Cik liels ekrānlaiks bērnam ir pieņemams? Meklējam vidusceļu starp rekomendācijām un realitāti

“Zināms, ka pasaulē pieaug laiks, kuru bērni pavada pie ekrānierīcēm. Lielākajai daļai 

ekrānlaiks dienā ir lielāks par rekomendēto. Dati liecina: bērni, kuri dienā brīvo laiku pie ekrānierīcēm patērē mazāk par divām stundām, savu labsajūtu vērtē kā labāku,” stāsta ārste psihoterapeite, “Rimi Bērniem” labsajūtas eksperte Laura Valaine.

Latvijā ir izveidotas rekomendācijas* ekrānlaika ierobežojumiem bērniem:

• 0-24 mēneši – ekrānlaiks nav ieteicams.
• 2-4 gadi – nav ieteicams pārsniegt vienu stundu mazkustīga ekrānlaika; jo mazāk, jo labāk.
• 5-17 gadi – nav ieteicams pārsniegt divas stundas brīvā laika pie ekrānierīcēm dienā.

Kontroljautājumi sev, domājot par bērna ekrānlaiku:

• Vai un kādas ikdienā bērnam ir aktivitātes, neskaitot ekrānierīces? 
• Vai un kādi bērnam ir hobiji / ārpusskolas aktivitātes? 
• Kāds ir vecāku piemērs ekrānierīču lietošanā? 
• Kāds ir bērna temperaments?

Ekrānlaika balansa meklēšana

Jāņem vērā, ka skolas vecuma bērnam zināms laiks ir jāpavada pie viedierīcēm skolas lietu dēļ – skatoties ziņojumus e-klasē, pildot mājasdarbus, meklējot informāciju utt. Un pēc tam pie ekrānierīcēm bērns vēlēsies pavadīt arī kādu daļu sava brīvā laika. Būtiski ir sekot līdzi šim kopējam laikam, jo, iespējams, no ilgstošas atrašanās pie datora, parādās miega traucējumi, bērns ir ātri aizkaitināms, parādās stājas izmaiņas, muguras un galvas sāpes. Tādā situācijā jāmeklē veidi, kā bērnam palīdzēt – ieteikt, kā pildīt mājasdarbus efektīvāk, atgādināt par pauzēm no ekrāna, ierobežot brīvā laika ekrānlaiku. Ja novērots, ka ekrānlaiks, kas jāpavada, pildot mājasdarbus, ir nesamērīgs, jāvēršas izglītības iestādē.

Kad zināt, ka ekrānlaika bērnam ir par daudz? 

Jautājums, kas mēdz nodarbināt vecākus, ir šāds: kā saprast, vai situācijās, kad rekomendētais bērna ekrānlaiks ir pārniegts, tas nenodara būtisku kaitējumu? Atbilde slēpjas bērna veselībā un uzvedībā. Ja laikā bez ekrāna bērns iesaistās aktivitātēs, spēlēs, rotaļās, ir pietiekami fiziski aktīvs, akadēmiskās prasmes ir atbilstošas vecumam, ir iespējas ar bērnu vienoties par dažādiem jautājumiem, kā arī bērns guļ pietiekamu un kvalitatīvu miegu, tad satraukumam nav pamata. Bērniem, kuri ekrānā pavada ilgāku laiku, nekā viņu ķermenim un prātam tas ir piemēroti, biežāk ir veselības problēmas, piemēram, aptaukošanās, sliktāka sirds veselība, nosliece uz depresiju vai depresija, vai citi psihiskās veselības traucējumi. Tāpat lielāks ekrānlaiks negatīvi ietekmē bērna un vecāku attiecības.

*Ekrānlaika rekomendācijas skati Veselības ministrijas mājas lapā šeit.