Vai atkarību izraisošas vielas lieto pusaudži tikai no problemātiskām ģimenēm?

Pusaudžu jeb identitātes laiks ir pilns ar eksperimentiem – pirmais randiņš, pirmā bučošanās, pirmais “Nē” vecākiem. Ziņkārība aizved pie zinātkāres, bet zinātkāre aizved pie zināšanām, norāda speciāliste. Ja vecāki savu darbu ir labi izdarījuši, nav pamata uztraukties, ka pēkšņi pusaudža vecumā bērns kļūs par atkarīgo. Nav tik daudz runas, vai bērns nāk no labas, vai problemātiskas ģimenes. Katrā ģimene ir savas problēmas – bet, ja vecāki godīgi paskatās uz savu ģimenes modeli, uz to, kā ir noritējusi bērna attīstība, rodas nojausma, vai bērnam ir risks kļūt par regulāru atkarīgo vielu lietotāju.

Ir skaidrs, ka bērnam var rasties interese pamēģināt – alkoholu, uzpīpēt. Pusaudži eksperimentē! 

No tā, ka bērns paeksperimentē, parasti nevajag taisīt traģēdiju, bet ir jāpauž sava nostāja tajā, uzskata Vārpa. 

Ja bērnā būs ieliktas pamatvērtības un ja bērnam būs kritiskā domāšana, viņš izvēlēsies vērtības, ko vecāki viņā ir ielikuši.

“Jautājums šeit ir par to, cik godīgas ir vecāku un bērnu attiecības. Ja dēls nāk pie tēva un saka – klau, es gribu pagaršot alu, bet tēvs teiks – es to neakceptēju, bet nevaru tevi izkontrolēt – tā būtu saprātīga vecāka reakcija. Bet, ja tēvs pats ies un teiks – nāc pagaršo!, tad var gaidīt nepatikšanas,” komentē Ināra Vārpa.

Ir dzirdēts, ka bērni un pusaudžiem ir vajadzība pārkāpt robežas. Ināra Vārpa precizē – ir norma, ka bērni pārbauda robežas. Vecāki ir tie, kas liek bērniem robežas – cik tālu ir “jā”, un cik tālu ir “nē”. Turklāt vecākiem šis “nē” ir jāpaskaidro, tam ir jābūt argumentētam. Robežu likšana sākas jau bērnībā, nevis tikai, sākoties pusaudža gadiem. Ja bērns redz, ka vecāki neiet gulēt 9.00 vakarā, viņam rodas jautājums – bet kāpēc man ir jāiet gulēt? Robežu likšana ir rakstura veidošana. Ja bērns zina robežas, viņš iemācās savas komforta robežas. Vai šodien končas drīkst? Vai kolu drīkst? “Labu rezultātu var sasniegt tikai tad, ja konsekventi ievērojam robežas. Ja mēs ievērojam, ka bērnam katru vakaru ir jātīra zobi, visiem būtu jābūt ļoti konsekventiem un tas jāievēro – mammai, tētim, vecmāmiņai. Bet, ja ir bijusi ballīte un bērns jau ir pusaizmidzis, tad nekas traks nebūs, ja retu reizi tīrīšana tiks izlaista. Un tas nenozīmē, ka vecāki piekāpjas! Mēs dzīvojam reālā pasaulē – šad un tad mēs varam dot pielaides, bet konsekvencei būtu jābūt. Un bērns ik pa laikam testēs – jā vai nē. Ja no visiem seko konsekvence, bērns to pieņem un tā kļūst par viņa vērtību. 

Kā rakstā “Kāpēc rodas atkarība? Tam var būt 4 iemesli” stāsta speciāliste, atkarībai kā procesam ir 4 iemeslu grupas:

1. Fiziskie iemesli. Tie ir dažādi iedzimtie, bioloģiskie iemesli, kā dēļ var veidoties atkarība. Kā norāda speciāliste, Latvijā ir gana daudz cilvēku ar neapzinātām šizofrēnijas iezīmēm, kas var būt par iemeslu atkarībām. Arī galvas traumas, vardarbība, kādi fiziskie defekti, smagas pārciestas slimības var būt tam par iemeslu.
2. Psihoemocionālie pārdzīvojumi. Tie ir dažādi pazemojumi, kas var būt piedzīvoti skolā, atraidījumi, zaudējumi, vecāku šķiršanās, biežas dzīves vietas maiņas.
3. Ģimenes faktori. Šis ir smagākais un sāpīgākais bloks, atzīst Ināra Vārpa, jo, domājot par šo, ģimenei ir jāspēj atklāti uz sevi skatīties un atzīt to, kas nav bijis tik labs. Ir tik daudz faktoru, kas ietekmē bērnu! Kāda ir māte, kāds ir tēvs, vai vecāki ir klātesoši? Cik bērnu ir ģimenē, vai ir bijusi šķiršanās.
4. Sociālie iemesli. Jā, arī tas, kas notiek apkārt, var ietekmēt to, vai ir risks kļūt atkarīgam. Dārza ballītes ar vīnu, grilēšanas pasākums ar alu, piektdienas iedzeršana ar kolēģiem, draudzīga ūdens pīpes kūpināšana – dzīvojam sabiedrībā, kur šādas baudas tiek akceptētas.