Kā mazināt bērnu uzvedības grūtības skolā?

Piedāvā jaunu terminu

Lai gan arī Latvijā arvien biežāk runā par emocionālu un fizisku aizskaršanu vienaudžu vidū – bulingu, mobingu –, tomēr bieži vien diskusijās par šo tematu izskan vardarbības veicēja jēdziens. Ārvalstu eksperti ir vienisprātis, ka uzvedības sarežģījumi, jo īpaši maziem bērniem, ir radušies vides, kurā viņi pavada ikdienu, ietekmē. 

“Lai nestigmatizētu bērnus, būtiska ir terminoloģijas izvēle politikas plānošanas dokumentos, ziņās medijos, skolā un ikdienas sarunās. Eksperti Somijā piedāvā formulējumu – "bērni, kuri ar savu uzvedību reaģē uz apkārtējo vidi", un neatbalsta tādas frāzes kā "bērni ar uzvedības traucējumiem"”, stāsta pētījuma autore.

Kādi ir galvenie iemesli?

Turklāt uzvedības sarežģījumi skolēniem ļoti bieži ir saistīti arī ar mācību traucējumiem un kādu no sociālām problēmām:

• nabadzību ģimenē, 
• vecāku mentālo veselību, 
• tautību, 
• valstspiederību (imigranta statuss),
• ierobežotām iespējām iegādāties izglītībai nepieciešamo, 
• nepietiekamām valsts valodas zināšanām, 
• stigmatizāciju sabiedrībā, kas paaugstina sociālās atstumtības riskus. 

I. Skubiņa skaidro: “Apzinoties šos riskus, efektīvākie risinājumi bērnu uzvedības sarežģījumu mazināšanā ir starpdisciplināri un tiem jāpiesaista ne tikai pedagogi un speciālisti skolā, bet arī mentālās veselības eksperti, sociālās jomas speciālisti.”

Kāds atbalsts vajadzīgs vecākiem un skolotājiem?

Pētījumā secināts, ka ļoti nozīmīgs ir arī atbalsts vecākiem un skolotājiem. 

1. Vecākiem noderīgas ir apmācības par to, kā ģimenē veidot pozitīvu attiecību mijiedarbību, lai viņi kļūtu par daudz labāku atbalstu saviem bērniem, nevis radītu pamatu bērnu uzvedības sarežģījumiem. 
2. Skolotājiem ikdienas darbā ārkārtīgi būtisks ir praktisks koučings un supervīzijas ar speciālistiem, kas parādītu, kā identificēt dažādas situācijas, dotu iespēju pārspriest vai izspēlēt konkrētus gadījumus, pārrunāt vēlamos rīcības modeļus. 

“Ļoti svarīgi ir izstrādāt vadlīnijas un rekomendācijas, kas ietvertu stratēģijas, kā skolotājiem identificēt un sniegt visatbilstošāko atbalstu bērniem ar uzvedības sarežģījumiem skolā. Tomēr, ņemot vērā to, ka iekļaujošai izglītībai vēl aizvien ir jābūt arī kvalitatīvai izglītībai ikvienam, kritiski nozīmīgs ir papildu atbalsta personāls,” uzsver socioloģe.

Ko vēl mainīt?

Nepieciešami arī būtiski uzlabojumi gan likumdošanā un iekļaujošas izglītības politikas plānošanas kontekstā, gan vēl jo vairāk – iekļaujošas izglītības īstenošanā skolas ikdienā.

Atbalsta pamatā jābūt:

• iekļaujošai skolas videi, 
• pozitīvai mijiedarbībai klasē, 
• operatīvai reaģēšanai pie pirmajām izaicinošas uzvedības pazīmēm.

“Vienotas vērtības savstarpējās attiecībās – pieņemšana, cieņa, rūpes, iedrošinājums – un pārdomāta fiziskā vide klasē un skolā veido pamatu iekļaujošas prakses īstenošanai, ko papildina programmas, kas vērstas uz sociālo prasmju attīstīšanu, uzvedības pārvaldības stratēģiju apmācību, iebiedēšanas skolā prevenci un pārtraukšanu, kā arī atbalstu vecākiem,” skaidro I. Skubiņa.

Vai vajadzētu izslēgt no skolas?

Izslēgšana no skolas rada virkni ilgtermiņa problēmu – tas var būt izteikts risks vecāku nodarbinātībai un tādejādi – ģimenes labklājībai –, skolēniem paaugstinās izglītības pamešanas risks, kas samazina topošo jauniešu iespējas iekļauties darba tirgū, veicina sociālo atstumtību un tamlīdzīgi, secināts pētījumā.

Uzziņai

Pilnais pētījuma ziņojums pieejams Bērnu slimnīcas fonda interneta vietnē.