Bērns aizmiegot spēcīgi noraustās. Vai tas ir normāli?

Tā sauktā muskuļu raustīšanās novērojama visās vecuma grupās 60–70% cilvēku, taču visbiežāk – bērniem, stāsta M. Meldere. Daži cilvēki no šīs parādības pat pamostas un sajūt satraukumu un paātrinātu sirdsdarbību, citi savukārt to pat nepamana.

Kāpēc notiek “muskuļu noraustīšanās”?

Mūsu smadzenes visu laiku ir aktīvas, bet miegā to aktivitāte kļūst lēnāka. Jau gultā esot, īsi pirms iemiegšanas stāvokļa arī mūsu smadzenes atrodas iemigšanas stāvoklī. Šajā brīdī smadzeņu impulsi kļūst lēnāki, taču tas notiek pakāpeniski, ik pa brīdim šiem impulsiem aktivizējoties, līdz tie nomierinās, skaidro ģimenes ārste. 

Arī muskuļiem ir līdzīgi, un no to darbības atkarīgs, cik labi mēs spējam iemigt. 

Muskuļi, tāpat kā smadzenes, atslābst pakāpeniski, taču brīžiem novērojama aktivitāte. 

Šajā pirmsmiega fāzē tas jau notiek pats no sevis, nevis ārējo faktoru ietekmē. 

Rezultātā mūsu smadzenes nenomierinās vienlaikus ar muskuļiem un var sūtīt šos impulsus ķermenim, taču nekas vairāk par muskuļu noraustīšanos neseko. Šajā brīdī arī notiek tā sauktā noraustīšanās. Citreiz novērojama visā ķermenī, citreiz – tikai ekstremitātēs.

Kas to veicina?

Televīzijas un viedierīču lietošana vakaros pirms miega palielina iespēju, ka radīsies miega traucējumi, nemiers un nervozitāte. Šie faktori savukārt var palielināt iespēju, ka bērnam šī “noraustīšanās” pirms miega būs biežāk, kļūs par apgrūtinājumu, traucēs un bērns var pamosties, norāda M. Meldere.

Vai ir pamats satraukumam?

Ļoti retos gadījumos “muskuļu noraustīšanās” var liecināt par nopietnām saslimšanām, piemēram, epilepsiju vai nemierīgo kāju sindromu. Bet tas ir ļoti reti, piebilst ārste. Parasti tā tomēr ir normālas iemigšanas fāzes sastāvdaļa.

Citreiz savukārt tas saistīts ir izteiktu magnija deficītu.

Ko darīt, ja simptomi traucē?

Gadījumos, kad “muskuļu noraustīšanās” traucē, būtu jāsazinās ar savu ārstu, lai izprastu iemeslus un nozīmētu visprecīzāko ārstēšanu. 

“Piemēram, ja šī traucējošā raustīšanas miegā ir emocionālas ģenēzes, tad jāvēršas pie psihiatra vai vieglākos gadījumos – pie psihologa,” iesaka M. Meldere.

Ja šis simptoms saistīts ar magnija deficītu, tad var vērsties pie ģimenes ārsta, lai viņš nozīmē precīzu magnija devu.