Ieskaties! Kā pilnveidota vērtēšana 1.–3. klasē

No nākamā mācību gada visās Latvijas skolās tiks ieviesta pilnveidotā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma – kā pirmsskolās, tā sākumskolās, kā arī pamatskolās un vidusskolās. Daudzviet Latvijā galvenie pilnveidotie vērtēšanas principi ir jau ieviesti, un, iespējams, daļa vecāku īpašas pārmaiņas nejutīs.
 

Nevis atzīmes, bet apguves līmeņi

Jau no pirmās klases bērnā būtu svarīgi veidot motivāciju mācīties, lai iegūtu reālajā dzīvē pielietojamas zināšanas, nevis saņemtu labu atzīmi. Motivāciju mācīties bērnam palīdz veidot izpratne par to, cik tālu viņš ir ticis zināšanu un prasmju apguvē, un uz ko viņam tiekties turpmāk. Taču jaunākā skolas vecuma bērnam atzīmes 10 baļļu sistēmā to nesniedz. Savukārt vērtējuma atspoguļošana četros līmeņos pret sasniedzamajiem rezultātiem palīdz bērnam saprast, kur ceļā uz savu zināšanu un prasmju apguvi viņš atrodas.
 

Tāpēc turpmāk pirmajās trīs pamatskolas klasēs vērtējuma izteikšanas veids būs tikai apguves līmeņi  – sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti (STAP). 

Katra skola nosaka kārtību, kā tiek noteikts apguves līmenis pret sasniedzamiem rezultātiem – vai nu ir veidoti snieguma apraksti līmeņos, vai izmantota vērtēšanas skala procentos. Savukārt, strādājot ar  procentu skalu, ir svarīgi, lai tā atbilstu  4.–9. klašu vērtēšanas skalai.

• Sācis apgūt (0–40 %) – skolēnam jāturpina sistemātiski mācīties, lai sekmīgi apgūtu tālāko mācību saturu (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes).
• Turpina apgūt (41–66 %) – skolēnam jāturpina nostiprināt mācību saturu, skolēns demonstrē sniegumu tikai ar atbalstu.
• Apguvis (67–86 %) – skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē, demonstrē sniegumu patstāvīgi.
• Apguvis padziļināti (87–100 %) – skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei. Šis līmenis nenozīmē, ka skolēns ir pārsniedzis šajā klasē noteikto sasniedzamo rezultātu, bet mācību saturu ir izpratis dziļāk.

Rezultātā mainīsies arī liecības izskats, kuru saņem skolēns mācību gada beigās, jo informācija par skolēna zināšanām, izpratni un prasmēm būs raksturota daudz konkrētāk. Liecībā būs atspoguļoti nozīmīgākie sasniedzamie rezultāti visās septiņās mācību jomās un līmenis, kurā skolēns ir apguvis plānotos sasniedzamos rezultātus.
 

Kas mācību procesā skolēnam ir jāsasniedz?

Sākot apgūt jaunu mācību saturu – zināšanas, prasmes, veidot izpratni – ir jābūt noteiktiem sasniedzamajiem rezultātiem. Ļoti būtiski, lai tie skolēnam ir pilnīgi skaidri. Tāpat liela nozīme ir tam, lai mācīšanās laikā skolēni no skolotāja saņemtu kvalitatīvu atgriezenisko saiti, tas ir, informāciju par to, kā skolēnam šobrīd veicas mācību procesā un kas tieši vēl ir paveicams, lai sasniegtu izvirzīto rezultātu.

Atgriezeniskā saite arī ietekmē to, kā skolēni jūtas mācību procesā – ikvienam bērnam ir ļoti svarīgi no skolotājiem sadzirdēt, ko viņi dara labi un ko varētu darīt citādi, lai rezultāts būtu vēl labāks. 

