Pusaudzim milzu apetīte – cik daudz un bieži vajadzētu ēst skolēnam?

Cik bieži ēst ir normāli?

Kā norāda Rimi Bērniem eksperte, bērnu apetīte dažādos vecuma posmos mainās. Zīdainis var ēst nedaudz, bet ik pēc 1–2 stundām.

Mazliet paaugoties, starp ēdienreizēm jau iespējams ievērot lielākas pauzes. Pusgadu vecs mazulis bez ēšanas spēj iztikt pat 3–4 stundas. 

“Bet dažreiz ir situācijas, kad jau lielāki bērni šādu laika intervālu starp maltītēm vairs nespēj izturēt. Pubertātes periodā vajadzība pēc enerģijas un uzturvielām pieaug, jo ir paātrināts augšanas temps, mainās ķermeņa uzbūve un orgānu sistēmas. Līdz ar to lielāka apetīte ir fizioloģiski pamatota,” stāsta Olga Ļubina. 

Piemērs. Ja 15 gadus vecs puisis ikdienā ir fiziski aktīvs – trīs reizes nedēļā nodarbojas ar basketbolu un regulāri brauc uz skolu un mājās ar velosipēdu, viņš ikdienā var patērēt aptuveni 3000 kilokaloriju. Tas ir daudz, tāpēc arī vecākiem rodas bažas par to, vai bērns neēd vairāk, nekā vajadzētu.

Ātrās uzkodas vai “kārtīgs ēdiens”?

Vecākiem gan svarīgi saprast, kādā veidā pusaudzis uzņem nepieciešamo enerģijas daudzumu – ar ātrajām uzkodām un našķiem vai ar “kārtīgu ēdienu”, iekļaujot ēdienkartē gan dārzeņus, gan graudaugus, gaļas, zivju ēdienus un zupas.

Ātrās uzkodas un našķi nenodrošina organismu ar daudzām uzturvielām, kas nepieciešamas normālai augšanai un attīstībai. Šāda tipa pārtika pārsvarā satur vienkāršos jeb “ātros” ogļhidrātus un piesātinātus taukus. Tajā ir maz vitamīnu un minerālvielu, atgādina Rimi Bērniem eksperte. 

Kad jākoriģē ēdienkarte

Ja palielinātā apetīte ir saistīta ar to, ka tiek uzņemts uzturvielu ziņā nabadzīgs uzturs, jākoriģē bērna ēdienkarte, iekļaujot tās uzturvielas, kuru trūkst. 

Piemēram, ja bērns pārtiek no kartupeļiem un makaroniem vien, neēd gaļu vai citus olbaltumvielas saturošus produktus, jāatrod veids, kā uzņemt trūkstošo, skaidro Olga Ļubina: “Uz olbaltumvielu deficīta fona būs palielināta apetīte, jo organisms saprot, ka vajadzīgo uzturvielu nav.”

Problēma var slēpties arī citur

Protams, var būt situācijas, kad pusaudzim kādu iemeslu dēļ ir izmainīta apetīte. Piemēram, var būt situācijas, kad bērns ir pieradis “apēst” stresu. Tādā gadījumā viņš meklē mierinājumu ēdienā, pārtiku uzņemot daudz vairāk, nekā ir nepieciešams. 

Palielinātā apetīte var būt arī sekas ieradumam ēst daudz, ja ir, tā teikt, izplests kuņģis. Tādā gadījumā pusaudzim, lai sasniegtu sāta sajūtu, ir jāēd vairāk. 

Vairāk var apēst arī situācijās, kad paralēli ēdiena uzņemšanai pusaudzis skatās ekrānā – spēlē datorspēles vai skatās video tādās platformās kā “YouTube”. 

“Tas novērš domāšanu no tā, kas atrodas uz šķīvja, tādēļ to, ka ir paēdis, cilvēks saprot vēlāk, nekā vajadzētu – brīdī, kad kuņģis ir jau pārpildīts,” stāsta Rimi Bērniem eksperte. 

Šajos gadījumos noteikti būtu jākoriģē ēšanas paradumi. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka bērnam veidosies liekais svars un emocionālās veselības problēmas. Taču, ja tādas jau radušās, koriģējot ēšanas paradumus, šīs problēmas iespējams novērst.

Nevar izslēgt arī iespējamas slimības, kam viens no simptomiem ir pastiprināta apetīte – cukura diabētu vai vairogdziedzera hiperfunkciju. Ja vecākiem šķiet, ka bērna pastiprinātā apetīte tomēr ir patoloģiska, noteikti vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu papildu izmeklējumus, iesaka Olga Ļubina.