TOP 5 apreibinošās vielas, ko lieto pusaudži. Plus kā atpazīt to lietošanu

“Nav tā, ka pusaudžiem būtu pieejamas kādas citas apreibinošās vielas nekā pieaugušajiem. Valstī pieejamo psihoaktīvo vielu tirgu veido pieaugušie, līdz ar to pusaudži lieto tās pašas psihoaktīvās vielas, ko pieaugušie. Vispopulārākās ir legālās vielas – alkohols un nikotīnu saturošie produkti, bet savu lomu ieņem arī nelegālās vielas,” stāsta Ļevs Poluņins. Viņš atklāj, ka Latvijā gan smēķēšanas, gan alkohola lietošanas rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropā un tās arī ir divas populārākās apreibinošās vielas, ko lieto pusaudži.

Kāpēc jāsatraucas par to, ka pusaudži lieto apreibinošās vielas?

Pusaudža vecums ir kritisks uz visu atkarību izraisošo vielu lietošanu – daļēji tas ir saistīts ar centrālās nervu sistēmas attīstību. Šajā vecumā veidojas un stiprinās galvas smadzeņu daļas, kas atbild par impulsu kontroli, plānošanu, motivāciju, par dziņām. Smadzenēs notiek sarežģīta attīstība un jebkura psihoaktīva viela, kas iejaucas, var izmainīt to attīstību. Pusaudzim ir tendence izmēģināt jaunas lietas, eksperimentēt, gūt jaunas pieredzes, un tas padara viņu ļoti vāji aizsargātu pret vielu lietošanu, jo bieži vien vielas iesaistās šajos atklājumu procesos.

1.Alkohols

15 gadu vecumā alkoholu vismaz reizi pamēģinājuši gandrīz 90 % skolēnu. Regulāri alkohola lietošanas paradumi, t.i., alkohols dzīves laikā lietots 40 un vairāk reižu, līdz minētajam vecumam izveidojušies 20 % skolēnu. 15 gadu vecumā vismaz vienu reizi dzīves laikā ir bijuši piedzērušies nedaudz mazāk par pusi jeb 44% skolēnu. [1] Neskatoties, ka tas ir nelegāli, dati ir biedējoši. 

Alkohols ir biežs viesis pieaugušo ballītēs un likumsakarīgi, ka šo paradumu pārņem arī jaunieši. 

• Kā atpazīt alkohola lietošanu? Iespējams, alkohola lietošanu pieaugušajiem būs gana viegli pamanīt – alkoholam ir izteikta smaka, cilvēks, kas to ir lietojis, nekoordinē savas kustības, runā neskaidri, raksturīga nestabila un grīļīga gaita, pazemināta uzmanība un spriestspēja, koordinācijas zudums, slikta dūša, vemšana. Cilvēks var būt bez iemesla jautrs, emocionāls, tāpat var būt miegainība un pat samaņas zudums. Pie alkohola efektiem var minēt arī saindēšanās stāvoklī, jo bērniem un pusaudžiem organisms nespēj to ātri metabolizēt. Nākamajā dienā pēc lietošanas var būt izteikti slikta dūša, vemšana, jutība uz spilgtu gaismu, trokšņiem, galvas sāpes, izteikta smaka izelpā.

2. Nikotīnu saturoši produkti – cigaretes, saltiņi, elektroniskās cigaretes

Pēdējos gados nikotīna lietošanas kultūra ir pamainījusies – notiek pāreja no regulāras tabakas lietošanas uz citām alternatīvām. Pusaudžu vidū ļoti izplatītas ir elektroniskās cigaretes, kas ir pievilcīgas šai vecuma grupai. Arī nikotīna spilventiņi jauniešu vidū tiek lietoti. Elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm ārējais izskats var būt dažādu formu un krāsu un nereti tās izskatās pēc krāsainā flomāstera. Tās ir košas, interesantās krāsās, šīm cigaretēm ir dažādas garšas, bieži sociālajos tīklos tās popularizē dažādi influenceri. Tas viss veicina to, ka šis produkts ir pievilcīgs pusaudža vecuma cilvēkiem.