Ir svarīgi, lai bērns ar prieku ietu uz skolu un mācītos nevis tāpēc, ka var sasniegt labu gala vērtējumu, bet gan tāpēc, lai justu, ka viņa centība ir pamanīta, un viņam būtu iedrošinājums apgūt jaunas prasmes.

Tāpēc ir svarīgi nodrošināt mācīšanās vidi, kurā bērni drīkst kļūdīties: es mācos, drīkstu kļūdīties, saprotu, kāpēc esmu kļūdījies, saprotu, kas man vēl jāiemācās, lai nākamreiz, kad būs līdzvērtīga situācija, es izdarītu labāk un precīzāk. Piemēram, divus mēnešus kādā tematā tiek apgūts jaunais mācību saturs, saņemot atgriezenisko saiti, un tad seko pārbaudes darbs, kurā skolēns var demonstrēt labāko, ko šajā tematā konkrētajā posmā ir apguvis.
 

Vērtējuma komunicēšana vecākiem

Jaunais vērtējuma izteikšanas veids ietekmēs arī komunikāciju ar vecākiem. Sabiedrībā joprojām ir izplatīts uzskats, ka vērtība ir skolēna atzīmēm un reitingam klasē – skaitliski izmērāmam rezultātam kontroldarbā vai eksāmenā. Savukārt paši skolēni mēdz uzskatīt, ka uzdevumi skolā ir tikai tādēļ, lai saņemtu par tiem atzīmi, – ja par tiem atzīmi neliek, tad kāpēc tos pildīt? Mainot šo priekšstatu un priekšplānā izvirzot to, ko skolēns ir apguvis, iemācījies un sapratis, mainīsies arī mācību vērtība gan vecāku, gan pašu skolēnu izpratnē.
 

Mācību saturs paredz, kāds būs mācību process, bet vērtēšanā tiek iegūti pierādījumi, vai plānotie sasniedzamie rezultāti ir sasniegti un vai var virzīties tālāk. Vērtēšana palīdz gan skolotājam, gan skolēnam. Skolotājam – lai izvērtētu mācīšanās procesu un plānotu nākamos soļus. Skolēnam – lai izvērtētu mācīšanās stratēģiju, iegūtu informāciju par savu progresu un par nākamajiem soļiem, lai progresētu tālāk. Tāpēc tieši saskaņotība starp vērtēšanu, mācību procesu un mācību saturu ir ļoti nozīmīga.
 

Vecāku uzdevums šajā procesā ir sniegt savam bērnam atbalstu un iedvesmu – ar sarunām par izglītības nozīmi, par skolu kā par vietu, kur mācīties domāt un risināt dažādas problēmas. 

Tāpat vecāki var iedrošināt savu bērnu jautāt skolotājam: ko es šodien iemācījos, ko es jaunu gribētu uzzināt, kas man vēl šobrīd nesanāk?
 

Zināšanai

Pilnveidotā skolēnu mācību snieguma vērtēšanas kārtība ir daļa no pilnveidotā mācību satura un pieejas. Tā iekļauj skaidrus un saprotamus sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas kritērijus, atbilstošus pierādījumus un efektīvu atgriezenisko saiti par skolēnam plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. 

2022. gada 6. septembrī Ministru kabinetā tika pieņemti grozījumi vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības standartos, precizējot un konkretizējot mācību satura un vērtēšanas plānošanas principus, lai nodrošinātu labākas mācīšanās iespējas un taisnīgāku snieguma novērtējumu ikvienam skolēnam un audzēknim. Šie valsts izglītības standartu grozījumi būs saistoši visām vispārējās izglītības iestādēm, sākot no 2024./2025 mācību gada, taču virkne izglītības iestāžu uzsākušas to ieviešanu jau šajā mācību gadā. Lai sniegtu izpratni un skaidrotu pilnveidotā mācību satura vērtēšanas principus un nepieciešamās pārmaiņas, VISC īsteno kampaņu “Vērtēšana, kas izceļ vērtīgāko”.