Vai bērns jāspiež kārtot savu istabu un kā tikt galā ar pusaudzi, kurš kārto tikai tad, ja ir iedvesma?

Vai bērns jāspiež kārtot savu istabu?

‘’Piespiest'' varbūt nav jauks vārds, bet es uzskatu, ka bērnam ir jāapzinās sevi kā daļu no ģimenes – ar saistībām un pienākumiem. Apjomam, kas bērnam tiek uzdots, gan jāatbilst viņa vecumam – vesela istaba vienam pašam ir par daudz, ja bērns ir pirmsskolas vecumā.

Kā piesaistīt pusaudzi sakārtot istabu, kurš to dara tikai tad, kad uznāk iedvesma?

Man šķiet, ir jauki atzīmēt sarkanās līnijas – robežas, kur ir kopīgā telpa, kur vecāku un kur bērna telpa. Ir grūti, bet ģimenē jāmācās pieņemt, ka izpratne par kārtību ir ļoti atšķirīga, un pusaudzim ir tiesības savā personiskajā telpā (nevis visā mājā) dzīvot tā, kā ir pieņemami viņam.