Bērns pēc brīvlaika negrib atgriezties skolā. Kā to pārvarēt?

Kādi ir biežākie simptomi?

“Satraukums pirms skolas ir labi saprotams. Arī vecāki paši, visticamāk, atceras savu bērnības satraukumu pirms skolas sākuma vai arī jau pieaugušā vecumā satraucas par darba maiņu vai atgriešanos darbā pēc atvaļinājuma,” norāda "Rimi bērniem" labsajūtas eksperte Laura Valaine.

Trauksme par atgriešanos skolā parasti sākas dažas nedēļas pirms Zinību dienas. Par to liecina kāda no minētajām pazīmēm: 

• bērns ir kā pielipis pie vecākiem, pieprasot uzmanību, esot neapmierināts un raudulīgs, ja nesaņem no vecākiem tik daudz uzmanības, cik vēlētos;
• bērns kļūst nemierīgs un “uzvilkts”;
• sūdzības par vēdersāpēm, kas ir biežs psihosomatisks simptoms;
• izmainās ēšanas un gulēšanas paradumi;
• negatīvas domas, raizes un bažas ar skolu saistītos jautājumos;
• viegli aizkaitināms, biežāk izjūt dusmas, niknumu;
• izteikta raudulība bez acīmredzama iemesla;
• grūtības koncentrēties.

Kas veicina trauksmes attīstību?

Lai gan satraukumu var saprast, ja tas ir pārmērā liels un izmainās bērna uzvedība, nepieciešams izprast, kas šo satraukumu rada un kā to pārvarēt. 

Faktori, kas veicina trauksmes attīstību, ir:

• jau esošas cita veida trauksmes: 

1. sociālā trauksme – trauksme, kura rodas, atrodoties kopā ar cilvēkiem, piemēram, uzstājoties, uzsākot sarunu, grupā ar nepazīstamiem cilvēkiem, pūļos, lielos pasākumos; 
2. šķiršanās trauksme – trauksme, kas rodas, kad jāpaliek vienam bez drošās personas, piemēram, bērnam grūti ieiet skolā, jo nevar palaist vaļā vecākus; 
3. veselības trauksme – satraukums, ka notiks kaut kas slikts ar veselību, piemēram, sāpēs vēders;

• piedzīvots nosodījums skolas vidē, mobings;
• problēmas ģimenē, piemēram, finansiālas grūtības, dzīvesvietas izmaiņas, vecāku strīdi;
• vecāku psihoemocionālās veselības problēmas, piemēram, depresija, trauksme, atkarības;
• skolas vai klases sastāva maiņa.

Varbūt nevajag izdarīt spiedienu?

Bērni ar augstākiem akadēmiskiem sasniegumiem pirms skolas sākuma parasti jūtas drošāk. Tomēr te ir stāsts par mērenību. 

“Skolēni, kuriem raksturīgs perfekcionisms, satraukumu var radīt iekšējais un reizēm arī ārējais spiediens par akadēmisko sasniegumu līmeņa uzturēšanu – ar katru gadu mācības parasti paliek grūtākas un sarežģītākas,” uzsver L. Valaine. 

“Rimi bērniem” eksperte stāsta, ka diezgan bieži pusaudži, kuriem ir trauksme par vecāku gaidām, izsakās šādi: 

“Vecāki saka, lai es nemācos tik daudz, ka nav tik svarīgas manas atzīmes, bet es jūtu, ka viņi sagaida no manis tās labās. 

Viņi ir priecīgāki, redzot 9 un 10, un mierina, kad ir 6. Kāpēc mani ir jāmierina, ja jau atzīmes nav tik svarīgas un es pat nebiju sabēdājies? Man tas liecina, ka vecāki tomēr gaidīja no manis vairāk.” 

Šajā situācijā vispirms pašiem vecākiem vispirms būtu jāsaprot, ko viņi sagaida no bērna – kāds akadēmisko sasniegumu līmenis tiek vērtēts kā optimālu, ko tas prasa un vai tas ir atbilstoši bērna spējām un interesēm. Pēc tam šo visu var pārrunāt ar bērnu un nonākt pie kopsaucēja.

Kā novērst?

1. Novērojot izmaiņas bērna uzvedībā, kas varētu liecināt par trauksmi, būtiski pārrunāt šo satraukumu un nosaukt vārdos, piemēram, “man izskatās, ka tu esi satraucies par skolas sākšanos”. Tas iemāca atpazīt satraukumu un to pārrunāt, lai trauksme neietekmē uzvedību un bērns nesaņemtu liekus pārmetumus. 
2. Lai trauksme mazinātos, bērns no vecāka vispirms gaida sapratni un empātiju, pieņemšanu – “tu tā vari justies”, “varu saprast”, “nāc, samīļosimies”. Lai bērns nomierinātos, arī vecākam nepieciešams saglabāt mieru un radīt sevī izjūtu, ka ar grūtībām var tikt galā. 
3. Pēc tam būtiski noskaidrot, kā bērns pats skaidro šo trauksmi, par ko viņš satraucas. “Reizēm bērni satraucas par jautājumiem, kuri ir vecāku atbildībā, piemēram, bērns vēlas iet uz kādu pulciņu, bet ir dzirdējis vecāku strīdus par naudu un satraucas, vai pietiks naudas. Pats sāk domāt, kā tērēt mazāk vai kur nopelnīt, vai gatavs atteikties no hobija,” stāsta eksperte. “Šādās situācijās vecākiem svarīgi novilkt robežu, parādot, ka tā ir vecāku atbildība un bērnam par šo nevajag uztraukties, jo vecāki tiks galā. Ja ar finansiālo situāciju ir grūtāk, tad visiem nepieciešams salikt savas vēlmes kopā, un tad vecāki izlems, kā rīkoties, un bērnu informēs.”
4. Ja bērna bažas ir saistītas ar viņa paša atbildību, piemēram, viņš satraucas, kā sadraudzēties, tad vecāks var palīdzēt atrast risinājumus.
5. Ja bērnam bažas nepāriet, tad var jautāt, kas ir sliktākais, kas var notikt, un palīdzēt šim variantam meklēt risinājumus, lai radītu pārliecību, ka bērns varēs tikt galā.