“Pieredze rāda, ka šīs cigaretes jeb saltiņus smēķē ļoti jauni pusaudži, arī 11, 12 gadus veci. Tomēr tendence ir – ja cilvēks pusaudža vecumā sāk smēķēt, tad nākotnē, pat ja viņš ļoti grib, iespējas atmest ir mazākas. Līdz ar to šim produktam ir regulārs pircējs uz ilgu laiku, tāpēc ražotāji un pārdevēji, iespējams, ir ieinteresēti produktu veidot pievilcīgu jauniešiem,” teic speciālists.

• Kā atpazīt lietošanu? Pēc cigarešu smēķēšanas ir asa un nepatīkama smaka, ko viegli var pamanīt. Elektroniskajām cigaretēm tāda smaka nebūs. Ja tiek smēķēta ierīce ar kādu garšu, tad pēc tam var būt kāda augļu, mentola smarža. “Ja jūsu bērns katru dienu smaržo pēc āboliem ar mentolu, varat pievērst tam uzmanību. Ierīces nav lētas, varat padomāt arī par to, kur paliek bērna kabatas nauda,” norāda Poluņins. Tomēr nikotīnam nav raksturīga izteikta psihoaktīva ietekme, kuru var no malas droši redzēt. Ja smēķēts ir par daudz un nikotīns ir pārdozēts, var būt slikta ēstgriba, vemšana. Pie elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm nikotīna devas var būt diezgan lielas, jo, tās lietojot, sajūtas ir mānīgas – šīm ierīcēm ir saldena garša un ir grūti atpazīt robežu, kad lietošana jāpārtrauc.

Marihuāna

15-16 gadu vecumā marihuānu lietojuši 24 % jauniešu. [2] Marihuāna jeb zālīte ir visizplatītākā psihotropā viela no nelegālajām vielām, ko lieto gan pusaudži, gan pieaugušie. Marihuāna parasti ir zaļa augu izcelsmes viela, ko satin un smēķē. Sarunvalodā to sauc par zālīti vai kanabisu, un to iegūst no kaņepju augu daļām, pārsvarā ziediem. Marihuāna satur daudz dažādu vielu jeb kanabinoīdu, no kurām iedarbīgākās ir tetrahidrokanabinols (THC) un kanabidols (CBD). 

Kā atzīst ārsts, marihuāna ir viegli iegūstama, jo nelegālās vielas tiek izplatītas caur ziņu apmaiņas sistēmām. Atliek tikai pasūtīt, apmaksāt un saņemt to vietā, kur sūtījums tiek atstāts. Neviens arī neinteresējas, vai saņēmējs ir pieaugušais vai pusaudzis. 

Tomēr, tā kā tā ir nelegāla, tā netiek regulēta un šeit pastāv vairāki riski. Ir dabīgas izcelsmes marihuāna, kad tā tiek ievākta no noteiktas šķirnes augiem, tomēr tas nereti ir apgrūtinoši, tāpēc marihuānai līdzīga viela tiek sintezēta mākslīgi. Šo, mākslīgi sintezēto vielu tad var pievienot jebkam, arī dabīgas izcelsmes marihuānai, tā teikt – lai pastiprinātu efektu. Diemžēl šādai vielai nevarēs prognozēt, kāda būs iedarbība un lietošanas sekas.

• Kā atpazīt zālītes lietošanu? Efekts ne vienmēr ir klasisks un visiem vienāds. Klasiski ir izmaiņas acu sfērās – tās kļūst rozīgas, var būt nedaudz paplašinātas zīlītes, sausums mutē, pastiprināta ēstgriba, neparasta uzvedība, pēkšņa it kā apskaidrība parastā, banālā situācijā. Marihuānas efekts var būt atšķirīgs gan katram cilvēkam, gan vienam un tam pašam cilvēkam dažādās reizēs. No marihuānas var būt arī baiļu sajūta, halucinācijas. Visas apreibinošās vielas īsā laika posmā patērē ļoti daudz cilvēka iekšējos resursus, tāpēc par dažām stundām, kad vielas ietekmē cilvēkam ir stimulēta, paaugstināta uzvedība, pēc tam ķermenim būs jāatdod – pēc tam cilvēks būs kašķīgs, viņam būs nogurums.

4. Amfetamīns

Amfetamīns ir pusaudžu vidū izplatīts psihostimulators, kas var būt gan pulvera, gan tablešu veidā. Biežāk tas ir pulverveida, to lieto iešņaucot vai dzerot. Tam ir virkne sintētisku analogu.

