"Publiska somu kratīšana var saasināt situāciju!" Psiholoģe norāda uz grūtībām, kas var rasties, ja skolās pārbaudīs bērnu somas

Lai mazinātu vardarbību izglītības iestādēs, izskanējusi iniciatīva grozīt likumu, nosakot tiesības izglītības iestādei aizdomu gadījumā pārbaudīt skolēnu somas.

Klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule pauž: “Es īsti nezinu, kā skolēnu somu pārbaude var mazināt vardarbību, neesmu šo jautājumu tuvāk pētījusi. Bet, ja domājam par šo jautājumu, pirmais, kas nāk prātā: šādai iniciatīvai vajadzētu būt ļoti niansēti pārdomātai. Jābūt izstrādātām skaidrām, saprotamām vadlīnijām, kad pārbauda, kā pārbauda, kurš pārbauda, kā klātbūtnē somu pārbauda, un citiem svarīgiem jautājumiem.

Noteikti somu pārbaudītājam nevajadzētu būt pedagogam, īpaši tam pedagogam, kurš ir iesaistīts mācību procesā.

Šajā jautājumā ļoti klātesoša, manuprāt, ir arī juridiskā puse. Domāju, ka šis jautājums nav tik viennozīmīgs.

Izklausās, ka varam saskarties ar daudz dažādām grūtībām dažādos līmeņos, ja tiek pieņemts lēmums, ka pedagogs jebkurā brīdī var pārbaudīt skolēnu somas.”

Publiska somu kratīšana var saasināt situāciju

Elīna Bārtule piekrita, ka skolēnu somu pārbaude nedrīkstētu notikt publiski. Nevajadzētu pārbaudīt skolēnu somas visas klases priekšā.

“Publiska somu pārbaude var arī eskalēt situāciju. Somu pārbaudei noteikti būtu jānotiek individuāli, atsevišķā telpā, ar cieņu pret skolēnu.

Šim lēmumam jābūt labi pārdomātam, lai tas nestu ieguvumus. Gan pedagogiem, gan skolēniem un viņu vecākiem ir jāzina, kā potenciāli tiek plānots šis process. Lemjot par cilvēku, kurš skolā veiks skolēnu somu pārbaudi, jādomā arī par juridiskajiem aspektiem, kā arī darbiniekiem, kuri vadītu sarunu ar cieņu un rūpēm. Turklāt skolēniem varētu piedāvāt iespēju pašiem parādīt savu somas saturu.”

Būtu vērtīgi uzklausīt arī skolēnus

Psiholoģe iesaka: spriežot par skolas noteikumiem, kas regulētu somu pārbaudi, būtu vērtīgi aprunāties arī ar pašiem skolēniem un uzklausīt viņu domas un redzējumu.

“Tās ir viņu somas, kas var tikt izpētītas, līdz ar to uzskatu, ka būtisks šajā jautājumā ir arī viņu viedoklis.”

Bērnu un pusaudžu resursu centra Izglītības programmas vadītāja un klīniskā psiholoģe Elīna Bārtule.

Tāpat būtu nepieciešams definēt, kad iespējama skolēnu somu pārbaude – kam jānotiek vai kādām aizdomām jārodas, lai varētu pārbaudīt skolēnu somas.

Elīna Bārtule arī aicināja pieaugušos iedomāties, kā viņi justos un kādās situācijās darba vietās varētu paņemt somas un izņemt to saturu. 

“Domāju: mēs nebūtu mierā, ka jebkurā brīdī darba vadītājs atnāk, paņem mūsu somu un izliek tā saturu. Mēs, visticamāk, iebilstu vai gribētu ļoti skaidru pamatojumu. Procesa pamatotībai noteikti jābūt, un domāju, ka to var risināt, uzklausot skolēnu redzējumu. Viņi bieži vien nāk ar ļoti labām idejām,” bilst speciāliste.

Katrā skolā ir savas iespējas

Vai skolēnu somu pārbaude būtu jāorganizē valstiski vai tomēr tas būtu jānosaka katrā izglītības iestādē atsevišķi, ņemot vērā, ka katrā skolā mēdz būt dažādas pieejas?

“Un arī cilvēkresursi skolās atšķiras. Domāju, ka šis jautājums ir ļoti neviennozīmīgs. Ir jāapsver ļoti daudz nianšu,” piebilst psiholoģe.

Prezidents iesniedzis likumdošanas iniciatīvu

Jāatgādina, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Saeimai iesniedzis likumdošanas iniciatīvu, rosinot likumā iekļaut nepārprotamu regulējumu, kas izglītības iestādes vadītājam piešķirtu tiesības pārmeklēt izglītojamā personīgās mantas. Līdzīgu ierosinājumu Saeimā jau ir iesnieguši "Apvienotā saraksta" politiķi.

Jautājums par drošību izglītības iestādēs kārtējo reizi aktualizēts pēc vardarbības gadījumiem atsevišķās izglītības iestādēs.

Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns aģentūrai LETA paudis viedokli, ka Saeimā nonākušajām politiķu iniciatīvām, kurās piedāvāts ļaut skolās drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas, ir sagaidāma sabiedrības pretestība, tāpēc to pieņemšana var nenotikt raiti.

Viņš prognozēja, ka diskusijas būs "grūtas un smagas", ņemot vērā, ka atšķiras iesaistīto pušu redzējums. Lēmums būtu nepopulārs lielai daļai sabiedrības, jo tai ir cits priekšstats par skolas lomu, attiecīgi sagaidāmas "lielas viedokļu sadursmes" un vecāku pretestība.

Ņemot vērā, ka varētu notikt grozījumu konsolidācija un priekšlikums tiks skatīts kopā ar ierosinājumiem par telefonu aizliegumu un īslaicīgu izslēgšanu no skolas vardarbības gadījumā, pretestība iecerēm varētu vēl pieaugt.

Pozitīvāks redzējums par izmaiņām ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai, kurā pauž cerību, ka nepieciešamie grozījumi tiks pieņemti līdz gada nogalei.