Tētis apsaukā meiteni par resno zosi; speciālisti aicina tā nedarīt. Kā runāt par bērnu svaru?

Ārste atgādināja, ka agrīna specializācija kādā sporta veidā un pārāk liela fiziskā slodze var veicināt sieviešu atlētu triādes attīstību. Tā var būt saistīta ar to, ka jaunietēm ir ļoti liela slodze, bet nepietiekams uzturs.

Bieži vien jaunās sportistes pārāk maz ēd un nodarbojas ar pārmērīgu fizisko slodzi, tādēļ viņām var attīstīties menstruālā cikla traucējumi. Jaunietēm kaulu blīvums var samazināties, viņas var iedzīvoties agrīnā osteoporozē.

Nedrīkst teikt, ka meitene ir resna

Ļoti svarīgi, kā pieaugušie runā ar meitenēm, īpaši pusaudžu gados. “Kad meitene padsmit gadu vecumā atnāk, mēs nedrīkstam viņai pateikt: “Tu esi resna!”

Ja viņa nodarbojas ar estētisko sporta veidu, bieži vien viņa to dzird ikdienā. Nedod Dievs, viņai vēl ārsts kaut ko tādu pateiks, piemēram: “Tev ar svaru kaut kas nav kārtībā.” Sportistiem bieži vien svars ir lielāks uz muskuļu rēķina. Bieži vien, aizskarot ar tādu frāzi, meitene var iedzīvoties ēšanas traucējumos.”

Krasovska pastāstīja par vairākiem gadījumiem, kad bērniem bijis aizrādīts par lieko svaru, kaut gan viņi nav bijuši pārāk apaļi. Jāapzinās, ka pusaudžu gados, kad bērni piedzīvo hormonālās izmaiņas, var mainīties arī viņu svars un ķermeņa uztvere.

Var rasties arī domas par pašnāvību

“Vēl bija pateikts, ka viņai ir nedaudz lielāks svars. Viss! Viņa jau bija psihiatra uzskaitē, jo iedzīvojās ēšanas traucējumos un attīstījās anoreksija.''

Ir bērniem arī suicidālas [pašnāvnieciskas] domas. “Tas ir novērojams ik pa laikam. Tas nav bieži, bet nāk arī bērni, kam ir tādas problēmas.”

Bērni nav jāsēdina uz diētas

Līdz ar to pieaugušajiem jābūt ļoti uzmanīgiem, runājot ar bērniem par viņu svaru. Dažkārt vecāki jautā ārstei, vai viņiem “jāuzsēdina bērns uz diētas”, ja jau viņam ir pārāk liels svars.

“Bet pamatā bērnu mēs nesēdinām uz nekādas diētas, ja viņam nav kādi veselības traucējumi.  Mēs balstāmies uz sabalansētu uzturu. Mācām bērniem dzer ūdeni. Ūdens svaru nedos, bet tas ir vajadzīgs. Bieži vien bērni aizliedz sev dzert arī ūdeni.

Tētis apsaukā meiteni par resno zosi

Meitenes ļoti ātri “mācās” un meklē internetā kaut kādas pašu izveidotas diētas. Šajā periodā ar bērniem jārunā ļoti piesardzīgi, īpaši tad, ja viņi nodarbojas ar estētiskajiem sporta veidiem. Tajos viņām visbiežāk aizrādīs par svaru. Citos sporta veidos varbūt nē.

Svarīgi arī tas, kā bērns pats sevi uztver. Mēs nezinām, kas notiek skolā, ko vienaudži dara. Tagad ir diezgan izplatīts arī mobings starp vienaudžiem. Pie manis ir bijusi meitene, kuru tēvs saucis par resno zosi. Kad bērns dzird šādus vārdus, viņam veidojas citādāka [negatīvāka] attieksme pret sevi.

Nedod Dievs, vēl ārsts pateiks kaut ko tādu nepamatotu. Bērniem tas ir jāpasaka diezgan saudzīgi. Jāaicina nelietot uzturā tik daudz balto miltu izstrādājumu un ātro cukuru avotu. Nevajag teikt: “Tu esi resna! Tev vajadzīga svara kontrole.”” Tas var mainīt arī bērna paša domas par sevi, kas var negatīvi izpausties nākotnē.

Bērni par šiem vārdiem var atcerēties ne tikai pusaudžu vecumā, kad piedzīvo hormonālas pārmaiņas un palielinātu svaru, bet arī vēlāk. Tas var negatīvi ietekmēt bērna attieksmi pret sevi.

Dzirdēts, ka arī treneri apsaukājas

Ne tikai no vecākiem, bet arī treneriem dzirdēti rupji apsaukāšanās vārdi, kas saitīti ar bērna svaru. Nav pareizi, ja treneris kliedz: “Tu, resnā, skrien ātrāk!”

“Nezinu, cik apzināti treneri to domā, bet esmu no viņiem dzirdējusi tādus vārdus. Pie tā ir jāpiedomā gan treneriem, gan vecākiem.” Bērni par šiem vārdiem var atcerēties ne tikai pusaudžu vecumā, kad piedzīvo hormonālas pārmaiņas un palielinātu svaru, bet arī vēlāk. Tas var negatīvi ietekmēt bērna attieksmi pret sevi. “Bērni mācās no mums, pieaugušajiem. Mēs esam viņu paraugs, kā un ko darīt.”

Mammai patīk treneris, tāpēc viņa nepamana, ka bērnu apceļ

Bērni iemācās arī mobingu. Nav labi, ja treniņos viens bērns regulāri tiek apcelts. “Vecākiem vispār vajadzētu skatīties, kā bērns jūtas treniņos, kā iekļaujas treniņu vietā, vai viņam tur ir labi. Ir bijis tā, ka mammai patīk treneris, bet bērnam nepatīk ne sporta veids, ne treneris, ne [konkrētie] bērni. Turklāt viņu apceļ. Mamma ved bērnu uz treniņu smaidīdama, bet bērns tur stundu vai divas ciešas.”

Vecākiem ir svarīgi ne tikai vērot bērna uzvedību saistībā ar treniņiem, bet arī ieklausīties viņa stāstītajā. Tostarp ir svarīgi uzklausīt bērna sūdzības par veselības sarežģījumiem.

Sākumā pat neieklausās bērna sūdzībās

Dažkārt vecāki ārstei atzīst, ka bērns pēdējā laikā vairākkārt sūdzējies par galvassāpēm, bet viņi to nav uztvēruši nopietni. Tikai tad, kad bērns ilgstoši par to runājis gan ar mammu, gan tēti, vecāki sākuši tajā ieklausīties. Līdz tam domājuši, ka bērns vienkārši negrib iet uz treniņiem un tāpēc aizbildinās ar galvassāpēm.

Kad bērns, sūdzoties par galvassāpēm, izdzird vecāku ironisko jautājumu, vai viņam sāp arī vēders, bērns saprot, ka vecāki viņam vairs netic. “Noteikti ir gadījumi un reizes, kad bērnam negribas iet uz treniņu, bet, ja bērns konstanti saka, ka viņam kaut kas sāp, tajā vajag ieklausīties. Varbūt tiešām tā arī ir,” sporta ārste aicināja.