• Kāda ir uzvedība? Uzvedība ir stimulēta – cilvēks domā ātri, runā ātri, garastāvoklis ir pacelts, eiforisks. Domāšana, lai arī ir ātra, nav produktīva, vielas ietekmē nevar veikt intelektuālu darbu, domas pārlec no vienas uz otru, domāšana ir saraustīta. Visas cilvēka sistēmas strādā aktīvākā, avārijas režīmā – ir paātrināta sirdsdarbība, elpošana. Acu zīlītes paplašinātas. Var rasties arī halucinācijas. Raksturīgs palielināts muskuļu tonuss, to var pamanīt arī košļāšanas muskuļos – no malas izskatās, ka apakšžoklis var veikt dīvainas, izteiktas kustības. Tas ir hiperaktīvs visu organisma sistēmu stāvoklis, kuram seko ļoti izteikts kritums. Iekšējie resursi ir patērēti ļoti strauji, bet pēc tam resursi ir jāatjauno. Psihostimulatoru iedarbības laikā cilvēks neguļ, neēd, maz dzer – līdz ar to ķermenī var redzēt ārējas izmaiņas. Cilvēks kļūst tievs, sauss, ziliem lokiem zem acīm – gluži kā izspiests. Vielas iedarbība var saglabāties ap 12 stundām.

• Kas notiek, lietojot regulāri? Pret jebkuru atkarību izraisošo vielu, ko lieto regulāri, organisms cenšas pretoties, izstrādājot aizsardzību. Lai iegūtu to pašu efektu, ko iepriekš, ar laiku devas ir jāpalielina. Kādā brīdī lietot lielas devas kļūst dārgi, tāpēc cilvēki var sākt tās lietot intravenozi – vajag mazākas devas, var ieekonomēt. Pie ilgstošas lietošanas var saglabāties domāšanas traucējumi, var rādīties murgi, īstenības kropļojumi.

5. Extasy

Tā ir viela, ko var kvalificēt dažādi. Daļēji tas iedalās pie psihostimulatoriem, daļēji ir halucinogēns garastāvokļa ietekmētājs. Tam raksturīga eiforizējoša ietekme. Var saglabāties psihostimulējošās pazīmes, bet papildu tam cilvēks var būt bez iemesla eiforisks, dzīvespriecīgs, pret visu pozitīvi noskaņots. Novērojama arī paātrināta sirdsdarbība, paplašinātas acu zīlītes. Var būt gan redzes, gan dzirdes halucinācijas – gan lietošanas laikā, gan pie ilgstošas psihostimulatoru lietošanas var būt paliekošas halucinācijas. Vielas iedarbība var saglabāties ap 6 stundām. 

• Kā atpazīt vielas lietošanu? Psihostimulatoru lietošanu ir grūti nepamanīt – cilvēkam ir uzkrītoša uzvedība un ārējais izskats. Uzvedība ir līdzīga, kā aprakstīts pie amfetamīna lietošanas, bet extasy raksturīgs papildu eiforsiskais efekts.

Kā runāt ar bērnu, kas lieto apreibinošās vielas

• Nerunāt ar bērnu vielas ietekmes laikā – sarunas nebūs produktīvas.
• Kad vielas ietekme ir beigusies, visvienkāršākais variants ir pajautāt pašam pusaudzim, vai viņš ir kaut ko lietojis – iespējams, ka bērns pats pastāsta un labprāt runā ar pieaugušo par to.
• Sabalansēt pieaugušā rekciju – ja ir ļoti izteikti emocionāla un dusmīga reakcija, tas var provocēt pusaudzi neko nestāstīt. Savukārt pievērt acis un nekā nereaģēt uz to arī nedrīkst. Ja pusaudzim rodas priekšstats, ka viņa vielu lietošanai nav nekādu seku, tas var pavērt ceļu regulārai lietošanai.

Ko iesākt, ja pusaudža vielu lietošana kļūst pārmērīga, lasi šajā rakstā.

Atsauces:

1. https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/vecakiem_atkaribas_148x210.pdf

2. https://www.spkc.gov.lv/lv/zinojumi/nacionalais-zinojums-situacija-narkotiku-un-narkomanijas-problemas-joma-latvija-lidz-2017.gadam_0.pdf