšana

Savukārt projekta “PuMPuRS” mērķis ir mazināt risku mācību pārtraukšanai izglītojamo, tajā skaitā arī bērnu ar speciālajām vajadzībām vidū. Projekts ietver arī agrīnu problēmu un traucējumu diagnostiku bērniem, kā arī paredz personalizēta atbalsta sniegšanu.

Projekta ietvaros realizētā pieeja paredz, ka individuālais attīstības plāns ir nepieciešams ikvienam bērnam, kuram konstatēti kādi traucējumi. Atbalsta sniegšanas priekšnoteikums nav medicīniska diagnoze vai ar pedagoģiski medicīniskās komisijas lēmumu noteikta nepieciešamība apgūt kādu no speciālajām izglītības programmām. Projekta ietvaros uzmanība tiek pievērsta arī citiem uzvedības vai uztveres traucējumiem, piemēram, disleksijai vai autismam. Šādi izglītojamie var apgūt standarta vispārējās izglītības programmu, taču viņiem ir vajadzīga papildu palīdzība vai atbalsts. Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums šādos gadījumos neparedz papildu finansējumu skolai.

2020.gadā stājās spēkā grozījumi noteikumos, ar kuriem palielināja finansējumu vairāku speciālo izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai.
 

Skolotāji bērnudārzos izvērtē bērnus

Bet 2021.gada vasarā pieņēma noteikumus par izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodika pirmsskolas izglītības iestādēs.

Pirmsskolas skolotāji veic izvērtēšanu un secina, kuriem bērniem atbalsta pasākumus var sniegt nekavējoties pirmsskolas izglītības iestādē, bet kuriem pirmsskolas vecuma bērniem nepieciešama padziļināta izvērtēšana pie speciālistiem. Šāda kārtība būs spēkā līdz 2023.gada beigām.

Šajā laikā zinātnieku, pedagogu, psihologu un ārstu darba grupa izveidos jaunu bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu komplektu lietošanai pirmsskolas izglītības iestādēs un ģimenes ārstu praksēs. Šis instrumentu komplekts būs domāts 1,5 – 6 gadus vecu bērnu agrīnai speciālo vajadzību noteikšanai un atbalsta pasākumu nodrošināšanai. 2023.gadā ir plānotas pirmsskolas skolotāju mācības šī izvērtēšanas instrumenta apguvei, kā arī atbalsta materiālu izveide pirmsskolas skolotāju darbam.

Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar dažādām izglītības iestādēm regulāri organizē pieredzes apmaiņas tiešsaistes seminārus, kuros stāsta par atbalsta sniegšanu bērniem ar dažādām speciālām vajadzībām pirmsskolas izglītības iestādēs.
 

Runa ir par vairākiem tūkstošiem bērnu

Ministrijā norādīja, ka Latvijā vairāk nekā 12 000 bērnu mācās speciālajās izglītības programmās un dati liecina, ka jau šobrīd lielākā daļa no viņiem izglītību iegūst iekļaujošā vidē - 54% bērnu ar dažādām speciālām vajadzībām mācās vispārizglītojošās skolās, bet aptuveni 46% - speciālajās skolās.

2018. gadā pieņemti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka jaunu pieeju iekļaujošās izglītības īstenošanā. No 2020.gada 1.septembra speciālās izglītības iestāde īsteno 5 speciālās izglītības programmas: ar redzes traucējumiem, ar dzirdes traucējumiem, ar garīgās veselības traucējumiem, ar garīgās attīstības traucējumiem, ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Pārējās speciālās programmas – bērniem ar fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem,  mācīšanās traucējumiem un ar somatiskām saslimšanām - tiks īstenotas iekļaujoši, bērnam mācoties vispārizglītojošajā skolā.