Pie vainas var būt patika pret kontrolēto trauksmi jeb Ko darīt, ja pusaudzis pēkšņi atsakās gulēt viens savā istabā

Iespējamos iemeslus šādai uzvedībai un ko ar tiem darīt, lai atkal viss labi, skaidro Svetlana Zaslavska, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite, galvenā psiholoģe Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā.
 

Nereti emocionāli jūtīgi pusaudži un jaunieši sāk aizrauties ar detektīvfilmām un seriāliem, arī ziņu raidījumiem, dokumentālām filmām par šo tēmu utt. Viņiem varētu patikt kontrolētā trauksme, ko viņi izjūt šo pārraižu skatīšanās laikā, taču dažreiz tās var būt par daudz. Lielākoties pusaudži to neapzinās un pamana tikai savu interesi par minēto, taču šāda satura skatīšanās var būtiski ietekmēt miegu un drošības izjūtu. 

Ja palūgtu pusaudzim paeksperimentēt – kādu laiku ierobežot sevi saistībā ar šādu filmu skatīšanos, iespējams, jaunietis pats pamanīs, ka patiešām uzlabojas gan viņa pašsajūta, gan miegs.

Mēdz būt arī tā, ka pusaudzim kopumā ir trauksmains periods, piemēram, mācību semestra noslēgumā, kad pastiprināti sāk pievērst uzmanību sekmēm, tāpat pie vainas var būt konflikti ar draugiem/klasesbiedriem/skolotājiem utt., grūtības kādā pusaudzim svarīgā jomā, kas rada stresu un ietekmē miega ieradumus un kvalitāti. Tādos gadījumos visbiežāk pusaudzim ir nepieciešama palīdzība, lai mazinātu stresa avotu. Vecākiem vai kādam citam pieaugušajam vajadzētu sniegt atbalstu bērna vecumam atbilstošā veidā, tostarp mācot stresa mazināšanas un problēmu risināšanas stratēģijas.

Līdzīga uzvedība var būt, ja pusaudzis saskaras vai ir saskāries ar vardarbību. Tad palīdzošais mehānisms primāri būs vardarbības avota likvidēšana un drošības izjūtas radīšana. Tikai pēc tam var strādāt ar miega higiēnas jautājumiem.
 

Un, protams, pie vainas var būt arī kādas problēmas ģimenē, piemēram, vecāku šķiršanās vai konflikti. Arī tādos gadījumos bērnam var rasties tieksme būt kopā ar vecākiem pat nakts laikā. Tas gan lielākoties ir raksturīgi mazākiem bērniem, bet mēdz būt vērojams arī pusaudžiem.
 

Dažreiz gadās, ka ir vairāki iemesli, kas nav tik būtiski, lai katrs par sevi radītu grūtības, bet visi kopā tādas rada, un rezultātā usaudzis netiek galā. Tad vislabāk kopā ar vecākiem vai speciālistu soli pa solim šķetināt katru situāciju, noslēgumā neaizmirstot apgūt miega higiēnas pamatprincipus.
 

Protams, vēstulē minēto problēmu pamatā var būt vēl citi, retāki iemesli, taču labā ziņa ir tā, ka pusaudži jau ir gana pieauguši, lai vecākiem un speciālistiem ar viņiem izdotos atrast kopīgu valodu. Ja izdodas panākt, ka pusaudzis pieaugušajam uzticas, viņš pats var izstāstīt, kā jūtas, kāpēc neguļ. 

Pieaugušajiem sarunās noteikti jābūt ļoti delikātiem, jo pusaudzim varētu būt kauna, dažreiz arī vainas sajūta gan par to, kāpēc ir bail, gan par to, ka viņam, tik lielam, ir bail. Tādēļ iejūtīga, nenosodoša attieksme ir ļoti svarīga, neskatoties uz to, kāds ir satraucošās uzvedības iemesls.